Rīga ievieš oficiālās klusuma stundas, lai iedzīvotāji labāk sadzirdētu savu vilšanos
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilotprogrammas pirmajā dienā, pirmdien, Rīgas pašvaldība noteica divas ikdienas „Oficiālās klusuma stundas”, kuru laikā jābeidz viss būvdarbu troksnis, skūteru žviegšana, lapu pūtēji un nevajadzīgi optimistiskas sarunas. Pilsētas vadība apgalvo, ka iniciatīva palīdzēs iedzīvotājiem atkal savienoties ar galvaspilsētas vēsturisko skaņu ainavu — tramvaja klabošanu, tālām kaijām un personīgo nožēlu.
RĪGA — To, ko amatpersonas sauc par nozīmīgu soli pretim ilgtspējīgai pilsētas dzīvei, šonedēļ Rīgas dome apstiprināja jaunu pašvaldības rīkojumu, ar kuru tiek noteiktas divas ikdienas Oficiālās klusuma stundas — no pulksten 13:00 līdz 14:00 un atkal no 19:30 līdz 20:00 — kuru laikā iedzīvotāji tiek aicināti pārtraukt radīt troksni un, ja iespējams, klusi konfrontēt izvēles, kas viņus ir novedušas pie palikšanas grupu čatos.
Šo pasākumu, oficiāli nosaukto par „Akustiskā mantojuma saglabāšanas un emocionālās kalibrācijas iniciatīvu”, pieņēma ar 34–19 balsīm pēc trim stundām debatēm un vienas septiņu minūšu pauzes, lai noskaidrotu, vai domes zāles mikrofona atgriezeniskā skaņa ir kultūra.
Vides noskaņas jautājumu vicemēre Ilze Krauja sacīja, ka politika ir domāta Rīgas autentiskās dzirdes identitātes saglabāšanai, kuru viņa raksturoja kā „maigs ekosistēmu, ko veido trolejbusa dungoņa, klusējošs neapmierinājums un kāds vīrietis kaut kur velk stiklu uz pārstrādes konteineru pulksten 6:12 no rīta.”
„Pārāk ilgi iedzīvotāji ir bijuši pakļauti ievestam troksnim,” Krauja sacīja preses konferencē blakus būvlaukumam, kuram uz neilgu brīdi lūdza nolaist ekskavatoru „no cieņas”. „Bluetooth skaļruņi sabiedriskajā transportā, agresīva kafejnīcu mēbeļu izvietošana, elektrisko skūteru žviegšana — tās nav vietējās skaņas. Mēs vēlamies atgriezt cilvēkus pie akustiskās Rīgas, ko pazina viņu vecāki: radiatoru klikšķēšana, vārnu pārrunas par maizi un kaimiņi, kas putekļsūc ar morālu pārliecību.”
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem piegādes vadītājiem pēdējos 20 metros jāripo līdz galamērķim, suņiem drīkst riekt tikai „mērītos intervālos”, un dzīvokļu remonti ir aizliegti, ja vien iedzīvotājs nevar pierādīt, ka urbšana ir garīgi nepieciešama. Pilsēta arī publicējusi 46 lappušu ceļvedi, kas iedzīvotājiem skaidro atļautās klusās nodarbes, tostarp skatīšanos logā, iekšējo sūdzību sastādīšanu, biešu marinēšanu un vārda „interesanti” lietošanu tādā tonī, kas noslēdz sarunu.
Pašvaldības dati liecina par spēcīgu sabiedrisko atbalstu. SKDS veiktajā 1 200 iedzīvotāju aptaujā — vēlāk koriģētā, kad izrādījās, ka viens respondents ir dekoratīvs spilvens Āgenskalnā — 68% sacīja, ka pilsēta ir „pārāk skaļa”, 21% atbildēja „atkarīgs no tā, kurš pagalms”, bet 8% vaicāja, vai klusums ietekmēs autostāvvietas. Pārējie 3% bija no Jūrmala un lūdza atbrīvojumu, jo kaijas „uzvedas augstāk par likumu”.
Ne visi iedzīvotāji ir pārliecināti. 42 gadus vecais friziera darbnīcas Purvciemā īpašnieks Artis Dreimanis sacīja, ka politika netaisnīgi ietekmē mazos uzņēmumus. „Viņi man teica, ka mans radio, manu matu mašīnīšu troksnis un mana mācekļa pastāvīgā nopūta — tas viss tiek uzskatīts par nevajadzīgu troksni,” Dreimanis sacīja. „Kas nākamais? Klusie frizieri? Es esmu latvietis, nevis šveicietis.”
Citi sveica izmaiņas. Pensionēta literatūras skolotāja Maija Ozoliņa teica, ka vakara klusuma periods jau uzlabojis attiecības viņas mājā. „Vakar neviens 28 minūtes pēc kārtas netrieca durvis,” viņa sacīja. „Es varēju dzirdēt Daugavu, vai varbūt savu asinsspiedienu. Abos gadījumos tas bija pilsoniski.”
Lai piemērotu rīkojumu, pilsēta izvietojusi 18 nesen apmācītus Akustiskos inspektorus, aprīkotus ar decibelmetriem, saprātīgiem apaviem un pilnvarām izsniegt brīdinājumus par „pārāk lielu sarunu pacilātību”. Atkārtoti pārkāpēji var tikt nosūtīti uz pašvaldības refleksijas semināru Mežaparkā, kur dalībnieki sēž uz mitriem soliņiem un klausās ierakstu, kurā kāds skaidro, kāpēc Tallina šķiet organizētāka.
Biznesa grupas lūdza precizēt, vai klusuma noteikumi attieksies arī uz politiskajiem runām. Domes pārstāvis apstiprināja, ka nē, jo „vēsturiski iedzīvotāji tos pārstāja dzirdēt jau pirms gadiem.”
Amatpersonas saka, ka pilots turpināsies līdz novembrim, pēc kura to var paplašināt, ja tiks konstatēti izmērāmi ieguvumi. Agrīnie rādītāji ir iepriecinoši: tramvaju vadītāji ziņo, ka pasažieri logus skatās par 14% biežāk, aptiekas redz kumelīšu pirkumu pieaugumu, un kāds vīrietis Ziepniekkalnā atzinis, ka beidzot var dzirdēt savu ledusskapi, kas izdod „to godīgo skaņu”.
Kad sākās klusuma stundu pilnā pirmā nedēļa, daļā galvaspilsētas valda dīvaina mierīguma sajūta. Kaut kur centrā balodis apsēdās uz tukša terases krēsla un uz brīdi šķita, ka apsver labāku dzīvi. Daudziem iedzīvotājiem, sacīja pilsētas vadība, tieši tas arī bija mērķis.