Rīga ievieš pašvaldības klusuma nodokli pēc tam, kad iedzīvotāji pieķerti baudām neregistrētus miera brīžus
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas dome apstiprinājusi pilotprogrammu, kas prasa iedzīvotājiem deklarēt un, kur piemērojams, maksāt par pašvaldības robežās pieredzētām „nereģistrētām klusuma” epizodēm. Iestādes uzsver, ka tas regulēs pieaugošo klusuma “melnā tirgus” daļējo plūsmu, īpaši pagalmos, pirtīs un noteiktos trolejbusu maršrutos pēc plkst. 23:40.
RĪGA — Tā dēvētajā, ilgi gaidītajā pilsētas akustiskās ekonomikas modernizācijā Rīgas dome otrdien apstiprināja jaunu Klusuma deklarēšanas ietvaru, kas prasa iedzīvotājus ziņot par jebkuru personīgi piedzīvotu klusumu, kas ilgst ilgāk par 47 nepārtrauktām sekundēm.
Saskaņā ar pilotprojektu, kas sāksies septembrī Centrālajā rajonā, Āgenskalnā un «izvēlētajās emocionāli stabilajās» Mežaparka daļās, iedzīvotājiem jāreģistrē nozīmīgas klusuma epizodes pašvaldības mobilajā lietotnē ManaRīga+, kur viņiem tiks piešķirta viena no trim kategorijām: Gadījuma klusums, Pasīvais miers vai Premium klusums ar putnu komponentu.
«Pārāk ilgi klusums tiek patērēts neformāli, nesniedzot ieguldījumu pilsētas uzturēšanā,» žurnālistiem sacīja Pilsētas vibrāciju komitejas vietniece Ilze Bērziņa, stāvot blakus decibelmetram, kas bija apsegts ar pilsētas karogu. «Cilvēki sēž uz balkoniem. Viņi neko nedzird. Viņi jūtas atjaunoti. Un tomēr pašvaldība neredz šo vērtību atgriežamies publiskajā infrastruktūrā.»
61 lappušu skaidrojošajā ziņojumā teikts, ka vidējais rīdzinieks neformāli piedzīvo 14,6 minūtes neregistrēta miera nedēļā, lielāko daļu no tā — kāpņu telpās pēc kaimiņu došanās uz vasarnīcām, tramvajos īsajos brīžos, kad neviens nestrīdas par e-taloniem, un lielveikalos tūlīt pēc ledusskapja bojājuma. Pilsētas analītiķi lēš, ka galvaspilsēta gadā zaudē līdz 8,2 miljoniem eiro nereģistrētā mierā.
Polisi izstrādājuši pēc kopīga pētījuma, ko veica Rīgas Tehniskā universitāte un Lietišķās Baltijas Klusuma institūts. Tajā noskaidrots, ka pilsētas Latvijā klusums vairs nav dabiski rasties spējīgs stāvoklis, bet «premium pilsonisks notikums, kam nepieciešama uzraudzība.» Pētnieki dokumentēja 312 nedeklarētus klusuma momentus visā galvaspilsētā, tostarp pretrunīgi vērtētos 96 sekundes pie Ziedoņdārza, ko viens novērotājs aprakstīja kā «aizdomīgi alpisku.»
Iedzīvotāju reakcijas bija dažādas. «Man nav iebildumu maksāt, ja tas ir īsts klusums,» sacīja Purvciema iedzīvotāja Sandra Ozoliņa, 42 gadi, kura katru rītu regulāri piedzīvo divu līdz trīs minūšu klusumu pirms augšējā kaimiņa sāktā «kaut kas, kas izklausās pēc atvilktnes pārkārtošanas, pilnas ar āmuriem». «Bet es vēlos caurskatāmību. Ja klātesoši ir vārnas, es neesmu gatava maksāt Premium likmi.»
Citi bija kritiskāki. Pensionētais elektriķis Juris Kļaviņš stāstīja, ka pagājušajā ceturtdienā nejauši pārsniedza deklarēšanas slieksni, makšķerējot pie Mangaļsalas, un tagad viņam draud pagaidu piemaksa. «Es tikai sēdēju tur, neteicu ne vārda, nekustējos, kā ikviens likumu cienošs Latvijas pilsonis,» teica viņš. «Un tagad pēkšņi man saka, ka esmu baudījis 6 minūtes un 11 sekundes B kategorijas mieru. Es pat nezināju, ka esmu tāda īpašnieks.»
Lai īstenotu pasākumu, pilsēta izsūtīs 18 Akustiskās atbilstības inspektorus, aprīkotus ar atstarojošām vestēm, rakstāmplāksnēm un, kā iepirkuma dokumentos rakstīts, «portatīvām atmosfēras pārbaudes iekārtām». Inspektori patrulēs parkos, pagalmos, bibliotēkās un noteiktās «augstas veiktspējas» autobusu pieturās, prasot iedzīvotājiem uzrādīt pierādījumu, ka viss piedzīvotais miers bija vai nu gadījuma raksturs, vai iepriekš reģistrēts.
Uzņēmēju grupa jau pielāgojusies. Viena coworkinga telpu tīkla Rīgā sācis reklamēt «nodokļu optimizētas klusuma paketes», savukārt viens Jūrmalas labsajūtas centrs tagad piedāvā «offshore» klusumu, rīkojot meditācijas 300 metru attālumā Rīgas jūras līcī, ārpus standarta pašvaldības novērtēšanas zonas. Finanšu ministrija nav izslēgusi iespēju modeli paplašināt nacionālā mērogā, ja rezultāti būs iepriecinoši.
Tomēr ir izņēmumi. Vecāki ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam var pieprasīt līdz 90 sekundēm klusuma gadā bez soda. Iedzīvotāji, kas montē IKEA mēbeles, tiek automātiski klasificēti kā «force majeure». Savukārt viss klusums, kas notiek pašvaldības tiešraidēs, paliks beznodokļu «jo nav izmērāmas baudīšanas.»
Vēlā pēcpusdienā ManaRīga+ lietotne sabruka pēc tam, kad tūkstošiem lietotāju mēģināja retroaktīvi deklarēt miera brīžus, datējot atpakaļ līdz 2019. gadam. Pilsētas amatpersonas aicināja uz pacietību un atgādināja, ka neregistrēts miers pirmajā pārkāpumā nav noziegums.
«Mūsu mērķis nav sodīt klusumu,» sacīja Bērziņa. «Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka tas taisnīgi sniedz ieguldījumu.»
Pēc preses laika ziņām vairākas Teikas iedzīvotājas un iedzīvotāji it kā sākuši virtuvēs radīt maigas, nepārtrauktas rīkles skaņas, lai izvairītos no nākotnes atbildības.