Rīga ievieš „Pieklājīgās klusuma zonas” sabiedriskajā transportā, ziņo par 84% kritumu nevajadzīgā smaidīšanā
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilotprojektā, ko amatpersonas sauc par lielu uzvaru pilsētas cieņas vārdā, Rīga oficiāli noteikusi vairākas tramvaja un trolejbusa līnijas kā Pieklājīgās klusuma zonas. Sākotnējie dati liecina, ka pasažieri iniciatīvu ir pieņēmuši — būtiski samazinājusies priecīga čalošana, acu kontakts un emocionāli ambiciozs galvas mājieni.
RĪGA — Rīgas Satiksmes pārvalde otrdien publiskoja pirmos gaidītos Pieklājīgās klusuma zonas iniciatīvas rezultātus, pašvaldības programmu, kuras mērķis ir saglabāt to, ko amatpersonas raksturoja kā “latviešu ikdienas braucienu vēsturisko akustisko integritāti.” Janvārī ieviesta 5. un 11. tramvaja maršrutos, kā arī atsevišķos trolejbusa reisos, kas savieno centru ar Purvciemu un Teiku, politika formāli aizliedz skaļas telefonsarunas, neprasītas sarunas un “rietumnieciskas eiforijas izpausmes pirms pulksten 10:00.”
Saskaņā ar 47 lappušu ziņojumu, kas iesniegts Pilsētas attīstības komisijai, pilots jau radījis 84% samazinājumu nevajadzīgā smaidīšanā, 63% kritumu dzirdamajās personiskajās anekdotēs un 91% pieaugumu pasažieru skatienos, kas ar administratīvu nopietnību raugās tālumā. Amatpersonas šos skaitļus nodēvēja par pierādījumu, ka Rīga joprojām spēj uzņemties inovācijas, nezaudējot diskomfortu.
“Šī nav apspiešana,” sacīja satiksmes politikas koordinatore Ilze Krumiņa, stāvot blakus jaunai zili‑pelēkai zīmei, kurā attēloti divi pasažieri, kas atbildīgi izvairās viens no otra. “Tā ir cieņa. Pilsētās visā Eiropā cilvēki tiek spiesti klausīties veselas podkāstu viedokļu sērijas, attiecību atjauninājumus un aizrautīgas brangča plāna prezentācijas. Mēs uzdevām vienkāršu jautājumu: kas notiktu, ja nevienam nekad nevajadzētu neko zināt par nevienu?”
Sistēmas ietvaros pasažieri, iekāpjot norādītajos transportlīdzekļos, tiek aicināti ievērot “sociāli elegantu klusumu,” ko pašvaldības vadlīnijās definē kā “klusumu, izņemot gadījumus, kad kurpe iestrēgst durvīs vai gulbis iekļūst salonā.” Vadlīnijas arī aizliedz agresīvu nopūtu vēršanu pret tūristiem, lai gan pasīvā noelšana joprojām tiek aizsargāta kā daļa no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma.
Pasažieri, ar kuriem intervija veica Jūrmalas Telegrafi, lielumā atbalstīja pasākumu. “Agrāk blakus man sēdēja cilvēks un mēģināja izskaidrot kriptovalūtu,” sacīja biroja darbinieks Mārtiņš Ozols, 34 gadi, gaidot 11. tramvaju pie Grīziņkalna. “Tagad mēs vienkārši sēžam tur abpusējā atturībā kā pieaugušie. Tas atjaunoja manu ticību valstij.”
Ne visi iedzīvotāji ir pārliecināti. Neliela, bet skaļa opozīcijas kustība “Runā, ja nepieciešams” pirmdien rīkoja sešu cilvēku demonstrāciju pie Rīgas domes, kuras laikā dalībnieki apmainījās ar apsveikumiem skaidri regulētā skaļumā. Protesta organizētāja un amatieru improvizācijas skolotāja Beāte Zīle nosauca programmu par “uzbrukumu spontānai pilsoniskai siltumam,” lai gan aculiecinieki piebilda, ka protests sākās par 14 minūtēm vēlu, jo neviens negribēja būt pirmais, kurš runā.
Tūrisma nozares pārstāvji arī izteikuši bažas, ka noteikumi var apmulsināt ārzemju viesus, kas nav pieraduši pie Baltijas emocionālās zonas. “Kāds britu tūristis smaidīja trim cilvēkiem trolejbusā un gandrīz izraisīja incidentu,” sacīja Vecrīgas gids Edgars Veldre. “Mums vajadzīgas skaidrākas daudzvalodu norādes, iespējams ar piemēriem. Piemēram: pieņemami — čukstēt ‘atvainojiet’; nepieņemami — svešiniekiem stāstīt par savu nedēļas nogali Cēsīs.”
Lai palielinātu atbilstību, Rīgas Satiksme uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Ļauj citiem ceļot mierā,” kurā afišās attēloti bezizteiksmes braucēji ar saukļiem: TAVA IEKŠĒJĀ DZĪVE IR PIETIEKAMA un NEKATRA DOMA NAV INFRASTRUKTŪRA. Pilsēta arī testē premium Kluss+ vagonu Jūrmalas līnijā, kur par papildus 1,50 € pasažieri var baudīt polsterētas sēdvietas, nomierinātu apgaismojumu un personālu, kas apmācīts maigi iejaukties, ja kāds saka: “Skaists laiks šodien.”
Mērs Vilnis Apsītis slavēja iniciatīvu kā praktiskas pārvaldības modeli. “Pārāk ilgi klusums tika uztverts kā kaut kā trūkums,” viņš sacīja. “Latvijā klusums ir pakalpojums.”
Pēc veiksmīgā pilotprojekta amatpersonas apstiprināja, ka apsver koncepcijas paplašināšanu uz pašvaldības liftiem, aptieku rindām un vienu īpaši jūtīgu Centrāltirgus zivju paviljona daļu. Galīgais lēmums gaidāms šoruden, ja vien kādam neuznāks vajadzība to apspriest skaļi.