Bizness Jūrmalā

Pilotprogrammā, kas otrdien prezentēta plašākai publikai, Rīgas dome paziņoja, ka autovadītāji tagad tiks aicināti neizpaust neapmierinātību ar automašīnu skaņām, bet gan ar standartizētu, valsts apstiprinātu nopūtu. Iecerēts, ka tas samazinās trokšņu piesārņojumu par 38% un saglabās galvaspilsētas kultūras apņemšanos pret pasīvu vilšanos.

Pēc gadiem ilgiem administratīviem aizkavējumiem un pārslogotām servisa līnijām Rīgas dome ir apstiprinājusi standartizētu pilsonisko nopūtu, lai iedzīvotāji varētu efektīvāk izteikt vilšanos. Pēc amatpersonu teiktā, solis mazinās papīru apjomu, skaidros emocionālo nodomu un pietuvinās Latviju mūsdienīgām Eiropas sūdzību praksēm.

Jūrmalas pašvaldības amatpersonas apstiprinājušas Latvijas pirmo brīvprātīgo uzvedības kodeksu kaijām, lūdzot piekrastes putnus samazināt kliegšanu, riņķošanu un emocionāli manipulējošu skatienu no pulksten 23:00 līdz 07:00. Šis solis seko 148 lappušu iedzīvotāju petīcijai, kurā apgalvots, ka vietējās kaijas ir kļuvušas 'organizētākas, mazāk kautrīgas un acīmredzami pazīstamas ar cilvēku vājībām.'

Jūrmalas pašvaldība atklājusi pirmo Latvijā pašvaldības regulēto Kluso aplausu zonu, kurā visa publiskā atzinība jāizpauž ar pieticīgu mājienu, smiltīm tuvu stāvošu roku vieglu vicināšanu vai īsām deguna izelpām. Šis solis seko iedzīvotāju petīcijai, kurā apgalvots, ka tradicionālā plaukšķināšana rada «pilsētas atmosfēru», kas nav saderīga ar pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Rīgas satiksme atklāja jaunu «kontemplatīvo vagonu» 11. tramvajā — paredzētu pasažieriem, kuri uzskata, ka esošā klusēšana Latvijā kļuvusi pārāk bezrūpīga un nepietiekami nosodoša. Pilotprojekts sniegs struktūrētāku vidi, kur raugīties ārā pa logu, domāt par komunālajiem rēķiniem un klusi nepatikt sveša cilvēka šallei.

Kā pilsētas amatpersonas sauc par «ilgi gaidītu» soli, Rīga sākusi iezīmēt īpašas klusuma zonas tramvajos un autobusos, kur acu kontakts, sirsnīgi sveicieni un acīmredzama emociju izpausme ir stingri nevēlama. Pēc varas iestāžu teiktā, iniciatīva sargā apdraudētu kultūras praksi: klusībā nicināt svešiniekus publiskā telpā, raugoties uz pelēkajiem laikapstākļiem.

Rīgas pašvaldības amatpersonas atklājušas pirmo valsts Kluso aplausu zonu — publisku telpu, kur iedzīvotāji var izrādīt mērenu atzinību ar pārdomātu galvas mājienu, ierobežotu mirkšķināšanu un zemas intensitātes šalles pielāgošanu. Pilsētas vadība norāda, ka iniciatīva vērsta uz pieaugošām bažām, ka tradicionālā plaukšķināšana uzliek nepāraudzējamas sociālās prasības jau tā sezonāli nogurušai sabiedrībai.

Rīgas dome šonedēļ atklāja pilotprojektu, kas 17 lielas bedres pārreģistrē nevis kā ceļa bojājumus, bet kā 'pilsētas emocionālās atbalsta infrastruktūras'. Pārstāvji apgalvo, ka iniciatīva ļaus iedzīvotājiem saskarties ar vilšanos, nestabilitāti un pēkšņiem garastāvokļa kritumiem pazīstamā civiskā vidē.

Pilotprogrammas pirmajā dienā, pirmdien, Rīgas pašvaldība noteica divas ikdienas „Oficiālās klusuma stundas”, kuru laikā jābeidz viss būvdarbu troksnis, skūteru žviegšana, lapu pūtēji un nevajadzīgi optimistiskas sarunas. Pilsētas vadība apgalvo, ka iniciatīva palīdzēs iedzīvotājiem atkal savienoties ar galvaspilsētas vēsturisko skaņu ainavu — tramvaja klabošanu, tālām kaijām un personīgo nožēlu.

Kā pilsētas amatpersonas apgalvo, lai "vienkāršotu emocionālo administrēšanu", Rīga ir izziņojusi juridiski atzītu pašvaldības nopūtu iedzīvotājiem, kas satraukti par transporta kavēm, laika apstākļiem, komunālajiem rēķiniem un frāzes “Eiropas galvaspilsēta” pārāk biežas dzirdēšanas. Jaunā vokalizācija, ierakstīta klientu apkalpošanas punktā Purvciemā, nu var tikt iesniegta mutiski, nevis rakstiski.

Jūrmalas amatpersonas šonedēļ atklāja jaunu civilās aizsardzības tipa brīdināšanas sistēmu, kas domāta, lai vietējiem paziņotu par gada ierašanos lina drēbēs tērptajiem viesiem, kas jautā, kur glabājas „autentiskā Baltijas sajūta”. Pilsētas vadība saka, ka sirēna, kuru raksturo kā „stingru, bet emocionāli attālinātu”, dos iedzīvotājiem pietiekami laika, lai nofiksētu velosipēdus, paslēptu labās sēnes un, ja vajadzīgs, pārietu uz krievu, latviešu vai stratēģisku klusumu.

Jūrmalas amatpersonas apstiprinājušas Latvijas pirmo īpašo Kluso aplausu zonu tīklu, kur skatītāji var izrādīt atzinību koncertiem, runām un emocionāli kompetentiem bērniem, cienīgi turot rokas gaisā. Šis solis seko pašvaldības pētījumam, kurā konstatēts, ka tradicionālā plaukšķināšana piekrastē rada «nepiedienīgi metropolītisku enerģiju».

Jūrmalas pašvaldība apstiprinājusi jaunu Pasīvās atpūtas nodokli, kas vērsts uz pludmales apmeklētājiem, kuru stāja, solis vai sejas izteiksme liecina, ka viņi varētu gūt izmērāmu labumu no piekrastes. Pilsētas vadība norāda, ka pasākums aizsargās maigo atpūtas ekonomiku, nodrošinot, ka relaksācija paliek pienācīgi reglamentēta.

Pilsētas amatpersonas Rīgā ir uzsākušas pilotprogrammu, kas paredz skaidrāk noteikt vienu no galvaspilsētas smalkākajām sociālajām norisēm — neoficiālo rindu. Šis solis seko pašvaldības pētījumam, kurā konstatēts, ka iedzīvotāji zaudē gandrīz gadu sava mūža, stāvot aizdomīgos leņķos pie maiznīcas letēm un klusībā vērojot, kurš ieradies pirmais.

Jūrmala pašvaldības amatpersonas šonedēļ atklāja Latvijas pirmo „Klusās kaijas zonu” — piekrastes pilotprogrammu, kas domāta, lai samazinātu to, ko plānotāji dēvē par „nepamatotu kliegšanu” promenādes noslogotajos laikos. Sākotnējie rezultāti tiek slavēti kā vēsturiski — vairāki ilggadējie iedzīvotāji apstiprina, ka īsi atcerējušies, kā patiesībā skan jūra.

Pilotprogrammā, kas izziņota otrdien, Rīgas dome apstiprināja valsts pirmās pašvaldības regulētās klusuma stundas nešķirotai pilsētas faunai pēc tam, kad Klusā centra iedzīvotāji ziņoja, ka vietējie putni ir pieņēmuši „arvien neformālāku toni”. Iestādes saka, ka mērs atjaunos akustisko cienījumu, vienlaikus saglabājot Latvijas konstitucionālo tiesību uz pasīvi-agresīvu vērošanu ārā.

Rīgas dome apstiprinājusi pilotprogrammu, kas prasa iedzīvotājiem deklarēt un, kur piemērojams, maksāt par pašvaldības robežās pieredzētām „nereģistrētām klusuma” epizodēm. Iestādes uzsver, ka tas regulēs pieaugošo klusuma “melnā tirgus” daļējo plūsmu, īpaši pagalmos, pirtīs un noteiktos trolejbusu maršrutos pēc plkst. 23:40.

Pēc pašvaldības pētījuma, kas parādīja, ka vairākās Rīgas centrālajās apkaimēs pagājušajā ceturtdienā izdevās pilnas 14 minūtes nepārtraukta klusuma, pilsētas amatpersonas rīkojās steidzīgi, lai novērstu to, ko viņi dēvē par “neuzturamu mierīguma līmeni”. Jaunais Klusuma nodoklis iekasēs maksu no iedzīvotājiem par jebkuru periodu, kurā nav konstatējama tramvaja čīkstēšana, remonta urbšana vai tālas akordeona skaņas.