Rīga ievieš «Pieklājīgo rindas joslas» pēc pētījuma, kas atklāj, ka latvieši 11 mēnešus dzīves pavada, izliekoties, ka nav rindā
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilsētas amatpersonas Rīgā ir uzsākušas pilotprogrammu, kas paredz skaidrāk noteikt vienu no galvaspilsētas smalkākajām sociālajām norisēm — neoficiālo rindu. Šis solis seko pašvaldības pētījumam, kurā konstatēts, ka iedzīvotāji zaudē gandrīz gadu sava mūža, stāvot aizdomīgos leņķos pie maiznīcas letēm un klusībā vērojot, kurš ieradies pirmais.
RĪGA — To, ko pilsētas vadītāji dēvē par nozīmīgu soli civiskajai caurredzamībai, Rīgas dome šonedēļ paziņoja par valsts pirmo oficiāli noteikto «Pieklājīgo rindas joslu» izveidi — sabiedriskas infrastruktūras iniciatīvu, kuras mērķis ir mazināt sociālo nerakstītību lielveikalos, aptiekās, pastā un jebkur citur, kur iesaistīts rudzu maize, pensionāri vai mirgojošs sarkans numuriņu izsniegšanas displejs.
Programma, kas pirmdien sākta trijos centrālos rajonos un vienā emocionāli sarežģītā Rimi Purvciemā, seko Pilsētas uzvedības departamenta pasūtītam 214 lapaspusu ziņojumam par latviešu rindas paradumiem. Pētījuma datos norādīts, ka vidējais rīdzinieks pavada 10,8 mēnešus sava mūža „būdams aptuveni rindā” un papildus 17 dienas, atkārtojot frāzi: „Piedodiet, vai jūs bijāt aiz sievietes zilajā jakā, vai tomēr aiz pašas rindas vides?”
Maigas infrastruktūras vietniece Elīna Treifelde sacīja, ka pilsēta vairs nevar ignorēt to, ko viņa raksturoja kā „zema intensitātes telpiskās etiķetes krīzi”.
„Mums ir velosipēdu joslas, autobusu joslas, un tagad, beidzot, joslas pasīvai sociālajai ciešanai,” Treifelde žurnālistiem teica, stāvot blakus svaigi uzliktajām grīdas atzīmēm kādā Narvesen centrā. „Pārāk daudzi iedzīvotāji ir pārdzīvojuši unikāli baltisku pazemojumu — atklājot, ka viņi patiesībā nav rindā, bet vienkārši stāv netālu no rindas ar nodomiem.”
Saskaņā ar jauno sistēmu, veikali, kas piedalās pilotā, uz grīdas ir jāatzīmē trīs atsevišķas zonas: „Noteikta rinda”, „Novērojoša tuvināšanās” un „Es tikai skatos, bet, ja atveras kase, es pārvietošos ļoti ātri.” Veikaliem arī tiek ieteikts iecelt Rindas saiknes personu — viegli apmācītu darbinieku, kura uzdevums ir nodibināt acu kontaktu un, ja nepieciešams, norādīt rindas īsto garīgo sākumu.
Miera ielas pastā, kur tiesa sākās pulksten 8:30, agrīnie rezultāti bija jaukti, bet emocionāli. Līdz 9:15 viena klienta klusībā raudāja no atvieglojuma, kad darbinieki paziņoja, ka viņa ir „nešaubīgi nākamā”.
„22 gadus es izdzīvoju pēc instinkta,” sacīja 46 gadus vecā grāmatvede un Teikas iedzīvotāja Inga Lapiņa, satverot numurzīmi, kurai viņa pilnībā neuzticējās. „Māte mani mācīja stāvēt diagonāli un nekad nerādīt pārliecību. Tagad viņi man saka, ka es varu ieņemt atzīmētu taisnstūri un vienkārši gaidīt? Tas šķiet rietumnieciski. Nezinu, vai esam tam gatavi.”
Pētnieki atzīst, ka problēmai ir dziļas vēsturiskas saknes. Latvijas Universitātes sociologs profesors Juris Sviklis, kurš specializējas nelielās sabiedriskajās spriedzēs, skaidroja, ka latviešu rinda attīstījusies kā „kompromiss starp ziemeļu kārtību un reģionālo aizdomīgumu.”
„Vācijā rinda ir redzama. Britānijā rinda ir svēta. Latvijā rinda ir teorētiska,” Sviklis teica. „Tā pastāv caur skatieniem, mēteļu novietošanu un nepierakstītu konstitucionālu ietvaru, ko saprot tikai sievietes virs 63.”
Ne visi atbalsta reformu. Asociācija «Par tradicionālo gaidīšanu» brīdināja, ka rindas uzvedības formalizēšana var iznīcināt svarīgas nacionālās prasmes, tostarp taktisko nopūtu izpildi, smalku iepirkumu groza virzīšanu uz priekšu un spēju no 14 metru attāluma bez galvas pagrieziena pamanīt rindas pārkāpumu.
„Tā nav efektivitāte. Tā ir kultūras nomaiņa,” sacīja padomes loceklis Māris Egle, kurš apgalvoja, ka aptiekas rindā ieņem savu pozīciju kopš 2019. gada. „Ja jaunie vairs nemācīsies savstarpēji atzīt viens otru ar 3 milisekundes uzacssacēlumu, kas tad paliks no Latvijas civilizācijas?”
Pilsētas amatpersonas paliek optimistiskas. Ja pilots izrādīsies veiksmīgs, Rīga plāno paplašināt Pieklājīgo rindas joslas uz slimnīcu reģistratūrām, Ziemassvētku tirdziņu glintveina stendiem un atlasītajām pludmales kafejnīcām Jūrmalā, kur informālās rindas vēsturiski ir izšķīdušas klusā pūlī, kas vērsts pret vienu viesmīli.
Otrdienas pēcpusdienā pašvaldība ziņoja par 37% samazinājumu čukstētās konfrontācijas un 62% pieaugumu gadījumos, kad iedzīvotāji publiskos darījumus raksturoja kā „dīvaini pārvaldāmus.” Amatpersonas atzina vienu neveiksmi pēc tam, kad vīrietis Āgenskalnā mēģināja apsteigt sešus cilvēkus, apgalvojot, ka viņš „nerodas rindā, tikai izlīdzinās rindas virzienā.”
Pilsēta kopš tā laika skaidrojusi, ka šāda uzvedība paliek nelikumīga gan pilotprojekta noteikumu, gan pamatjēgas par pieklājību ziņā.