Rīga ievieš „laipnā klusuma nodokli”, pēc tam, kad iedzīvotāji piekoda cauri 14 000 nevajadzīgām sarunām
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pilsētas amatpersonas apstiprinājušas pilotprogrammu, kas aplikšot iedzīvotājus ar nodokli par ilgstošu piedalīšanos sarunās, kurās viņi acīmredzami nevēlas atrasties. Pasākumu, kuru raksturo gan kā ienākumu avotu, gan sabiedrības veselības iejaukšanos, vērš pret nacionālo ieradumu izturēt sociālo diskomfortu ar izcili disciplinētu pacietību.
RĪGA — Pārvērtējumā, ko pašvaldības vadītāji dēvē par „fiskāli inovatīvu un emocionāli godīgu”, Rīgas dome otrdien apstiprināja valsts pirmo Laipnā klusuma nodokli — maksu, kas tiks piemērota iedzīvotājiem, kuri vairāk nekā četras minūtes pārlaida nevēlamā mazsarakstē, neveicot ticamu mēģinājumu to pamest.
Nodoklis, noteikts €0,37 (lokāli: €0,37) par minūti pēc likumā tolerētā sliekšņa, sākotnēji tiks testēts Centrāltirgus rindās, dzīvokļu kāpņu telpās, skolu koncertos un visās sociālajās mijiedarbībās, kas notiek trīs metru attālumā no mēteļu pakaramā. Amatpersonas norāda, ka mērķis ir samazināt sarunu ekonomisko nastu, kuras sastāv gandrīz pilnībā no nopūtām, rīkles attīrīšanas un abpusēji sapratama nožēlas.
Saskaņā ar 48 lappušu ziņojumu no Rīgas Sociālā laika un pašvaldību noguruma institūta, vidējais iedzīvotājs mēnesī pavada 6,4 stundas, klausoties stāstos, ko nav pasūtījis — visbiežāk par pirtiņu remontiem, sēņu ražību, asinsspiedienu un to, vai ziemas „agrāk pirms Briseles bija nopietnākas.” Pētnieki lēš, ka tas gadā rada 14 000 stundas zaudētās produktivitātes, lai gan viņi atzīst, ka gandrīz puse tika izmērīta vienā vārda dienas sanāksmē Purvciemā.
„Mēs nesodām pieklājību,” vietniece Ilze Rudzīte žurnālistiem teica, stāvēdama blakus diagrammai ar nosaukumu „Piekāpšanās kā slēpta infrastruktūra.” „Mēs atzīstam, ka klusumam ir vērtība. Pārāk ilgi iedzīvotāji ir subsīdējuši izvairāmas sarunas ar savu pašu dzīvības spēku.”
Saskaņā ar pilotprogrammu izpildes darbinieki, dēvēti par Sarunu vērtētājiem, monitorēs publiskās vietas, meklējot nebrīvprātīgas iesaistes pazīmes, tostarp iesaldētus smaidus, atkārtotas skatīšanās uz izejām un frāzi „nu, bet” izmantotu vairāk nekā divas reizes bez izkļūšanas. Iedzīvotāji, kuri veiksmīgi pārtrauc nevajadzīgu sarunu, minot marinētus gurķus, stāvvietu zonas vai vecmāmiņas recepšu termiņu, var pretendēt uz atbrīvojumiem.
Ne visi atbalsta šo mēru. Pie kioska pie Barona ielas 62 gadus vecais pensionārs un pašpasludinātais kopienas stāstītājs Arvīds Krūmiņš sacīja, ka politika diskriminē „cilvēkus ar pilnīgu un svarīgu foninformāciju.” Krūmiņš, kurš jau bija pavadījis 11 minūtes, izskaidrojot 1998. gada tramvaja aizkavēšanos, brīdināja, ka Rīga riskē „pārvērsties par skandināviem nepareizā veidā.”
Taču daudzi iedzīvotāji izteica atvieglojumu. „Pagājušajā gadā es pazaudēju visu sestdienu, kamēr kaimiņš aprakstīja lamināta blīvumus,” sacīja Agnese Bērziņa, 34, grāmatvede no Teikas. „Ja būtu bijis finansiāls atturētājs, iespējams, viņš būtu apstājies pie ozola imitācijas, nevis pārgājis uz apakšgrīdas teoloģiju.”
Uzņēmēji jau pielāgojas. Vairāki centram tuvumā esoši kafejnīcu galdi ir aprīkoti ar zaļi–dzelti–sarkanām galda lampām, kas norāda klientu sarunu kapacitāti, kamēr Āgenskalna jaunuzņēmums izstrādājis viedpulksteņa lietotni, kas automātiski izsaka frāzi „man vajadzētu ļaut jums turpināt dienu”, kad nēsātāja pulsācija liecina par sociālu izsīkumu. Jūrmalā pašvaldības plānotāji tiekot apspriež iespēju sezonālu pludmales piemaksu monologiem, kas sākas ar „parasti neesmu tas, kas sūdzas, bet smiltis…”.
Finanšu ministrija, rūpīgi vērojot pilotprojektu, prognozē, ka nodoklis pirmajā gadā varētu ģenerēt līdz €2,8 miljoniem, lielākā daļa no tā — ģimenes pasākumiem Mārupē un pēckoncertu foajē amatieru koru sacensībās. Tomēr daži eksperti brīdina par cilpām. Lingvists Dr. Mārtiņš Zaļkalns norādīja, ka latvieši var vienkārši aizstāt runāto mazsaraksti ar garākām, jēgpilnākām uzacu kustībām.
Vēlā pēcpusdienā pilsēta jau bija izsniegusi 173 brīdinājumus, 49 naudas sodus un vienu ceremonālu piedošanu sievietei trolejbusā Nr. 15, kura pacietīgi izturēja 23 minūšu ilgu granulu apkures skaidrojumu ar „heroisku neitralitāti”.
Ja pilots izrādīsies veiksmīgs, amatpersonas saka, ka tas rudenī var tikt paplašināts visā valstī. Pašlaik rīdziniekiem ieteicams runāt tikai tad, kad tas nepieciešams, doties prom izlēmīgi un atcerēties, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem labi laicīgs galvas mājiens drīz var kļūt par aplikājamu greznību.