Jūrmala ievieš klusās aplausu zonas pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka plaukšķošanās esot 'pārāk Rīga'
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas pašvaldība atklājusi pirmo Latvijā pašvaldības regulēto Kluso aplausu zonu, kurā visa publiskā atzinība jāizpauž ar pieticīgu mājienu, smiltīm tuvu stāvošu roku vieglu vicināšanu vai īsām deguna izelpām. Šis solis seko iedzīvotāju petīcijai, kurā apgalvots, ka tradicionālā plaukšķināšana rada «pilsētas atmosfēru», kas nav saderīga ar pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģiju.
JŪRMALA — Pilsētplānotāji šo lēmumu sauc par nozīmīgu soli piekrastes akustiskās cienības saglabāšanā: šonedēļ Jūrmalas dome apstiprināja jaunus noteikumus, ar kuriem izveidota 2,7 kilometru gara Kluso aplausu zona — no Dzintaru koncertzāles līdz kādam pludmales posmam, ko iedzīvotāji vienkārši dēvē par «tā mierīgākā vieta aiz kioska».
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem publiskas atzinības izpausmes, kas pārsniedz 14 decibelus, tiks kvalificētas kā «performatīvs traucējums» un var izraisīt brīdinājumu, bukletu par gaumīgu entuziasmu vai, atkārtotu pārkāpumu gadījumā, obligātu dalību pašvaldības seminārā «Aplausi bez agresijas».
Ordinance tika pieņemta pēc tam, kad 612 iedzīvotāju parakstīja petīciju, apgalvojot, ka parastā plaukšķināšana kļuvusi «pārāk asa, pārāk pārliecināta un arvien vairāk saistīta ar cilvēkiem, kuri atbrauc ar vilcienu no Rīgas centra, nēsājot pasākumu aproces». Petīciju organizēja pilsoniskā grupa 'Piekrastes mērenība nākamajām paaudzēm', kuras locekļi apgalvoja, ka nejaušot prieku kā tādu, bet dod priekšroku, lai tas «tiktu filtrēts caur pareizu sezonālu atturību».
«Tas nav cenzūra,» sacīja Vides noskaņu vadības vietniece Ilze Priedīte, stāvot blakus laminētai zīmei ar attēlotām pieņemamām un nepieņemamām atzinības izpausmēm. «Tas ir par Jūrmalas tradicionālā skaņu ainavas aizsardzību, kas vēsturiski sastāv no priedēm, tāliem velosipēda zvaniņiem un viena bērna, kas lūdz saldējumu ar pārvaldāmi vilšanās pilnu toni.»
Pašvaldības 38 lappušu īstenošanas plānā apstiprinātie roku žesti ietver maigu plaukstas gaisā turēšanu, diplomātisku pirkstu galiņa piesitienu un tā dēvēto «Baltijas atzinības loku» — zoda nolaišanas kustību, kas norāda gan uz atzinību, gan emocionālu paškontroli. Pilnīga plaukstu pret plaukstām aplausēšana joprojām būs atļauta īpaši norādītajos Entuziasma koridoros pie lielākiem transporta izejām, kur apmeklētāji var brīvi svinēt līdz 90 sekundēm, pirms iekļūst dzīvojamo māju klusuma pielāgošanās joslās.
Dzintaru koncertzālē, kur politiku pirmām kārtām izmēģinās nedēļas nogalē notiekošajā kamermūzikas sērijā, skatītāji saņems krāsu kodētas kartiņas, kas norādīs, cik lielu reakciju drīkst izrādīt. Zaļās kartiņas atļauj līdz trim klusinātām roku saskariem pēc vijoles sola; dzeltenā nozīmē, ka atzinība jāizjūt iekšēji; sarkanā mudina apmeklētājus vēlāk, iespējams mājās, siltā atmiņā atcerēties priekšnesumu.
Mūziķiem ir jauktas izjūtas. «No vienas puses, katrs mākslinieks dzīvo par aplausiem,» sacīja čellists Edgars Vītols no Rīgas stīgu iniciatīvas. «No otras puses, ja publika man dod garu kolektīvu deguna izelpu un vairākas kontrolētas mājienu, es varu to iemācīties uztvert kā mīlestību. Latvijas publika jau bija pusceļā tur.»
Ne visi iedzīvotāji atbalsta šo mēru. Kafejnīcas īpašniece Marina Jeļisejeva, kuras terase skats pār vienu no jaunajām saskaņošanas zonām, sacīja, ka baidās — šī politika vasaras apmeklētājiem radīs neskaidrības. «Pagājušajā gadā viņi vēl izdomāja, vai svešinieku apsmaidīšana ir obligāta vai ironiska,» viņa teica. «Tagad man jāizskaidro atšķirība starp likumīgu plivināšanu un nelikumīgu plaukšķi, pasniedzot aukstu biešu zupu.»
Pašvaldības dati liecina, ka jautājums nav sīks. Pilotmonitoringa programma pagājušā gada augustā konstatēja, ka pēckoncerta aplausu līmenis centrālajā Jūrmalā sasniedza 22 decibeles un lika 41% tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju aprakstīt vakaru kā «negaidīti aktīvu». Viens respondents ziņoja, ka, mēģinot lasīt žurnāla rakstu par ilgtspējīgiem aizkariem, viņš dzirdējis «svinīgu triecienu secību».
Reģionālie amatpersonas ziņo, ka līdzīgi modeļi jau tiek pētīti Saulkrastos un Pērnavas daļās, lai gan Igaunija, pēc ziņām, apsver vēl stingrāku regulu, kurā atzinība jāiesniedz digitāli trīs darba dienu laikā.
Ceturtdienas pēcpusdienā darbinieki bija uzstādījuši pirmās pludmales zīmes ar uzrakstu «PALDIES, KA NOVĒRTĒJAT ATBILDĪGI». Zem tām vairāki gados vecāki iedzīvotāji vēroja ielu akordeonistu, kurš izspēlēja dzīvīgu vecā Raimonda Paula melodijas atdari, un atlīdzināja viņam ar septiņām sevšķi nopietnām mājienām un to, ko aculiecinieki aprakstīja kā «sirdsplosoši sirsnīgu» mirkšķi.