Rīga ievieš „Pieklājīgā klusuma zonas” sabiedriskajā transportā pēc pētījuma, kas atklāj, ka pasažieri izsmelti no pārmērīgas acu kontaktēšanās
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas dome šonedēļ atklāja pilotprogrammu, kas izveidos īpašas „Pieklājīgā klusuma zonas” tramvajos, autobusos un trolejbusos, pēc tam, kad pētnieki secināja, ka iedzīvotāji piedzīvo pieaugošu sociālo nogurumu, ko izraisa nejaušas īsas sarunas un ilgstoša savstarpēja atzīšanās. Iestādes apgalvo, ka iniciatīva aizsargās tradicionālo pilsētas ekosistēmu, kurā katrs pasažieris paliek viens ar savām domām, šalli un vispārēju vilšanos.
RĪGA — To, ko pašvaldības vadītāji dēvē par lielu ieguldījumu sabiedriskajā labklājībā, Rīgas dome apstiprinājusi 2,8 miljonu eiro pilotprojektu „Pieklājīgā klusuma zonu” izveidei 47 sabiedriskā transporta maršrutos, solot pasažieriem drošāku vidi, kur skatīties pa logu bez emocionālas iejaukšanās.
Lēmums seko 214 lappušu ziņojumam, kuru pasūtīja Pilsoniskās harmonijas un klusuma kustības departaments, un kurā konstatēts, ka 81% pasažieru nesen bija pārcietuši vismaz vienu „nevēlamu sociālu eskalāciju” — kas definēta kā viss, sākot no jautājuma, vai sēdvieta brīva, līdz tam, ka kāds saka: „Izskatās, ka rudens šogad nāk agrāk.” Starp respondentiem 63% sacīja, ka atbalstītu stingrāku noteikumu ievērošanu, kamēr 14% atzina, ka ir pārāk noguruši, lai izteiktu viedokli.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem izvēlēto tramvaju un autobusu vidusdaļa tiks atzīmēta ar tumši bēšām uzlīmēm ar uzrakstu: „Klusums uzturēts no cieņas, ieraduma un vispārējas izvēles.” Pasažieri, kas iekļūs šajās zonās, tiek aicināti izvairīties no telefona zvaniem, smiekliem, kas pārsniedz 2,5 sekundes, un jebkādas mēģināšanas apspriest laikapstākļus, ja vien nav redzama krusa.
Transporta kultūras vicemēre Ilze Vītoliņa sacīja, ka pilsētai nav citas izvēles, kā rīkoties, pēc satraucoša neformālu mijiedarbību pieauguma novērojuma neparasti siltajā pavasarī. „Mēs novērojām vairākus dziļi satraucošus incidentus,” Vītoliņa sacīja žurnālistiem preses konferencē telpā, kur pat mikrofonus šķita atvainojošus. „Vienā gadījumā 11. tramvajā divi svešinieki īslaicīgi pasmaidīja viens otram pēc tam, kad abi pamanīja suni, kas valkāja zābaciņus. Tas var šķist nekaitīgi, bet, ja to neatrisina, šādas situācijas var attīstīties līdz piezīmēm, turpmākajām piezīmēm un, smagos gadījumos, kopīgai cilvēcībai.”
Rīgas Satiksme jau sākusi apmācīt 126 „klusuma uzraugus”, kas patrulēs pilotmaršrutos pīķa stundās. Tērpti maigas pelēkas uniformās, kuras izstrādātas, lai neizceltos, uzraugi reaģēs uz pārkāpumiem, izmantojot pakāpeniskas iejaukšanās modeli: vispirms nozīmīgs skatījums; pēc tam diskrēts pieskāriens laminētai etiķetes kartei; un beidzot, ja nepieciešams, pārvietošana uz „Sarunu pielāgošanas zonu” pie autobusa akordeona locījuma, kur pārkāpējiem var nākties apspriest remontu cenas Āgenskalnā, līdz viņi nomierinās.
Politikas atbalstu guvusi plaša atbalsta no ikdienas pasažieriem, no kuriem daudzi raksturoja mūsdienu ceļošanas apstākļus kā arvien neparedzamākus. „Pagājušajā mēnesī 3. autobusā blakussēdošais vīrietis man pajautāja, vai zinu, vai mēs jau esam pagājuši garām Matīsa ielai,” sacīja biroja administratore Sanita Krūmiņa, 38, vēl redzami atkopjoties. „Es, protams, atbildēju 'jā', jo es neesmu briesmonis. Bet pēc tam viņš pateicās. Un tad tur radās vesela atmosfēra. Tas pilnībā sabojāja manu braucienu.”
Ne visi ir pārliecināti. Latvijas Kontrolētās draudzības asociācija brīdināja, ka zonas var marginalizēt iedzīvotājus no mazpilsētām, kur galvas mājas joprojām ir izplatītas un daži cilvēki joprojām brīvprātīgi saka „labrīt”. Asociācijas priekšsēdētājs Uldis Eizenbergs sacīja, ka nepieciešami integrācijas pasākumi. „Mēs nevaram vienkārši iebāzt provincijas ekstrovertus Rīgā un gaidīt, ka viņi uzreiz sapratīs vietējās paražas,” viņš sacīja. „Daži no šiem cilvēkiem pilnībā uztur acu kontaktu supermarketos. Viņiem nepieciešama atbalsta sistēma.”
Jūrmalas amatpersonas, kā ziņots, izrādījušas interesi pielāgot koncepciju vasaras vilcieniem, kur sociālā draudu pakāpe tradicionāli pieaug ar katru pasažieri, kas nēsā pludmales lietussargu. Tikmēr Tallinas pilsētplānotāji pieprasījuši tehniskās skices, lai gan iekšējie avoti ziņo, ka Igaunija varētu uzlabot modeli, aizstājot zīmes ar vienu vienīgu sienu, kas izstaro dziļu vilšanos.
Pilotprojekts ilgs līdz novembrim, pēc kura pilsēta vērtēs trokšņa līmeni, pasažieru kortizola rādītājus un izvairīto mijiedarbību skaitu uz kilometru. Ja projekts būs veiksmīgs, Rīga plāno paplašināt iniciatīvu nākamgad un ieviest abonēšanas „premium” vagonu, kur pasažieri varēs piemaksāt, lai nesēdētu blakus tūristiem, kuri priecājas būt klāt.
Piektdienas rītā lielākā daļa ar komentāru lūgto iedzīvotāju sacīja, ka atbalsta pasākumu, lai gan vairāki uzsvēra, ka labāk par to nerunātu tālāk.