Rīga ievieš Klusuma nodokli pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka rīti kļuvuši „aizdomīgi mierīgi”
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pašvaldības amatpersonas apstiprinājušas Klusuma nodokli, lai atjaunotu to, ko tās raksturo kā galvaspilsētas „tradicionālo akustisko raksturu”, pēc tam, kad vairāki iedzīvotāji ziņoja, ka vispirms dzird putnus, un tikai pēc tam autobusus. Pasākums sodīs kvartālus, kas starp plkst. 6:00 un 9:00 pārāk klusi, bet līdzekļi tiks novirzīti tramvaju čīkstēšanai, stratēģiskai lapu pūšanai un avārijas bedru urbšanai.
RĪGA — Kā mēģinājumu, ko pašvaldības vadība sauc par pilsētas kultūras identitātes saglabāšanu, Rīgas dome otrdien apstiprināja jaunu Klusuma nodokli, kas vērsts uz apkaimēm, kur rīta trokšņu līmenis nokritis zem tā, ko eksperti dēvē par „vēsturiski ticamiem standartiem”. Politika, kas stāsies spēkā novembrī, prasīs dzīvokļu biedrībām Mežaparkā, Āgenskalnā un vairākos nesen atjaunotos centra namu korpusos maksāt mēneša piemaksu, ja decibelu monitori līdz plkst. 9:00 reģistrēs mazāk nekā trīs metāla klabošanas gadījumus, vienu neatrisinātu auto signalizācijas signālu un vismaz septiņas minūtes tālas urbšanas.
Pasākums seko pilotprojektam, kas uzsākts pagājušajā pavasarī, pēc tam, kad iedzīvotāji iesnieguši 214 sūdzības, aprakstot „dziļi satraucošu klusumu” rīta stundās. Viens Vecmīlgrāvja iedzīvotājs ziņoja, ka dzirdējis „atsevišķas soļu skaņas”, kamēr ģimene Teikā apgalvojusi, ka spējusi emocionāli identificēt balodi — „kas nav tā, kā galvaspilsētai jāfunkcionē”.
„Tas nav sods. Tas ir par kontinuitāti,” preses konferencē blakus tukšgaitā stāvošam pašvaldības kravas automobilim, lai radītu atmosfēru, sacīja Pilsētas tekstūras un sabiedriskās kairināšanas vietniece Ilze Skujiņa. „Rīga ir būvēta uz skaņu slāņiem — trolejbusa bremzes, kāds pārvieto flīzes plkst. 7:12, furgons, kas brauc atpakaļgaitā bez redzama iemesla. Ja cilvēki pamostas atpūtušies un mierīgi, mēs riskējam pazaudēt to sociālo ritmu, kas šeit ir valdījis gadu desmitiem.”
Saskaņā ar 47 lappušu ziņojumu no Latvijas Pielietojamo Ikdienas Pētījumu Institūta, pilsētas vidējais darba dienas kaitinājuma indekss ir samazinājies par 18% kopš jaunu logu uzstādīšanas vairākos padomju laika daudzdzīvokļu korpusos un stingrāku noteikumu ieviešanas naktsdzīves terasēm. Pētnieki brīdināja, ka ilgstoša neiztrūkstošas klusuma iedarbība var radīt bīstamas blakusparādības, tostarp skatīšanos acīs ar svešiniekiem, ieradīšanos laicīgi un „nereālu cerību veidošanos par sabiedriskajiem pakalpojumiem”.
Saskaņā ar jauno ietvaru, Akustiskā mantojuma departamenta inspektori veiks nejaušas „rīta autentiskuma audits”. Ar rokā turamiem mērītājiem un 1998. gada ierakstu ar tramvaja čīkstošu pagriezienu amatpersonas izvērtēs, vai apkaimes sasniedz pamatlīmeņa pilsētas ticamības mērķus. Rajoniem, kas atzīti par pārmērīgi ramiem, var tikt uzdots uzņemt korektīvās skaņas intervences, tostarp pašvaldības stiklu šķirošanas demonstrācijas, ceremonālu būssastatņu montāžu un to, ko pilsēta aprakstījusi kā „vieglas, bet emocionāli pārliecinošas perforatora skaņas”.
Ne visi ir pret šo nodokli. Vietējais pensionētais ostas elektriķis Juris Eglītis, 68 gadus vecs, sacīja, ka klusums viņa pagalma vidū nesen kļūstot „arogants”.
„Pagājušajā ceturtdienā atvēru logu un nedzirdēju neko, izņemot vēja šalku kokā,” Eglītis teica. „Uz mirkli domāju, ka esmu Zviedrijā, un mana visa būtība to noraidīja. Par laimi plkst. 8:15 kāds sākumā sāka velkt skapja gabalu pār betonu augšā, tāpēc zināju, ka mēs joprojām esam normāli.”
Arī mazie uzņēmēji gatavojas pielāgoties. Rīgas Rīta Pakalpojumu Sniedzēju asociācija lēš, ka jaunā politika var radīt līdz pat 320 sezonālajām darbavietām profilaktiskā skrāpēšanā, nevajadzīgā dzinēju uzsildīšanā un ceremonālā atkritumu tvertņu pārvietojumā. „Tā ir iespēja atbalstīt vietējo industriju,” sacīja asociācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Grava, kurš nesen atvēris konsultāciju uzņēmumu, kas padara kafejnīcu galdiem „dabisku” galda piederumu krišanu. „Pārāk ilgi esam uzticējuši mūsu apkārtējā kairinājuma risināšanu nejaušībai.”
Tomēr daži pilsētvides plānotāji brīdina, ka pilsēta pārkorekcē. Arhitekte Līga Ozola brīdināja, ka pārmērīgas mākslīgas skaņas var novest pie „skaņas ģentrifikācijas”, kur autentisks apkaimes haoss tiek aizstāts ar kurētu kaitinājumu turīgiem skatītājiem. Atbildot uz to, pilsētas amatpersonas solīja, ka jebkura traucējoša darbība paliks „pieejama, iekļaujoša un viegli mitra”.
Kad ziņu sagatavošanas brīdī, centrālās Rīgas iedzīvotāji, kā ziņots, atviegloti nopūtās — ceļu remonta brigāde ieradās plkst. 6:43, lai sāktu atjaunot uzticību.