Rīga ievieš Klusuma nodokli pēc tam, kad iedzīvotāji turpināja veidot neautorizētu acu kontaktu sabiedriskajā transportā
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Centieni saglabāt to, ko amatpersonas dēvē par "galvaspilsētas tradicionālo akustisko identitāti", - Rīgas dome ir apstiprinājusi jaunu Klusuma nodokli, kas vērsts pret pasažieriem, kuri autobusos, tramvajos un trolejbustos rada neatļautus sociālus intimitātes mirkļus. Lēmums seko inspektoru ziņojumiem par strauju acu kontakta, nožēlojoša smaidīša un vienu reģistrētu gadījumu, kad divi svešinieki bez pašvaldības atļaujas atzina laika apstākļus.
RĪGA — Vēlā otrdienas vakarā, ar balsojumu 38 pret 19, Rīgas dome apstiprināja pretrunīgi vērtēto jauno Klusuma nodokli, kas paredzēts regulēt to, ko satiksmes iestādes raksturo kā "neatbilstošu starppersonu klusumu" pa visu galvaspilsētas sabiedriskā transporta tīklu. No 1. novembra pasažieri, kuri uztur acu kontaktu ilgāk par 1,7 sekundēm, piedāvā sēdvietu ar redzamu siltumu vai savstarpēji atzīst aizkavējušā trolejbusa absurditāti, var tikt sodīti uz vietas ar 2,50 € maksu.
Pašvaldības ierēdņi uzsver, ka politika nav sodījoša, bet aizsargājoša. "Rīgai ir gadsimtiem sena pilsētas tradīcija – cieņpilna distance, sejas neitralitāte un emocionāli kodēta ceļošana," preses brīfingā blakus simboliskos nolūkos nefunkcionējošam e-biļešu validētājam sacīja Pilsoniskās atmosfēras komitejas vietniece Ilze Rūmniece. "Mēs neaizliedzam cilvēku saikni. Mēs tikai lūdzam, lai tā tiktu plānota iepriekš, pienācīgi dokumentēta un, ja iespējams, veikta ārpus pēcpiekļu stundām."
Jaunais nodoklis seko sešu mēnešu pilotpētījumam maršrutos 3., 11. un 22., kur slepenie inspektori novēroja to, ko viens iekšējais ziņojums nosauca par "mērāmu cienīgas sociālās sals samazinājumu." Pētījumā norādīts, ka aprīlī 14% rīta braucēju nejauši uzturēja acu kontaktu, salīdzinot ar 9% pagājušajā gadā. Spontānie pussmaidieni pieauga par 22%, un lielākais pieaugums reģistrēts neierasti siltā trešdienā Teikā.
Īpašas bažas radīja 5. tramvajs, kur jūnijā divi pasažieri, pēc ziņām, apmainījās ar īsu, bet nepārprotamu kopīga neērtuma izteiksmi pēc tam, kad izsaukums transportā nepareizi izrunāja "Daugavgrīva". Saskarsme ilga 2,3 sekundes un izraisīja to, ko amatpersonas raksturoja kā "lokālu maigumu." "Godīgi sakot, pilsēta nebija gatava," sacīja "Rīgas Satiksmes" uzvedības atbilstības koordinators Mārtiņš Vaivods. "Viena sieviete vēlāk teica, ka jutās 'redzēta'. Šobrīd tam nav izveidotas infrastruktūras."
Lai ieviestu jauno pasākumu, īpaši apmācīti Klusuma uzraugi patrulēs transportlīdzekļos, ģērbušies tumši zilos vestēs un nēsādami kalibrētus skatiena taimerus, ievestus no Somijas. Pirmreizējie pārkāpēji saņems izdrukātu brīdinājumu, salocītu maigā vilšanās formā. Atkārtoti pārkāpēji var tikt aicināti apmeklēt četru stundu pašvaldības semināru ar nosaukumu "Saglabāt to iekšienē: praktisks ceļvedis baltiskajai mierībai."
Iedzīvotāju reakcija bijusi jaukta. "Es saprotu kārtības nepieciešamību," sacīja biroja administratore Sanita Ozoliņa, 34, gaidot autobusu, kas it kā bija trīs minūtes attālumā kopš pulksten 8:12. "Bet reizēm veca sieviete paskatās uz tevi, un tu pēkšņi piedalies sabiedrībā. Tas notiek ļoti ātri." Citi izrādījās atbalstošāki. Pensionārs Andris Krūze, 71, šo politiku nosauca par "ilgi gaidītu." "Manos laikos," viņš teica, "ja kāds paskatījās uz tevi trolejbusā, tas nozīmēja vai nu laulības, vai spiegošanu. Vismaz noteikumi bija skaidri."
Uzņēmēju aprindas jau saskatījušas jaunas iespējas. Vairāki Rīgas startapi izstrādā abonementa bāzes Emocionālās buferēšanas lietotnes, kas paziņos lietotājam, kad viņš sabiedrībā kļūst pārāk pieejams. Viena kompānija, "NordMute", prezentējusi mākslīgā intelekta darbinātu šalli, kas viegli pievelkas, kad tās nēsātājs šķiet uz nozīmīgas apmaiņas robežas.
Neskatoties uz kritiku no civiltiesību aizstāvjiem un vismaz viena apjukuša tūrista no Spānijas, pilsētas vadība paliek optimistiska. Amatpersonas lēš, ka Klusuma nodoklis varētu gada griezumā ienest 1,8 miljonus eiro, līdzekļus, kas tiks reinvestēti transporta modernizācijā, jauno informatīvo norāžu izveidē un pilotprogrammā, kas ļaus pasažieriem skaļi nopūsties noteiktās zonās.
Trešdienas rītā ievērošana šķita nevienmērīga. Gandrīz tukšā trolejbusā pie Āgenskalna viens pasažieris apņēmīgi skatījās pa logu, cits studēja savas kurpes, bet trešais īsi pamāja vadītājam, pēc tam uzreiz izskatījās apkaunots. Varas iestādes aicināja ainu par "iedvesmojošu" un paziņoja, ka Rīga beidzot sper grūtus, bet nepieciešamus soļus, lai kļūtu par emocionāli ilgtspējīgāku galvaspilsētu.