Jūrmala ievieš «Klusās aplausu zonas» pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējās, ka plaukšķināšana kļūst pārāk urbāna
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas amatpersonas apstiprinājušas Latvijas pirmo īpašo Kluso aplausu zonu tīklu, kur skatītāji var izrādīt atzinību koncertiem, runām un emocionāli kompetentiem bērniem, cienīgi turot rokas gaisā. Šis solis seko pašvaldības pētījumam, kurā konstatēts, ka tradicionālā plaukšķināšana piekrastē rada «nepiedienīgi metropolītisku enerģiju».
JŪRMALA — Saskaņā ar vietējo vadītāju raksturojumu — «ilgstoši nokavēts šādai akustiskajai cieņai atbilstošai pilsētai» — Jūrmalas dome otrdienas vakarā nobalsoja par 14 Kluso aplausu zonu izveidi visā kūrortpilsētā, ļaujot iedzīvotājiem un viesiem godināt publiskos priekšnesumus bez tā, ko viens plānošanas dokuments dēvēja par «plaukstu agresīvo perkusiju».
Lēmums, pieņemts ar 11 pret 4 balsīm pēc gandrīz trim stundām tonētas piespiešanās un klusām galvas mājām, attieksies uz Dzintaru koncertzāli, izvēlētajām kafejnīcu terasēm, divām skolas aktu zālēm, vasaras šaha paviljonu un 70 metru garu pludmales posmu pie Bulduriem, kur, pēc domes teiktā, «pateicība vēsturiski mēdz pāraug sakāpinātā artikulācijā». Jaunajās zonās tradicionālā plaukšķināšana tiks nevēlama un aizstāta ar apstiprinātām alternatīvām, tostarp maigām pirkstu vārtīšanām, nozīmīgām uzacu pacelšanām un «īsām, bet sirsnīgām izelpas pauzēm».
Domes priekšsēdētājas vietniece Ilze Madare, kura vadīja pašvaldības ceremonālā trokšņa darba grupu, sacīja, ka pilsētai nebija izvēles pēc pagājušā vasaras pilotpētījuma, kurā reģistrēts 23% pieaugums aplausiem saistītā nemiera pie kāpām dzīvojošajās mājsaimniecībās.
«Mēs neesam pret prieku,» Madare žurnālistiem teica, liekot filca paliktņus zem mikrofona statīva. «Bet Jūrmala ir atbildīga izcelties no skaļākām pašvaldībām. Kad cilvēki plaukšķina ar pilnu pārliecību, skaņa ceļo caur priežu saknēm, pāri veloceļiem un iekļūst blakus villu emocionālajā iekšienē.»
Šī problēma kulminēja augustā Majoru jauniešu klavierkoncertā, kad viens īpaši entuziastisks vectēvs izdarīja to, ko aculiecinieki vēlāk raksturoja kā «Rīgas līmeņa ovācijas», pamatīgi izbiedējot divus spanielus, vienu igauņu tūristu un pie galda ar uzkodām novietotu iekštelpu citronkoku. 48 stundu laikā pilsētā saņēma 86 sūdzības, 19 rokraksta apelācijas un USB zibatmiņu ar «gaumīgas atzinības» piemēriem, ierakstītiem Liepājas muzeja atklāšanā.
Viena no spēcīgākajām politikas atbalstītājām ir 68 gadus vecā Mellužu iedzīvotāja un pensionētā dermatoloģijas administrators Velta Krūmiņa, kura sacīja, ka plaukšķināšana pēdējās desmitgadēs kļuvusi pamanāmi vairāk pašizteiksmīga.
«Padomju laikos cilvēki aplausēja kolektīvi, ar mērķi,» Krūmiņa teica no šķiedru krēsla pie savas vasaras mājiņas. «Tagad viss ir individuāls izteiksmes akts. Viens vīrs plaukšķina virs plecu augstuma, cits ievieš ritmu. Pagājušā jūnijā pēc saksofona sola kāds sāka svilpot. Mēs neesam prāmju termināls.»
Ne visi ir pārliecināti. Kultūras producents un daļlaika kāzu vadītājs Edgars Siliņš brīdināja, ka plaukšķināšanas aizstāšana ar sejas žestiem var radīt neskaidrības dzīvos pasākumos.
«Es vadīju dzejas vakaru pēc izmēģinājuma noteikumiem,» Siliņš stāstīja. «Sākumā domāju, ka publika to ienīst, bet vēlāk sapratu, ka viņi izrāda spēcīgu atbalstu ar pašvaldības līmeņa pusmīļu. No tā nevar uzbūvēt pārliecību. Dzejnieks nobeidza 14 minūšu gabalu par miglu un saņēma to, kas izskatījās pēc vieglas kuņģa skābes atgriešanās.»
Lai atvieglotu pāreju, pašvaldība atvēlēja 48 000 eiro publiskajai izglītībai, t.sk. informatīviem plakātiem, pludmales darbnīcām un lejupielādējamam grafikam, kas ilustrē sešus nedižus entuziasma līmeņus. Zonu uzraugi tiks apmācīti iejaukties, ja aplausi pārsniegs ieteiktos 11 decibelus vai «sajūtami būs pēkšņi». Pirmreizēji pārkāpēji saņems brīdinājumu un bukletu «Tātad — jūs izvēlējāties plaukšķināt».
Kultūras ministrija plānu nav oficiāli atbalstījusi, bet apstiprināja, ka to uzrauga «ar piesardzīgu nacionālo interesi». Iekšējs memorands, ko ieguvusi vietējā izdevuma «Jūrmalas Telegrafi» redakcija, liecina, ka amatpersonas jau apsver, vai līdzīgas ierobežošanas varētu samazināt «nesakārtotas ovācijas» valsts finansētos koru pasākumos.
Trešdienas pēcpusdienā reakcija centrālajā Jūrmalā bija jaukta, taču disciplinēta. Pie kafejnīcas Dzintaros vairāki klienti jaunumu sagaidīja, lēni mirkšķinot vienlaikus kā atbalsta izrādījumu.
Ziņas sagatavošanas brīdī vietējās amatpersonas, pēc ziņām, izstrādāja ziemas izmēģinājuma programmu, lai risinātu to, ko iedzīvotāji raksturo kā «arvien performatīvāku smiešanos» Ziemassvētku tirdziņos.