Rīga ievieš «klusās rindu joslas» pēc pētījuma, kas rāda, ka latviešiem ērtāk ir gaidīt nekā stāties pie letes
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pašvaldības amatpersonas ir atklājušas pilotprojektu, kurā izveidotas speciālas «klusās rindu joslas» veikalos, aptiekās un valsts iestādēs, pēc jaunā pētījuma, kas rāda, ka iedzīvotāji izjūt vieglu paniku, kad negaidīti kļūst par nākamo rindā. Pilsētas vadība saka, ka iniciatīva saglabās kultūras stabilitāti, ļaujot pilsoņiem papildu laiku sagatavot pieklājīgu galvas noliecienu, atrast dokumentus un izkopt vienu praktisku jautājumu.
RĪGA — To, ko amatpersonas dēvē par būtisku ieguldījumu sociālajā miera stāvoklī, otrdien Rīgas dome apstiprināja jaunā pilsētas infrastruktūras projekta pirmo posmu, kas paredz norādītās «klusās rindu joslas» izvēlētajos publiskā apkalpošanas punktos visā galvaspilsētā. Sistēmu, kas izstrādāta sadarbībā ar transporta plānotājiem, uzvedības pētniekiem un vienu pensionētu Purvciema kundzi, ko pilsēta raksturo kā «ārkārtīgi pieredzējušu gaidīšanā», paredzēts izmantot, lai risinātu to, ko pašvaldības ziņojums dēvē par «priekšlaicīgu nonākšanu pie letes».
84 lappušu ziņojums, kas tika pasūtīts pagājušajā rudenī pēc vairākiem dokumentētiem gadījumiem, kad iedzīvotājiem tika pamodināta virzīšanās uz priekšu, pirms viņi emocionāli paspēja sagatavoties, secināja, ka 71% rīdzinieku izjūt sevi «viscentrētāk», kad viņi atrodas trešajā vai ceturtajā vietā rindā, savukārt tikai 9% ziņo par pārliecību, pēkšņi kļūstot par pirmo. Vēl 63% atzina, ka viņi parasti rindas pēdējās minūtēs izspēlē paralēlu maku meklēšanu, lai «mīkstinātu pāreju».
«Mēs tik daudz nevis risinām problēmu, cik cienām ritmu,» preses konferencē, kas, adekvāti, sākās 17 minūtes aiz grafika, sacīja domes priekšsēdētājas vietniece Ilze Priedīte. «Gadu desmitiem Latvijas iedzīvotāji nav uztvēruši rindu vien kā loģistisku kārtību, bet gan kā kontemplatīvu pilsonisko telpu. Bīstamā daļa ir pēdējais metrs.»
Saskaņā ar pilotprogrammu piedalīgajās vietās būs standarta josla un «klusā rindu josla», kur kustība vidēji palēnināsies par 28%. Grīdas marķējumi ietvers sagatavošanās zonas ar uzrakstiem IEELPO, DOKUMENTI un MAZA GALVAS NOLIECE. Dažos pašvaldības pakalpojumu centros pirms iedzīvotāja kļūšanas par nākamo mirgos dzeltena brīdinājuma gaisma, bet zema, toņa signāls, kas modelēts pēc tāla trolejbusa skaņas, nodrošinās to, ko plānotāji dēvē par «psiholoģisku buferi».
Teikas «Maxima» pircēji izrādīja piesardzīgu atbalstu. «Man nav pretenziju pret kefīra pirkšanu,» sacīja grāmatvedis Andris Ozols, 42, turēdams grozu ar tumšo maizi, vienu gurķi un vienu lietu, kuru viņš atteicās nosaukt. «Tas, kas man traucē, ir, ja kasieris skatās uz mani pārāk agri. Tad pēkšņi es vairs neatceros, vai atnācu pēc skābā krējuma vai eksistenciālas apkopešanas.»
Aptiekas darbiniece Līga Bērziņa sacīja, ka izmēģinājums jau samazinājis sajukumu pie letes. «Parasti cilvēks pienāk pie letes, nopūšas, pārbauda visas kabatas, atvainojas bez redzama iemesla un tikai tad sāk pastāvēt,» viņa teica. «Tagad viņiem ir aizsargāts brīdis, lai kļūtu mazumtirdzniecībai gatavi.»
Ne visi ir pārliecināti. Latvijas Nepacietīgo Tēvu asociācija kritizēja iniciatīvu kā «birokrātisku dāvināšanos stāvēšanai», kaut tās oficiālais paziņojums tika izdots 43 minūtes vēlāk, jo biedri ļāva trīs citiem cilvēkiem iet priekšā. Tikmēr Latvijas Bankas ekonomisti lēsa, ka valsts esošo rindu paradumu formalizēšanai «nebūs nekādas mērojamas ietekmes», norādot, ka vidējie apkalpošanas ātrumi valstī jau tiek kalibrēti ap klusumu, laikapstākļiem noturīgiem apaviem un zema intensitātes pārsitienam.
Pilsēta pirmajiem projekta sešiem mēnešiem atvēlējusi 2,3 miljonus eiro, tostarp 480 000 eiro nozīmēm un norādēm, 210 000 eiro rindu akustikai un 19 000 eiro konsultantam, kurš noteica, ka instrukcijās nedrīkst būt vairāk nekā septiņas vārdi, «citādi cilvēki jutīsies uzrunāti». Ja izmēģinājums būs veiksmīgs, modelis var tikt paplašināts uz starppilsētu autobusu stacijām, muzeju garderobēm un vienu eksperimentālu «emocionāli pakāpenisku» pasu nodaļu Rīgas lidostā.
Sociologs Māris Ķeveris no Baltijas ikdienas sistēmu institūta sacīja, ka politika atspoguļo briedu nacionālā temperamentu izpratnē. «Siltākās kultūrās cilvēki skrien uz letes,» viņš paskaidroja. «Te letes jānonāk garīgi vispirms.»
Vēlāk pēcpusdienā pirmā klusā rindu josla tika atklāta pašvaldības iestādē Āgenskalnā. Aculiecinieki ziņoja, ka iedzīvotāji ienāca ar redzamu atvieglojumu, virzījās maigos soļos un sasniedza ierēdni ar to, ko viens novērotājs raksturoja kā «augstāko gatavības līmeni, kāds jebkad reģistrēts Rīgā». Otrs novērotājs to nosauca par pārmērīgu, bet atzina, ka tomēr palika joslā, jo tas jutās drošāk.