Rīga ievieš Pieklājīgās klusuma zonas pēc pētījuma, kas atklāj, ka iedzīvotāji tērē līdz 14 stundām nedēļā, gatavojoties pateikt sveicienu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pilsētas amatpersonas atklājušas tīklu ar oficiālām Pieklājīgajām klusuma zonām, kur iedzīvotāji var izvairīties no sveicināšanās ar kaimiņiem bez sociālām sekām. Šis solis seko pašvaldības pētījumam, kas konstatēja, ka gandrīz ceturtdaļa pilsētas stresa rodas no īsiem, liekiem sejas izteiksmes žestiem kāpņu telpās.
RĪGA — To, ko pilsētas vadība dēvē par drosmīgu Baltijas sociālās dzīves modernizāciju, otrdien Rīgas Dome apstiprināja 37 oficiāli marķētu Pieklājīgo klusuma zonu izveidi dzīvokļu ēku ieejās, trolejbusu pieturvietās, lielveikalu pašapkalpošanās kasēs un vairākās emocionāli sarežģītās Mežaparka vietās.
Politika seko 18 mēnešu pētījumam, ko veica Rīgas Lietišķās publiskās atturības institūts; tas atklāja, ka vidējais iedzīvotājs pavada 13,8 stundas nedēļā, gatavojoties vai nu sveicināt kādu, ko vāji pazīst, vai veiksmīgi to izvairīties. Pētnieki mērīja rādītājus, tostarp plecu sasprindzinājumu, atslēgu žonglēšanu, liftā šaubīšanos un to, ko viņi nosauca par sveiciena elpas sakopošanu.
«Gadu desmitiem mūsu pilsēta prasīja pārāk daudz no cilvēkiem no rīta stundām 7:10 līdz 8:40,» preses konferencē sacīja vicemēre Ilze Stalbe, runājot tonī tik savākti, ka vairāki žurnālisti vēlāk to aprakstīja kā nomierinoši grūti interpretējamu. Stāvot pie prototipa zilbaltas zīmes ar uzrakstu KLUSĒŠANA ATĻAUTA — PIEKLĀJĪBA PIEŅEMTA, Stalbe norādīja, ka programma ļaus iedzīvotājiem stāvēt blakus kaimiņiem pilnīgā klusumā, tiesiski nododot savstarpēju cieņu.
«Tas nav rupjums,» viņa precizēja. «Tā ir administratīvā empātija.»
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ikviens, kurš iekļūst norādītajā zonā, var izvēlēties no trim oficiāli atzītiem mijiedarbības režīmiem: galvas noliekums uz leju, attāla atzinība vai pilnīgi neitrāla garām eja. Pilsēta arī publicējusi 26 lappušu vadlīniju bukletu Kad mēs redzamies — viss ir kārtībā, lai palīdzētu iedzīvotājiem atšķirt naidpilno klusumu no pašvaldības klusuma.
Iniciatīvu aktīvi atbalsta namu pārvaldnieku apvienības, īpaši Purvciemā un Teikā, kur aptauju dati rādīja, ka 61% iedzīvotāju kādā brīdī bija atteikušies iznest atkritumus, pēc tam dzirdot kādu jau kāpņu telpā. Vēl 22% ziņoja, ka izliekas meklējam kaut ko somā, līdz kaimiņš pabeidz atslēgt velosipēdu.
«Tas maina visu,» sacīja 42 gadus vecais grāmatvedis Mārtiņš Bērziņš, runājot pie sava nama Tallinas ielā, kur februārī tika uzstādīta izmēģinājuma klusuma zona. «Agrāk, ja ieraudzīju augšstāvā dzīvojošo kaimiņu, mums abiem bija ātri jāizlemj: vai esam gana tuvi ‘labdien’, par pazīstami ‘sveiki’ vai pārāk noguruši sabiedrībai? Tagad mēs vienkārši paskatāmies uz zīmi un turpinām būt pieklājīgi pieaugušie atsevišķi.»
Ne visi iedzīvotāji ir pārliecināti. Kritiķi apgalvo, ka politika var graut tradicionālo latviešu divdomību, aizstājot organiski neērtes saskarsmes ar pārāk standartizētu diskomfortu. «Mūsu bažas ir birokratizācija,» sacīja kultūras antropoloģe Dr. Una Vītola no Latvijas Universitātes. «Gadsimtiem šī reģiona cilvēki ir paļāvušies uz instinktu, laika apstākļiem un koridora akustiku, lai noteiktu atzinības līmeni. Kad valsts sāk kodificēt klusumu, kur tas beigsies?»
Pilsētas plānotāji apgalvo, ka sistēma paliks elastīga. Jūrmalā pilotversija ietvers sezonālas izņēmumu iespējas — no maija līdz augustam atļautas nelielas smaida atļaujas, it īpaši, ja abas puses nēsā kūpinātu zivi vai nesen sūdzējušās par stāvvietu. Tikmēr Rīgas sabiedriskā transporta pārvalde testē audio paziņojumus, kas atgādina pasažieriem, ka acu kontakts ir izvēles iespēja un to nevajadzētu mēģināt pie aizmugurējām durvīm.
Sākotnējie dati liecina, ka reforma jau ietekmē ikdienu. Kopš izmēģinājuma sākuma ziņotie kāpņu telpu aizkavējumi ir samazinājušies par 34%, savukārt gadījumi ar spiesto nelielo sarunu par laikapstākļiem, ko visi dalībnieki jau varēja tieši novērot, ir kritušies par 71%.
Preses konferences noslēgumā amatpersonas atklāja nākamo civilitātes programmas posmu — Kluso soliņu koridorus gar Daugavu, kur vecāka gadagājuma kungi varēs sēdēt līdz sešām stundām, netiekot jautātiem, par ko viņi domā. Priekšlikums tika pieņemts vienbalsīgi pēc tam, kad domes locekļi vienojās, ka tas atspoguļo galvaspilsētas dziļākās vērtības: kārtību, cieņu un cilvēku pareizu atstāšanu vienatnē.