Rīga ievieš «Laipnā sastrēguma» pilotprojektu — vadītājiem jāizsauc skaņas signāls pa kārtai abās oficiālajās valodās
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Lai saglabātu pilsonisko harmoniju rīta sastrēgumu laikā, Rīgas amatpersonas uzsākušas pilotprojektu, kas autovadītājiem, kas iestrēguši satiksmē, nosaka pieklājīgi izdot skaņas signālus latviešu vai krievu valodā saskaņā ar rotācijas grafiku. Pilsētas plānotāji apgalvo, ka tas samazinās agresīvu braukšanu un labāk atspoguļos galvaspilsētas daudzkultūru sastrēgumu mantojumu.
RĪGA — Pilsētā pirmdien iebraucēji sagaidīja jaunas zilo‑balto ceļazīmju rindas ar uzrakstiem “COURTEOUS CONGESTION ZONE” un “HONK RESPONSIBLY / TAURI MĒRĶTIECĪGI”, kas ir daļa no pašvaldības pilotprojekta, ko pilsētas līderi raksturojuši kā “lielu soli pretim iekļaujošākai nekustībai”.
Programma, formāli saukta par Laipnā sastrēguma pielāgošanās un sociālās saliedētības iniciatīvu, pagājušā mēneša beigās tika apstiprināta Rīgas domes Pārvietošanās, kultūras un notikumu, par kuriem neviens neprasīja, komitejā. Tā attiecas uz pieciem pilsētas sliktākajiem sastrēgumu šaurumiem, tostarp pieeju pie Akmens tilta, Juglas mezglu un rajonu ap Akropoli, kur, pēc pilsētas datiem, viens no četriem vadītājiem kādā brīdī “skatījies tālumā un pārdomājis visas dzīves izvēles kopš 2009. gada”.
Saskaņā ar jaunajām noteikumu vadlīnijām vadītāji, kuri kavējas ilgāk par sešām minūtēm, ir jāizsaka neapmierinātība, izmantojot standartizētu, civiltiesībām apstiprinātu žestu secību. Īss signāls latviešu “valodā” ir atļauts pāra minūtēs, kamēr krievu valodas skaņas signāls rezervēts nepāra minūtēm. Ilgstoša ragiņa lietošana paliek legāla tikai “tūlītējas eksistenciālas izmisuma” gadījumos vai ja vadītājs ieraudzīs tramvaju, kas kustas ātrāk nekā apkārtējā satiksme, un vēlēsies paust apbrīnu.
Domes priekšsēdētājas vietniece Ieva Krūmiņa, prezentējot iniciatīvu pie digitālā displeja, kas rādīja paredzamos kavējumus gan minūtēs, gan emocionālajos posmos, sacīja, ka pilots balstīts uz mēnešiem ilgiem akustiskiem testiem un fokusa grupām ar iedzīvotājiem vecumā no 23 līdz 71 gada.
“Mēs atklājām, ka cilvēki nepiebilst satiksmei pašai par sevi,” sacīja Krūmiņa. “Cilvēkus kairina neorganizēta neapmierinātība. Rīga ir pelnījusi frustrāciju ar standartiem. Ja Parīzei var būt kafejnīcu etiķete, tad noteikti mēs varam griezties pie sastrēgumu etiķetes.”
Pilsētas Transporta harmonijas departaments paziņoja, ka īpaši apmācīti “sastrēgumu uzraugi” novēros noteikumu ievērošanu no atstarojošajām vestēm apgādātiem stacijpunktiem pie krustojumiem. Uzraugiem uzdots atšķirt naidīgu signālu, ceremoniju signālu un plaši nesaprasto kategoriju “pasīvi‑agresīva motora pārsega tapsēšana”. Pirmreizēji pārkāpēji saņems brīdinājumu un bukletu par pareizu toņu cieņu. Atkārtotājiem var tikt uzdots apmeklēt triju stundu semināru “Gaidot kopā: kopīgās vērtības pie 4 kilometriem stundā”.
Daļa iedzīvotāju izmaiņas ir pieņēmusi ar entuziasmu. “Tagad ir organizētāk,” sacīja Purvciema grāmatvedis Maksims Vorobjovs, kurš otrdien 47 minūtes pārvietojās pāri tam, kas viņaprāt bija “viens ambiciozs alnis”. “Agrāk katrs dusmojās pa savam. Tagad mēs dusmojamies kā pilsēta. Tajā ir kas skaists.”
Citi gan bija mazāk pārliecināti. Āgenskalna divu bērnu māte Elīna Bērziņa sacīja, ka valodu grafiks ieviesis lieku plānošanu jau tā nelaimīgajā rutīnā. “Vakar es palaidu garām iespēju signālēt latviski, jo pārbaudīju, vai mans spogulis ir salocīts,” viņa teica. “Tad man nācās gaidīt veselu minūti, lai atkal būtu ieriebusies. Nevienai ģimenei nav tāda laika.”
Latvijas Universitātes Lietišķo ikdienas problēmu institūta pētnieki jau publicējuši sākotnējus secinājumus, kas apgalvo, ka pilots samazinājis nejaušu kliegšanu par 18 procentiem, vienlaikus palielinot “kopējo rezignāciju” par 34 procentiem. Vadošais pētnieks Dr. Artūrs Zelmenis nodēvēja rezultātus par daudzsološa.
“Kad neapmierinātība tiek ritualizēta, tā kļūst par kultūru,” sacīja Zelmenis. “Dažos aspektos šī ir vis Eiropiskākā Rīga, kāda jebkad bijusi.”
Ja pilots izrādīsies veiksmīgs, pilsēta plāno rudenī paplašināt konceptu, ieviešot īpašas joslas autovadītājiem, kuri vēlas dramatiskā nopūtiena, kā arī viedtālruņu lietotni, kas tulko priekšējā stikla žestus apstiprinātajā pašvaldības valodā. Iestādes arī apsver, vai gājējiem drīkstētu piešķirt vienu valdības‑sertificētu acu ritinājumu pie katra sarkanā signāla.
Vēlāk pēcpusdienā satiksme palika būtībā nemainīga — vidējais ātrums centrālajā Rīgā plīvoja ap 8,6 kilometriem stundā. Tomēr pilsētas vadītāji uzsvēra, ka projekts nav domāts, lai ātrāk pārvietotu automašīnas.
“Tas ir par sabiedrības virzīšanu uz priekšu,” sacīja Krūmiņa, kamēr trīs autobusi, viens piegādes furgons un sudrabots Volvo aiz viņas gandrīz deviņas minūtes sastinga pilnīgā nekustībā.