Rīdzinieki aicināti deklarēt emocionālās atbalsta bruģakmeņus pirms iekļūšanas Vecrīgā
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Kā solot vienkāršot kultūras mantojuma pārvaldību, Rīgas dome ieviesusi jaunu reģistrācijas sistēmu pilsoņiem, kuri veidojuši jēgpilnas saiknes ar konkrētiem bruģakmeņiem Vecrīgā. Pasākums seko gadiem ilgam neregulētam kavēšanās, norādīšanas un frāzes “Šis mani saprot” lietojumam.
RĪGA — Sākot ar pirmdienu, iedzīvotāji, kas iekļūst Vecrīgā ar iemīļotu bruģakmeni, sentimentālu seguma posmu vai „vēsturisku nozīmi nesošu soļakmens kompanjonu”, būs jāreģistrē tas jaunajā pašvaldības portālā, paziņoja Rīgas domes Virsmu attiecību nodaļa.
Pilotprogramma, oficiāli saukta par Individuālās bruģakmens piesaistes un atbildīgas stāvēšanas iniciatīvu, tika apstiprināta pēc septiņu stundu komitejas sēdes, kurā plānotāji izskatīja to, ko nosauca par „neilgtspējīgu tuvības uzvedības pieaugumu uz segumiem”. Pilsēta apgalvo, ka problēma pastiprinājās pandēmijas laikā, kad tūkstošiem iedzīvotāju, atņemti no normāla sociālā kontakta, katru vakaru sāka atkārtoti ieiet vienā un tajā pašā viduslaiku ielas posmā „lai justos tiesāti pēc kaut kā stabila”.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem katrā mājsaimniecībā drīkst nominēt līdz diviem emocionālās atbalsta bruģakmeņiem, lai gan nodokļu nolūkos primārs var tikt norādīts tikai viens. Pieteikumā jāiesniedz nesena fotogrāfija, aptuvenie izmēri un īss personisks paskaidrojums, kas izskaidro saiknes dabu. Pieteikumi, kuros minēti akmeņi „kas tur bija pirms pieteicēja šķiršanās”, tiks apstrādāti paātrināti.
„Neskatoties uz izskatu, tas nav birokrātijas jautājums. Tas ir skaidrības jautājums,” preses konferencē, kas notika redzami nevienmērīgā Mārstaļu ielas posmā, sacīja pilsēttekstūras izpildvietniece Ilze Biteniece. „Pārāk ilgi cilvēki ir tuvoties nejaušiem akmeņiem bez apņemšanās. Mēs esam Eiropas galvaspilsēta. Mums vajadzīga kārtība un, kur iespējams, laminētas atļaujas.”
Pilsētas dati liecina, ka emocionālo bruģakmeņu sektors ir strauji paplašinājies. Pašvaldības aptauja, kurā piedalījās 1200 rīdzinieku, atklāja, ka 38% spēja identificēt „savu” akmeni ar aizvērtām acīm, 22% ziņoja, ka mainījuši maršrutus, lai to apciemotu, un 11% sacīja, ka uzticas konkrētam bruģakmenim vairāk nekā savai ģimenes ārstei. Vīriešiem vecumā no 34 līdz 49 gadiem šis rādītājs pieauga līdz 19%, bet rajonos ar specializētajām kafijas vietām — līdz 31%.
Ne visi iedzīvotāji iebilst pret pasākumu. „Godīgi sakot, man atvieglojās,” sacīja 41 gadu vecais grāmatvedis un Purvciema iedzīvotājs Mārtiņš Liepa, turot rokās salocītu izdruku ar to, ko viņš raksturoja kā „plašu, emocionāli pieejamu eksemplāru pie Sv. Pētera baznīcas”. „Cilvēki domā, ka vari vienkārši ierasties un stāvēt uz jebkura akmens. Nē. Šis mani atbalstīja inflācijas laikā, divas ziemas bez pienācīgas saules gaismas un neveiksmīga skābmaizes mēģinājuma laikā.”
Citi bažījas, ka noteikumi radīs nevienlīdzību starp iedzīvotāju „bruģakmens ģimenēm” un jaunākiem iedzīvotājiem, kuriem vēsturiskais centrs ir kļuvuši nepieejams cenu dēļ. Studentjauniete Alise Ozola stāstīja, ka viņai nācies nokļūt „situationship” jeb neizteiktā attiecību situācijā ar ķieģeļmalu pie notekas, jo visi pieprasītie akmeņi 2021. gadā praktiski tika rezervēti vecākiem profesionāļiem. „Tu nevarēsi būvēt nākotni uz pārejas seguma,” viņa teica.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piesardzīgi atbalstīja programmu, tomēr brīdināja iedzīvotājus nepāridentificēties ar pulētiem akmeņiem tūristu pārblīvētajās teritorijās, norādot, ka tie bieži ir „performatīvi” un nespēj nodrošināt ilgtermiņa psiholoģisku nostiprinājumu. Tikmēr vairāki uzņēmumi jau pielāgojušies: viens Vecrīgas butiks tagad pārdod adītus bruģakmeņu pārsegniekus ziemai, savukārt terapijas prakse pie Doma laukuma piedāvā vadītu atdalīšanās konsultāciju tiem, kuru akmens ticis noņemts infrastruktūras darbu laikā.
Jūrmalas pārstāvji ar interesi seko līdzi shēmai. Pilsētas pārstāvis apstiprināja, ka kūrortpilsēta apsver vasaras izmēģinājumu ar reģistrētām emocionālajām atbalsta kāpām, lai gan viņš atzina, ka izpilde varētu būt sarežģīta „jo tās pastāvīgi kustas un dažos gadījumos atturas izrādīt maigumu”.
Rātsnamā amatpersonas uzsvēra, ka sistēma paliks samērā viegla — naudas sodi tiks piemēroti tikai gadījumos, kad konstatē dublētu piesaisti, viltotu nostalģiju vai stāvēšanu ilgāk par 40 minūtēm uz mantojuma akmens bez acīmredzamas introspekcijas. Tomēr vēlāk pēcpusdienā reģistrācijas vietne jau bija sabrukusi, kad lietotāji steidzīgi centās pieteikt vairākus ļoti pieprasītus bruģakmeņus pie Līvu laukuma, kas liecina, ka pat digitālajā laikmetā latvieši joprojām zina vērtību tam, kas ir sen, grūti pieejams un nedaudz naidīgs zem kājām.