Rīga ievieš 'emocionālās bedres', lai palīdzētu iedzīvotājiem droši pārdzīvot ziemu pašvaldības vidē
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas dome šonedēļ atklāja pilotprojektu, kas 17 lielas bedres pārreģistrē nevis kā ceļa bojājumus, bet kā 'pilsētas emocionālās atbalsta infrastruktūras'. Pārstāvji apgalvo, ka iniciatīva ļaus iedzīvotājiem saskarties ar vilšanos, nestabilitāti un pēkšņiem garastāvokļa kritumiem pazīstamā civiskā vidē.
RĪGA — To, ko plānotāji sauc par drosmīgu soli uz psiholoģiski integrētu transporta politiku, otrdien Rīgas dome paziņoja par valsts pirmā „emocionālo bedru” tīkla uzsākšanu — pilotprojekts, kurš izstrādāts, lai palīdzētu pilsoņiem sezonālās izmisuma izjūtās, nodrošinot kontrolētas tikšanās ar pašvaldības nolaidību.
Projekts, ko kopīgi finansē Satiksmes departaments, Sabiedrības labklājības departaments un „daži atlikušie Eiropas līdzekļi, kurus neviens laikus neprasīja”, saglabās atlasītas bedres Brīvības ielā, Maskavas forštatē un vienā, it īpaši reflektīvā Čaka ielas posmā. Katra vieta ir apzīmēta ar mazu zilu plāksnīti, kas paskaidro dobuma emocionālo funkciju, ar nosaukumiem, tostarp „pēkšņa vilšanās”, „neliela aizvainotība” un „dziļā iedzimtā Baltijas klusēšana”.
Pēc pilsētas amatpersonu teiktā, programma radusies pēc trīs mēnešu pētījuma, kas atklāja, ka 82% rīdzinieku jau izmanto bojātas ceļa virsmas kā metaforas ikdienas sarunās, kamēr 64% sacīja, ka triecienpilns tramvaja brauciens „precīzi apraksta viņu attiecības ar februāri”. Tā vietā, lai cīnītos ar problēmu, pašvaldība nolēmusi „godināt pilsētas dzīves faktūru”.
„Gadu desmitiem mēs izlikāmies, ka bedres ir neveiksme,” preses konferencē pie krātera, kurā viegli varēja iebāzt vidēja izmēra bērnu ratiņus un vienu filozofijas bakalaura grādu, sacīja pašvaldības vietniece Ilze Krauja. „Bet Latvijā grūtības ne vienmēr ir šķērslis. Reizēm tās ir mantojums. Reizēm tās arī atrodas uz ceļa uz jūsu zobārstu.”
Saskaņā ar shēmu iedzīvotāji brīvprātīgi var iesaistīties emocionālajā bedrē, pārbraucot pāri tai lēnā ātrumā, apbraukājot to pārdomās vai stāvot netālu un izelpojot caur degunu, turēdami līdzi paņemtu kafiju. Pie vairākām vietām izvietotie QR kodi novirza uz elpošanas vingrinājumiem un pilsētas apstiprinātu pārdomu jautājumu: „Kādas cerības es ienesu šajā krustojumā, un vai tās bija reālas?”
Ne visi ir pārliecināti. Latvijas amortizatoru ekspertu asociācija brīdināja, ka pilsēta varētu „romantizēt novēršamu bojājumu”, pēc tam, kad centrālajā Rīgā remonta izsaukumu skaits pagājušajā ceturksnī pieauga par 31%. „Nodilusi atsperes bloka nav pašizziņa,” sacīja asociācijas priekšsēdētājs Normunds Veckalns. „Ir arī citi veidi, kā piedzīvot rakstura izaugsmi.”
Taču sabiedrības reakcija bijusi negaidīti entuziasma pilna. Līdz trešdienas pēcpusdienai iedzīvotāji bija atstājuši sveces, krizantēmas un vienu pasīvi-agresīvu piezīmi ar tekstu „beidzot valsts pakalpojums, kas mani sastop tur, kur esmu”. Pensijā esošā skolotāja no Teikas, 68 gadus vecā Maija Ozoliņa, pastāstīja, ka mērķtiecīgi katru rītu apmeklē vienu un to pašu bedri. „Tā man dod struktūru,” viņa skaidroja. „Vispirms ir kafija, pēc tam mazais sabrukums, pēc tam es turpinu.”
Jūrmalas amatpersonas jau izrādījušas interesi sākt pavadošu vasaras iniciatīvu, kurā atlasītās pludmales promenādes saturēs „terapeitiskus vaļīgus dēļus”, kas paredzēti, lai izsauktu īso Baltijas vasaru emocionālo nenoteiktību. „Mēs uzskatām, ka infrastruktūrai jāatspoguļo pilsonis,” sacīja Jūrmalas attīstības konsultants Artūrs Žagars. „Nestabils, skaists un dārgi uzturams.”
Transporta eksperti saka, ka Rīgas programma varētu būt pirmā šāda veida Eiropā, lai gan vairākas pilsētas Lietuvas austrumos, kā ziņots, apsvēra līdzīgus pasākumus, pirms nejauši pārklāja ar asfalta kārtu savus atklājumus. Viedo pārvaldību ministrija nacionāli nav atzinusi konceptu, bet apstiprināja, ka uzrauga pilotprojektu ar „piesardzīgu rezignāciju”.
Pašlaik pilsēta plāno paplašināt iniciatīvu, ja iedzīvotāji turpinās ziņot par pozitīviem rezultātiem. Otrā posma diskusijā paredzēts pavasarī ieviest „dziedinošas peļķes” un mantojuma slapjdraņķa koridoru pie Centrālās stacijas.
Otrdienas atklāšanas pasākumā autobuss uz brīdi pazuda vienā no vadošajām instalācijām, pēc tam atkal parādījās ar mērenu aplausu. Amatpersonas vēlāk notikumu raksturoja kā „jēgpilnu mijiedarbību ar pilsētas ainavu.”