Rīga ievieš 'Pieklājīgās rindas' pilotprogrammu pēc iedzīvotāju ziņojumiem, ka rindā stāvēšana kļuvusi par viņu galveno hobiju
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pašvaldības ierēdņi ir izziņojuši jaunu pilsētas iniciatīvu, kuras mērķis regulēt arvien konkurētspējīgāko rindu kultūru. Pilotprojekts, kas jau darbojas trijās aptiekās, divos pakomātos un vienā īpaši saspringtā maiznīcā Purvciemā, paredz nodrošināt, ka katram iedzīvotājam ir godīga iespēja publiskā vietā skaļi nopūsties.
RĪGA — To, ko pilsētplānotāji dēvē par “nepieciešamu adaptāciju sociālajai realitātei”, otrdien Rīgas dome sāka valsts pirmo oficiāli pārvaldīto rindu sistēmu — pilotprogrammu, kuras mērķis ievest struktūru, cienību un mērenu emocionālu pašvaldību rindas stāvēšanā.
Iniciatīva ar nosaukumu Pieklājīgā rinda Rīgā piešķirs iedzīvotājiem digitālu rindu temperamentu profilu, balstoties uz viņu iepriekšējo gaidīšanas uzvedību, kategorijām iekļaujot 'klusi dusmīgs', 'apsteidz ar miglainu ķermeņa valodu' un 'patiesībā šeit tikai, lai uzdotu vienu mazu jautājumu'. Dalībnieki saņems QR kodu vietai rindā, paredzamos nopūtas logus un, premium pašvaldības zonās, laminētu kartīti ar uzrakstu 'Es biju šeit pirms tevis, bet garīgā nozīmē'.
Sabiedriskās ritmikas un pārejas pacietības jautājumos atbildīgā vicemēre Ilze Rancāne sacīja, ka pilsēta vairs nevar ignorēt to, ko iekšējie ziņojumi identificējuši kā “neuzraudzītu rindu bāzētas dzīves ekonomiku”. Pēc pašvaldības aptaujas ar 1 200 respondentu vidējais rīdzinieks tagad pavada 8,4 stundas nedēļā, būdams rindā, diskutējot par iepriekšējo rindu vai emocionāli gatavojoties nākamajai.
“Mēs paskatījāmies uz datiem un sapratām, ka rindas stāvēšana vairs nav tikai neērtība,” Rancāne žurnālistiem sacīja, stāvot ceremonāli aiz samta auklas ārpus Klientu apkalpošanas centra Brīvības ielā. “Tas ir viens no retajiem kopīgajiem pilsoniskajiem pieredzes brīžiem. Dziesmu svētki notiek ik pēc pieciem gadiem. Gaidīt aiz cilvēka, kas maksā komunālos rēķinus ar monētām, notiek ik dienu.”
Pilots klusi sākās pagājušajā mēnesī izvēlētās vietās galvaspilsētā, tostarp Mildas aptiekā pie Čaka ielas, pakomāta punktā Ziepniekkalnā un maiznīcā Maizes Doma, kur varasiestādes apgalvo, ka ar rindām saistīti incidenti pieauguši par 17% pēc tam, kad klienti sākuši “rezervēt” vietas ar nozīmīgu acu kontaktu no otras telpas malas.
Maiznīcā pensionārs Aivars Lūsiņš, 68 gadus vecs, sacīja, ka jaunā sistēma jau uzlabojusi sociāro kārtību. “Agrāk bija jāatceras septiņas sejas, viena auduma soma un rati, kas varbūt, varbūt ne pārstāv aktīvu klientu,” viņš teica. “Tagad es saņemu numuriņu un varu koncentrēties uz svarīgo: klusumā spriest par citu maizes izvēlēm.”
Ne visi iedzīvotāji ir pārliecināti. Brīvmākslas grafiskā dizainere un pašpasludināta rindu tradicionāliste Anete Vītola, 34, apgalvoja, ka reforma apdraud vērtīgas kultūras prakses iznīcināšanu. “Māte man iemācīja noteikt rindas hierarhiju pēc šalles novietošanas, groza leņķa un pasīvi-agresīvas izelpas,” viņa sacīja. “Tas ir mantojums. UNESCO to vajadzētu aizsargāt, nevis pilsētai digitalizēt.”
Ierēdņi uzsver, ka programma cienīs vietējās paražas. Programmatūra, ko izstrādājis Āgenskalna startup uzņēmums LineMind, ietver reģionālai videi raksturīgas funkcijas, piemēram, Ziemas mēteļu bufera atpazīšanu, vecmāmiņas prioritātes ‘driftu’ un krīzes režīmu situācijām, kad viens kasieris negaidīti aizveras un visiem jāpārrunā civilizācijas morālā bāze.
LineMind līdzīpašnieks Edgars Puksts sacīja, ka algoritms tika trenēts uz vairāk nekā 14 000 stundām Baltijas mazumtirdzniecības materiāla. “Mēs gribējām uzbūvēt kaut ko patiesi vietēju,” viņš teica. “Rietumeiropā cilvēki rindā stāv fiziski. Šeit puse rindas pastāv teorētiski, atmiņā un zemā līmeņa aizvainojumā.”
Kultūras ministrija izrādījusi piesardzīgu interesi, norādot, ka pārvaldītas rindu sistēmas varētu tikt iekļautas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ja pilots izrādīsies ilgtspējīgs. Jūrmalas pašvaldība, kā ziņots, apsver vasaras versiju pludmales kafejnīcām, kur iedzīvotāji un tūristi pašlaik veido to, ko viens iekšējais memuārs nosaucis par “dekoratīvu pulciņu ar darījumnieciskām tieksmēm”.
Pašvaldība norāda, ka līdz šim apmierinātības līmeņus tiks monitorēti, veicot intervijas, analizējot gaidīšanas laikus un izmantojot mikrofonus, kas kalibrēti, lai uztvertu zemā balsī izteiktas frāzes, piemēram, “interesanti” un “protams”. Ja projekts būs veiksmīgs, Pieklājīgā rinda Rīgā varētu paplašināties visā valstī līdz 2027. gadam.
Preses pasākumā programmas uzsākšanai klātesošos aicināja piedalīties demonstrācijas rindā pie domes ēkas. Pasākums tika atlikts par 22 minūtēm pēc tam, kad trīs dalībnieki apgalvoja, ka nemaz nav rindā, taču tomēr bija bijuši tur pirmie.