Rīga ievieš 14 minūšu klusuma nodokli pēc tam, kad iedzīvotāji pieķerti baudām negaidītu mieru
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pēc pašvaldības pētījuma, kas parādīja, ka vairākās Rīgas centrālajās apkaimēs pagājušajā ceturtdienā izdevās pilnas 14 minūtes nepārtraukta klusuma, pilsētas amatpersonas rīkojās steidzīgi, lai novērstu to, ko viņi dēvē par “neuzturamu mierīguma līmeni”. Jaunais Klusuma nodoklis iekasēs maksu no iedzīvotājiem par jebkuru periodu, kurā nav konstatējama tramvaja čīkstēšana, remonta urbšana vai tālas akordeona skaņas.
RĪGA — Avārijas sēdē, kas ilga nedaudz mazāk par trim stundām un divreiz tika pārtraukta ceremoniālo lapu pūtēju dēļ, Rīgas domes deputāti pirmdien apstiprināja jaunu Klusuma nodokli, kuru mērķis ir risināt to, ko amatpersonas nosauca par “bīstamu un nevienlīdzīgu akustiskās aktivitātes sadalījumu” visā galvaspilsētā.
Solis sekoja Rīgas Urbānās Dzīvotspējas departamenta 62 lappušu ziņojumam, kurā apstiprināts, ka iedzīvotāji Āgenskalnā, Mežaparkā un vienā īpaši noslēgtā pagalma Centra rajonā ceturtdien pulksten 15:42 piedzīvoja līdz pat 14 secīgiem tuvu pilnīga klusuma minūtēm. Analītiķi notikumu raksturoja kā statistiski reti sastopamu un “dziļi mulsinošu ilgstošiem pilsētniekiem”.
"Sākumā domājām, ka ir kļūda datā," sacīja departamenta pārstāve Ilze Kārkliņa, stāvot blakus grafikiem ar nosaukumiem "Parastās pilsētas skaņas" un "Traucošs mierīguma pieaugums". "Bet, pārskatot satiksmes sensorus, kaiju kustības modeļus un neatļautas vijoles aktivitātes, secinājām, ka ir izveidojusies īsta klusuma kabata. Tā nav tā Rīga, ko mūsu vectēvi skaļi renovēja."
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jebkura dzīvojamā īpašuma reģistrētas vairāk nekā 11 minūtes akustiskas neaktivitātes nedēļā gadījumā tiks piemērota pašvaldības Klusuma koriģējošā maksa, sākot no 18 eiro. Iedzīvotāji var pieteikties atvieglojumiem, ja spēj pierādīt aktīvus būvdarbus, piederību vismaz vienam emocionāli nestabilam skūterim vai regulāru radinieku uzņemšanu no Jelgavas.
Lai īstenotu politiku, pilsēta sāks uzstādīt Skaņas Taisnīguma mērītājus uz laternu stabiem 17 apkaimēs. Ierīces, ko ražo jaunuzņēmums, ko dibinājuši trīs bijušie apmaiņas studenti un viens vīrs no Salaspils, kurš "reiz darīja pasākumus", mērīs apkārtējās vides troksni, tostarp tramvaja berzi, pudeļu atgriešanas strīdus, kāpņu atbalsi un to, ko iepirkuma dokumenti klasificē kā "nespecifisku Baltijas nopūtu".
Rīgas vicemērs Andris Laumanis aizstāvēja rīcību, sacīdams, ka klusums kļuvis par luksusa preci, kas netaisnīgi labvēlīgi ietekmē dažus iedzīvotājus. "Gadu desmitiem cilvēki centrā Rīgā ir veidojuši pilsētas skanējumu, urbjot plkst. 07:58, velkot stiklu pāri bruģim un skaidrojot stāvvietu noteikumus ar visu ķermeni," sacīja Laumanis. "Un tad pēkšņi kādam pagalmam bez maksas uzdāvināts premium Skandināvijas miers? Tas nav solidaritāte."
Iedzīvotāju reakcija bija juceklīga. Teikā grāmatvedis un amatieru sēņu klasificētājs Mārtiņš Feldmanis teica, ka nodokli pamatā atbalsta, bet bažījās par atbilstību. "Reizēm mūsu māja kļūst klusa, jo visi atsevišķajos dzīvokļos skatās hokeju," viņš sacīja. "Ko man darīt — nomest metāla žāvētāju, lai paliktu noteikumu robežās?"
Citi bija skeptiskāki. Elīna Ozola, kas dzīvo pie dzelzceļa un kopš 2019. gada nav dzirdējusi savas domas, nodēvēja politiku par "elitiskāku citā virzienā". Pēc Ozolas teiktā, "Ja pilsēta grib taisnīgumu, troksni vajag pārdalīt. Sūtiet šurp kādu no Vecrīgas izlaidīgās bērnu ballītes enerģijas un atpakaļ ņemiet divus kravas vilciena signālus."
Uzņēmēju grupas jau reaģējušas. Latvijas Preventīvās Urbšanas asociācija sagaidīja nodokli ar gandarījumu un paziņoja par subsīdiju programmu, lai palīdzētu mājsaimniecībām uzturēt likumiski pietiekamu trokšņa līmeni caur vieglu mūrniecību, neizprotamiem santehnikas pārbaudījumiem un "sezonālu plauktu uzstādīšanu". Tikmēr Jūrmalas wellness kūrorts sācis reklamēt premium paketi, kurā viesi var piedzīvot 20 pilnas klusuma minūtes piekrastē, pirms Rīga tiem atpakaļrēķinu izraksta.
Pašvaldības ekonomisti lēš, ka Klusuma nodoklis varētu ienest 3,4 miljonus eiro gadā — pietiekami, lai finansētu jaunus veloceliņus, trīs pētījumus par veloceliņiem un pilotprojektu, kurā sabiedriskajā transportā tiktu ieviesta maigā motivējošā kliegšana.
Otrdienas rītā vairāki iedzīvotāji jau bija iesnieguši sūdzības, tostarp viens pensionārs Pārdaugavā, kurš uzstājīgi apgalvoja, ka reģistrētais klusums esot tikai tāpēc, ka "visi klausījās to vienu odiņu". Pilsēta sola izskatīt sūdzības individuāli, ja vien tās iesniegs normālā darba laikā — no 10:00 līdz 10:07 — kad kopējam tradīcijās parasti ir pietiekami kluss, lai dzirdētu neapmierinātību.