Rīga ievieš 'Pieklājīgā klusuma zonas' sabiedriskajā transportā pēc pētījuma, kas rāda, ka 84% braucēju dod priekšroku emocionālām ciešanām nevis virspusējām sarunām
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas dome apstiprinājusi īpašu 'pieklājīgā klusuma zonu' izveidi autobusos, tramvajos un trolejbusos, formalizējot ilgi novēroto vietējo tradīciju, kurā pasažieri ar gandrīz karavīrisku disciplīnu izvairās no acu kontakta. Amatpersonas uzsver, ka programma saglabās kultūras mantojumu un samazinās psiholoģisko spriedzi, ko līdz pulksten divpadsmitiem rada nevēlēta entuziasma uzliesmojumi.
Rīga — To, ko amatpersonas dēvē par 'niecīgu, bet vēsturisku nepieciešamību', otrdien Rīgas dome prezentēja jaunu sabiedriskā transporta iniciatīvu — 'pieklājīgā klusuma zonas', kas visos galvaspilsētas autobusos, tramvajos un trolejbusos juridiski aizsargās pasažierus no ikdienišķām sarunām, enerģiskiem sveicieniem un, kā vienā dokumentā rakstīts, 'neautorizēta optimisma'.
Politika balstīta uz 146 lappušu pašvaldības pētījumu, ko astoņu mēnešu laikā veica Rīgas Sociālā miera institūts; pētījums atklāja, ka 84% pasažieru labprātāk izlaistu savu pieturu, nekā turpinātu sarunu, kas sākusies ar 'Kāds jauks laiks šodien, vai ne?' Turklāt 67% apgalvoja, ka nejauši jūtas 'personiski pārsteigti' cilvēku, kuri apsēžas un uzreiz sāk runāt par sēnēm, nekustamo īpašumu vai mēru.
Saskaņā ar jauno sistēmu katra transportlīdzekļa aizmugurējā trešdaļa tiks iezīmēta ar tumši zilām uzlīmēm, kurās attēlota neitrāla seja, kas raugās tālumā. Šajās zonās pasažieriem jāievēro pilsētiskās atturības pieņemamie standarti, tostarp skatīties ārā pa logu pat tad, kad ir tumšs, pamāt tikai ārkārtas gadījumos un visas emocionālās reakcijas uzturēt 'privātas, iekšējas un vēlams neatrisinātas'. Noteikumi stāsies spēkā visos maršrutos, īpaši stingri tos piemērojot 1. tramvajā, kur varasiestādes apgalvo, ka atmosfēra kopš dažādu specializēto kafijas veikalu atvēršanas kļuvusi 'neprognozējami sociāla'.
Mobilitātes un klusuma lietu vietniece Elīna Zālīte sacīja, ka pasākums nav pret komunikāciju, bet gan par 'delikātās Baltijas sabiedriskā dzīves ekosistēmas respektēšanu'.
'Mēs neaizliedzam saziņu,' Zālīte žurnālistiem teica preses konferencē, kas notika ar neparastu atturību. 'Mēs vienkārši radām drošas apstākļus, kuros iedzīvotāji var turpināt tradicionālo praksi — stāvēt 14 centimetru attālumā un 23 minūtes pēc kārtas atdarināt, ka viens otru nepamanām.'
Transporta inspektori saņems papildu apmācības, lai atpazītu pārkāpumus. Sodi paredzēti par sarunas uzsākšanu pirms trešās pieturas, skaļu smiešanos un jautājumu citam pasažierim, vai autobuss ved uz Ķengaragu, kad maršruta numurs skaidri liecina pretējo. Atkārtoti pārkāpēji var tikt pārvietoti uz Eksperimentālo mijiedarbības vagonu, pilotprojektu izvēlētos maršrutos, kur ekstraverti sēdēs kopā un tiks mudināti 'nekaitīgi apstrādāt savu enerģiju'.
Iedzīvotāju reakcija bijusi pārliecinoši atbalstoša. Purvciemā grāmatvedis un ikdienas trolejbusa lietotājs Mārtiņš Bērziņš, 41 gadu, paziņoja, ka šī ziņa ir 'visredzamākais, kā jebkad esmu juties no publiskas iestādes'.
'Pagājušajā ziemā vīrietis sarkanā šallē man pajautāja, kur pērku cimdus,' Bērziņš teica, redzami atgūstoties no atmiņas. 'Es atbildēju pieklājības pēc, un pēkšņi mēs līdz Centrālajai stacijai diskutējām par termooderēm. Man nebija juridiska regulējuma, kas mani aizsargātu.'
Ne visi ir pārliecināti. Kafejnīcu tīkla Sun & Cinnamon īpašniece Ilze Feldmane brīdināja, ka jaunie klusuma standarti var kaitēt pilsētas augošajai brokastu ekonomikai.
'Ja cilvēki kļūs pārāk ērti nesarunāties, kas tad skaļi pateiks kaut ko līdzīgu