Rīga ievieš klusējošu tramvaja vagonu pasažieriem, kuriem jāizspēlē strīdi, kas nekad nenotiks
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas Satiksme otrdien atklāja jaunu “Reflektīvo vagonu” 11. tramvajā, domātu pārvietošanās reizēm, kad pasažieriem nepieciešama klusa, cieņpilna telpa, lai galvā atkārtotu sociālās sadursmes no 2009. gada. Pārstāvji saka, ka pilotprojekts reaģē uz pieaugošu pieprasījumu pēc sabiedriskās infrastruktūras, kas atbalsta Baltijas līmeņa iekšējo dialogs bez liekas acu saskares.
RĪGA — To, ko pilsētplānotāji dēvē par nozīmīgu soli uz priekšu emocionāli saderīgā transportā, Rīgas pašvaldības pārvadājumu uzņēmums ir uzsācis speciālu klusējošu tramvaja vagonu pasažieriem, kuri vēlas privāti izspēlēt strīdus, atvainošanās runas un asprātīgas atbildes, ko pašlaik neatceras, bet kuras būtu perfektas 11 gadus vēlāk.
Jaunais vagons, kas šonedēļ tika ieviests populārajā 11. tramvaja maršrutā no centra līdz Mežaparkam, ir atzīmēts ar gaiši pelēku plāksnīti, uz kuras rakstīts: “Lūdzu, cieniet citu notiekošos iekšējos monologus.” Konduktori saka, ka vagons jau darbojas 87% noslodzē rīta stundās, īpaši posmā starp Nacionālā teātra un Brasas pieturām, kur pārvietojas cilvēki, kuri it kā visaugstāk aizstāvējot sevi ar atpakaļejošo domu palīdzību.
Pēc Rīgas Satiksmes sabiedrisko attiecību pārstāves Elīnas Krūkles teiktā, iniciatīva radusies sešu mēnešu pētījuma gaitā, kurā atklājās, ka 64% pasažieru izmanto parastos tramvaja logus “nevis, lai skatītos apkārtni, bet lai skatītos cauri savai atspulgai, pārrunājot sīkas pazemojuma epizodes.” Vēl 22% atzina, ka bija izlaiduši savu pieturu, jo klusībā pilnveidojuši diskusiju ar zobārstu, bijušu klasesbiedru vai kasieri no 2017. gada.
“Mēs sapratām, ka to uztveram kā trokšņa problēmu, bet patiesībā tas ir pilsonisks pieprasījums,” Krūkle sacīja preses konferencē blakus tramvajam, kura iekšpuse bija aprīkota ar maigāku apgaismojumu, pret miglojumu noturīgiem logiem un pieklājīgiem misiņa plāksnīšu ierakstiem ar noderīgiem teikumu sākumiem, piemēram: “Ko man būtu jāteic, bija…” un “Ar visu cieņu, Sandra…”
Reflektīvajā vagonā iekļautas vairākas pasažieriem draudzīgas iezīmes, pielāgotas latviešu pārvietošanās ieradumiem. Sēdvietas izkārtotas nelielos slīpumos, lai samazinātu nejaušas tuvības sajūtu. Pie aizmugures durvīm ierīkota “Mērēnas nopūtas zona”, kur ļaudis var smagi uzelpot, neizpētot apkārtējo ziņkāri. Premium lietotājiem ārpus pīķa stundām pieejamas divas stūra stāvēšanas vietas ar norādi “klusai pieres pret stiklu darbam”.
Pasažieru atsauksmes bijušas pārliecinoši pozitīvas. “Parasti man tas jāizdara Jūrmalas pludmalē, mežā vai arī, rēžoties, mizojot kartupeļus,” sacīja 38 gadus vecais projektu vadītājs Mārtiņš Ozols, kurš otrdienas rītā iekāpa vagonā ar portfeli un, pēc aculiecinieku teiktā, “nenokārtotu noti no sapulces.” “Šeit beidzot varēju pārrunāt četrpadsmit sekundes garu sarunu ar kaimiņu par pārstrādes konteineriem un izdomāt trīs morāli pārākas atbildes pirms Sarkandaugavas.”
Ne visi pasažieri sākotnēji bija pārliecināti. Pensionāre un regulāra tramvaja lietotāja Velta Miezīte, 71, sākumā vagonu sajauca ar piemiņas nodalījumu. “Vispirms es domāju, ka kāds svarīgs ir nomiris,” viņa teica. “Bet tad pie loga redzēju jaunekli, kurš klusi iejumaļoja: ‘Nē, patiesībā tas nav būtiskākais,’ un tad es sapratu. Tas ir domāts tautai.”
Pilsētas amatpersonas skaidro, ka pilots ir daļa no Rīgas plašākas stratēģijas “Funkcionālā introversija 2030”, kas cenšas modernizēt sabiedrisko dzīvi, nepieprasot iedzīvotājiem redzamu entuziasmu. Ja projekts būs veiksmīgs, līdzīgas uzlabojuma varētu parādīties citviet — piemēram, veikala ejā Āgenskalnā, kur pārdomāt sarunas ar farmaceitu, un vāji apgaismotā telpā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kur apmeklētāji mierīgi iedomājas, ka atnākuši ar pareizo dokumentu.
Transporta sociologs Dr. Aivars Plepis no Baltijas Ikdienas Spriedzes institūta sacīja, ka projekts atspoguļo nosvērti nobriedušu sabiedrību. “Dienvidu kultūras, iespējams, emocijas apstrādā ar kliegšanu, žestiem un ģimenes pusdienām,” sacīja Plepis. “Mēs labprātāk stāvēsim labi nosiltinātā transportlīdzeklī un izkopsim nevainojamas atbildes par 11 gadiem par vēlu. Tas nav apspiešana. Tā ir kvalitātes kontrole.”
Vēlāk pēcpusdienā Rīgas Satiksme apstiprināja, ka praktiska problēma joprojām palikusi neatrisināta: daži pasažieri bija tik ļoti aizrāvušies ar pagātnes strīdu uzvarēšanu, ka brauca tramvajā līdz depo. Amatpersonas šo esot nosaukušas par “pozitīvu sabiedrības iesaistes zīmi” un paziņoja, ka izskata iespēju nākotnē piedāvāt īpašu 90 minūšu biļeti pasažieriem, kuri, beidzot, patiešām ir īsteni iegrimuši.