2026. g. 20. apr.
Jurmola Telegraphs

Labākais Baltijas satīrisko ziņu avots

Kultūra·8 min read

Rīga ievieš klusuma stundu agresīvajām kaijām, paziņo, ka centrs kļuvis "emocionāli neapstaigājams"

⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums

Rakstījusi Kristīne Ozoliņa
Rīga ievieš klusuma stundu agresīvajām kaijām, paziņo, ka centrs kļuvis "emocionāli neapstaigājams"

Īsumā: Rīgas pašvaldības amatpersonas ir apstiprinājušas ikdienas "klusuma stundu", lai mazinātu naidīgu kaiju aktivitāti pilsētas centrā, pēc tam, kad iedzīvotāji ziņoja, ka pie kanāla soliņiem un konditorejas kioskiem putni viņiem kliedz, seko un psiholoģiski profilē. Varas iestādes apgalvo, ka pasākums ir pagaidu rakstura, lai gan vairāki valsts ierēdņi atzina, ka kaijas tagad, šķiet, saprot pamatzonēšanas likumus.

RĪGA — Otrdienas rītā publicētā 38 lappušu ārkārtas pilsētas līdzāspastāvēšanas plānā Rīgas dome paziņoja par ikdienas "Klusuma stundu agresīvajām kaijām" ieviešanu — pilotprogrammu, kuras mērķis ir atjaunot to, ko amatpersonas raksturoja kā „minimālu emocionālo drošību” galvaspilsētas centrālajos rajonos.

Sākot ar nākamo pirmdienu, visi publiskie soli līdz 2,4 kilometru rādiusā ap Brīvības pieminekli tiks noteikti kā zemas stimulācijas zonas no pulksten 13:00 līdz 14:00, kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti konditorejas izstrādājumus ēst iekštelpās, izvairīties no tieša acu kontakta ar lielām piekrastes putnēm un nesniegties pa rokai ar redzami nēsātām kūpinātām zivīm. Pa pašvaldības skaļruņiem tiks atskaņotas nomierinošas jūras ierakstu programmas "lai atgādinātu kaijām par viņu jūras saknēm un mazinātu pilsētas identitātes apjukumu."

Lēmums seko rekordvasarai saistībā ar putnu izdarībām. Pēc Rīgas Pašvaldības kārtības nodaļas datiem pilsēta no maija līdz augustam saņēma 1 842 sūdzības par "nefizisku, tomēr garīgi spēcīgu kaiju rīcību", kas ir par 67% vairāk nekā pagājušajā gadā. No šiem gadījumiem 413 bija saistīti ar konditorejas izstrādājumu pārtveršanu, 229 ar ilgstošu jumta kritiku un 51 tika klasificēts kā "koordinētas sendviču izņemšanas operācijas."

"Vairs nerunājam par oportunistisku plēsoņu meklēšanu," sacīja publiskās telpas adaptācijas vietniece Ilze Grinberga preses konferencē blakus kartei ar sarkanām aplīmēm pār Kronvalda parku, Origo un to, ko viņa nosauca par "visu Miera ielas koncepciju pēc pusdienām." "Šīs putnas ir iepazinušās ar sabiedriskā transporta rutīnām. Tās gaida pie tramvaja pieturām. Tās atpazīst vilcināšanos. Vismaz trijos gadījumos tās izvēlējās upurus, kuri nesa amatnieciski darinātus biezpiena pīrādziņus, nevis rūpnieciskos."

Iedzīvotāji saka, ka pilsētas atbilde, lai arī neparasta, atspoguļo problēmas apmērus. Biroja darbinieks Mārtiņš Ozols, 34, nesen Bastejkalna tuvumā piedzīvoja to, ko aprakstīja kā "drīzāk kampaņu nekā uzbrukumu."

"Es turēju piradzinu pilnīgi neitrālā veidā," sacīja Ozols. "Viena kaija nosēdās man priekšā, otra uz laternas aiz muguras, un trešā vienkārši skatījās no balustrādes kā jau zinātu manu PIN kodu. Beigu beigās es iedevu tām visu papīra maisiņu un atvainojos par savu toni."

Uzņēmēji arī ir pielāgojušies. Vairāki Vecrīgas kafejnīcas ir sākušas piedāvāt "diskrētas konditorejas ietilpjas" — matēti pelēkus iepakojumus, kas nav paredzēti, lai pievērstu gaisa uzmanību. Vienā kioska pie Centrāltirgus darbinieki tagad jautā klientiem, vai viņi plāno ēst uzreiz, droši transportēt izstrādājumu vai "riskēt publiski."

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicinājusi sabiedrību nepadarīt sugu par velnu, norādot, ka kaijas reaģē uz dzīvesvietas izmaiņām, pieejamo barību un to, ko viens pētnieks diplomātiski nosauca par "dramatisku atklāto uzkodu pārliecības pieaugumu starp gājējiem." Lauku biologs Dr. Uldis Veips sacīja, ka uzvedība ir satraucoša, bet ne neracionāla.

"Pilsētas kaijas ir ārkārtīgi inteliģentas," skaidroja Veips. "Kontrolētos testos tās no 41 metra attāluma atpazina hačapurija maiņas krakšķi un skaidri priekšroku deva tūristiem, kuri tikko bija teikuši: 'Ak, paskat, cik mīļi.' Mēs uzskatām, ka tās arī ir iemācījušās, ka vīrieši linu kreklos reaģē lēnāk."

Ne visi atbalsta pilsētas stratēģiju. opozīcijas deputāts Andris Keisters sauca Klusuma stundu par "izrādīšanās vājum" un ierosināja agresīvāku politiku, kas balstīta uz "savstarpēju cieņu un stingrāku cepuru arhitektūru." Viņa alternatīvā programma paredz plašākas cepuru maliņas, "pretpeldēšanas" lietussargus un digitālu ziņošanas rīku, kas ļautu iedzīvotājiem novērtēt kaiju naidīgumu piecu punktu skalā no "interesējas" līdz "rīkojas tā, it kā maksātu īri."

Neskatoties uz kritiku, pašvaldības amatpersonas paliek optimistiskas. Ja pilots izrādīsies sekmīgs, Rīga var paplašināt programmu, iekļaujot vakara deeskalācijas stundas pie kanāla un sezonālu konflikta mediāciju ap Dziesmu svētku ēdināšanas punktiem. Tikmēr pilsētas darbinieki ir sākuši uzstādīt zīmes ar uzrakstu PLEASE ENJOY SNACKS RESPONSIBLY.

Otrdienas vēlā pēcpusdienā vismaz sešas kaijas tika novērotas sēžam tieši uz jaunajām zīmēm — klusas, ierāmas, un, pēc viena aculiecinieka teiktā, "izskatoties tā, it kā tās pārskatītu politikas formulējumus, pirms izmanto kādu caurumu."

Dalīties ar šo stāstu

Rīga ievieš klusuma stundu agresīvajām kaijām, paziņo, ka centrs kļuvis "emocionāli neapstaigājams"