Rīga ievieš „pieklājīgos rindu maršalus”, pēc tam kad iedzīvotāji ziņojuši, ka stāvēšana rindā kļuvis par galveno sabiedriskās dzīves formu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pārvalde ir uzsākusi pilotprojektu, nosūtot apmācītus „pieklājīgos rindu maršalus” lielveikalos, pašvaldību centros un vienā īpaši spriedzpilnā Purvciema aptiekā. Iestādes skaidro, ka soli soļo veikts, lai samazinātu pārpratumus rindās, jo pētījums rāda — 41% iedzīvotāju tagad uzskata klusēšanu aiz svešiniekiem par savas nedēļas stabilāko aktivitāti.
RĪGA — Solī, ko pašvaldības vadītāji dēvē par «ilgi kavētu un kulturāli neizbēgamu», Rīgas Dome otrdien uzsāka jaunu sabiedriskās kārtības iniciatīvu, piesaistot Pieklājīgos rindu maršalus pie galvenajām gaidīšanas vietām pilsētā. Lēmums sekoja strauji pieaugušiem zemas intensitātes konfliktiem par to, kurš ir pēdējais, kurš bija «būtībā šeit», un vai stāvēšana šķērsām pie piena sekcijas ir juridiski atzīstama vieta rindā.
Pilotprojekts, finansēts, pārorientējot «pilsētas pacietības attīstības» dotācijas, sāksies trijos Maxima veikalos, divos pašvaldības pakalpojumu centros, Ceļu satiksmes drošības direkcijas filiālē Teikā un Aptiekā Lote Nr. 14 Purvciemā, kur liecinieki rindu etiķeti raksturo kā «nopietnu» un «nepiemērotu iesācējiem». Maršali valkās mīkstas bēšas vestes, nēsās laminētas rindu shēmas un iejauksies situācijās, kurās ir smagas nopūtas, stratēģiska grozu novietošana vai frāze «Es tikai ātri pajautāšu», kuru pilsētas pētnieki klasificējuši kā sociālās sabrukšanas rādītāju.
«Mēs neiemilitarizējam rindu,» teica pilsoniskās plūsmas izpilddirektora vietniece Maija Siliņa, runājot ar žurnālistiem aiz simboliskas auklas. «Mēs vienkārši atzīstam, ka Rīgā rinda vairs nav tikai neērtība. Tā ir institūcija. Tā ir vieta, kur cilvēki apstrādā emocijas, mēģina sūdzības un reizēm iegādājas kartupeļus.»
Saskaņā ar pašvaldības februārī veiktu 1200 iedzīvotāju aptauju, vidējā rīgas mājsaimniecība pavada 6 stundas un 14 minūtes nedēļā kādā rindā, izslēdzot satiksmi, pasīvi-agresīvu maiznīcas loka uzraudzīšanu un gada pirmo siltā dienu Jūrmalā, ko amatpersonas klasificē atsevišķi kā pūļa pasākumu. Starp 35+ vecuma respondenti 28% sacīja, ka tiem ir «vēlamais rindu stils», kamēr 17% atzina, ka jūtas aizdomīgi, ja rinda kustas pārāk ātri.
Daudziem iedzīvotājiem jaunie maršali piedāvā gaidītu kārtību. «Ir vajadzīgas noteiktas kārtības,» sacīja 53 gadus vecais Imants Pabriks, satikts pie pasta nodaļas Āgenskalnā, kur seši cilvēki izveidoja to, ko eksperti vēlāk apstiprināja kā divas rindas ar kopīgu emocionālo fonu. «Pagājušajā mēnesī sieviete pajautāja, kurš ir pēdējais, tad pazuda uz vienpadsmit minūtēm apskatīt apsveikumu kartītes. Kad viņa atgriezās, viņa gaidīja atpazīšanu. Tas nav civilizācija.»
Saskaņā ar jauno sistēmu maršali izteiks neobligātas mutiskas skaidrošanas, piemēram: «Šī rinda ir tikai pie kases nr. 2», «Tas kungs nav rindā, viņš tikai ir apjukumā» un «Kundze, jūsu ratiņš nevar aizņemt vietu, kamēr jūs turpināt iepirkties.» Īpaši delikātajos gadījumos viņi varēs pielietot oficiālo frāzi «Atcerēsimies, ka mēs joprojām esam kaimiņi», ko Iekšlietu ministrija uzskata par vienu pakāpi zem formālas iejaukšanās.
Programma jau radījusi interesi Jūrmalā, kur vasaras rindu apstākļi ir daudz svārstīgāki karstuma, lina drēbju un ikgadējā ķiršu kioska dēļ, kura darbības temps policijas valodā raksturots kā «filozofisks». Jūrmalas pašvaldības pārstāvis Egils Beķeris apstiprināja, ka piekrastes pilsēta apsver pludmales ieejas rindas zonēšanu pēc dvieļu krāsas un pasīvās pašpārliecinātības līmeņa.
Ne visi latvieši atbalsta iniciatīvu. Tradicionālās gaidīšanas asociācija izdeva paziņojumu, brīdinot, ka profesionāla uzraudzība var iznīcināt valsts lepno klusējošās rindu spriešanas mantojumu. «Rinda māca raksturu,» grupas paziņojumā teikts. «Ja cilvēks nespēj noteikt, kurš bija pēdējais, tikai caur acu kontaktu un apkārtējā aizvainojuma aromātu, varbūt viņš nav gatavs kolektīvai dzīvei.»
Tomēr pašvaldības ierēdņi paliek optimistiski. Ja projekts būs veiksmīgs, Rindu maršalu programma var tikt paplašināta uz Dziesmu svētku tualetēm, skolu garderobēm septembrī un izlaides vārtiem jebkuram AirBaltic lidojumam, kurš tiek paziņots kā «nedaudz aizkavēts» — frāze, ko valodnieki tagad saprot kā nesamu vismaz četras emocionālas nozīmes.
Vēlā pēcpusdienā Teikas transporta nodaļā iedzīvotāji šķita piesardzīgi atbalstoši. Pēc īsa strīda par to, vai no aparāta paņemtais numurs radīja atsevišķu metafizisku rindu, maršale Līga Ozoliņa atjaunoja kārtību mazāk nekā trīs minūtēs.
«Cilvēki izskatījās atviegloti,» viņa teica. «Neviens nevēlas haosu. Mēs tikai gribam taisnīgumu, nelielu progresu un pietiekami daudz laika, lai pasūdzētos par stāvvietu, pirms pienāk mūsu kārta.»