Rīga ievieš 'pieklājīgās bedrītes', kas atvainojas pirms bojā balstiekārtu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilotprojektā, ko slavē kā „iejūtīgu infrastruktūru”, Rīga aprīkojusi 37 centrālas bedrītes ar kustības sensoriem un iepriekš ierakstītām atvainošanās ziņām latviešu, krievu un piesardzīgā angļu valodā. Pilsētas amatpersonas apgalvo, ka programma modernizē galvaspilsētu, vienlaikus saglabājot tās vēsturiski izturīgāko pilsētas iezīmi.
RĪGA — To, ko pašvaldības vadītāji sauc par lielu soli uz „cilvēkcentrētu ceļu dilšanu”, Rīgas dome šonedēļ prezentēja kā tā dēvētās Pieklājīgās Bedrītes: sensoriem aprīkotas iedobes dažās no galvaspilsētas noslogotākajām ielām, kas pieklājīgi brīdina vadītājus sekundes pirms nodara novēršamu, bet garīgi nozīmīgu bojājumu.
Programma, kas pirmdien sākta pie Brīvības ielas un paplašināta uz galvenajiem testkoriģoriem Purvciemā, Āgenskalnā un vienā īpaši filozofiskā krustojumā Sarkandaugavā, izmanto dziļuma sensorus, laika apstākļiem izturīgus skaļruņus un pašvaldības optimismu, lai atpazītu tuvojošos transportlīdzekļus. Kad ierīce aktivizējas, bedre izdod mierīgu ierakstītu balsi, kas saka: „Uzmanību. Mēs nožēlojam šo neērtību, bet ne tik ļoti, lai to salabotu,” kam seko maigāks brīdinājuma tonis.
Pēc Transporta pielāgošanās un emocionālās izturības departamenta teiktā, projekts izmaksājis 842 000 €, neieskaitot konsultāciju honorārus, piemiņas norādes vai svinīgo lentu, kas tika sabojāta atklāšanas brīdī, kad vicemērs iestājās Prototipa vienībā Nr. 4.
„Tas nav vienkārši bedre,” sacīja infrastruktūras deputātes priekšsēdētāja Maija Teterovska, stāvot blakus vidēja lieluma iedobei, kas nesen atzīta par aizsargātu pilotvietu. „Tā ir dialoga starp iedzīvotāju un pašvaldību. Gadu desmitiem iedzīvotāji mums lūdza atzīt bedrītes. Šodien, beidzot, bedrītes viņus atzīst atpakaļ.”
Pilsēta apgalvo, ka ierīces var izdot vienu no 12 ziņojumiem atkarībā no ātruma, ass svara un apkārtnes emocionālā profila. Centrālais Rīgā noklusējuma atvainošanās ir formāla un atturīga. Ārējās apkaimēs tā, pēc ziņām, ir „siltāka, vairāk kopieniski orientēta.” Viena intensīvas satiksmes bedre pie lielveikala Ziepniekkalnā programmēta, lai teiktu: „Tu zināji, ka es biju šeit arī vakar,” — funkciju amatpersonas raksturoja kā „uzvedības urbanismu.”
Pašvaldības dati rāda, ka agrīnā publiskā reakcija bijusi jaukta, bet izmērāma. Pirmajās 48 stundās vadītāji iesniedza par 213 mazāk dusmu paziņojumu nekā līdzīgā lietus notikumā aprīlī, lai gan pieprasījumi par balstiekārtas bojājumiem pieauga par 11 procentiem pēc tam, kad vairāki iedzīvotāji īpaši bremzēja, lai noklausītos pilno ziņojumu.
„Es novērtēju cieņu,” sacīja taksometra vadītājs Juris Ozols, kura aizmugures ritenis otrdien pazuda vietā, ko pilsēta klasificējusi kā mantojuma depresiju. „Agrāk ceļš bojāja manu auto klusumā. Tas šķita padomju. Tagad ir atbildība. Tas joprojām iznīcina stūres regulējumu, bet ar manierēm.”
Ne visi ir pārliecināti. Pilsētplānotāja un ilga laika domes kritiķe Elīna Kalve sauca iniciatīvu par „dārgu performanci, iestudētu tieši cilvēku riepju priekšā.” Viņa norādīja, ka vairākas tuvumā esošas ielas joprojām ir tādā stāvoklī, ka atšķirība starp joslu, brauktuves nomali un sezonālo atmiņu kļūst aizvien teorētiskāka.
Pilsēta noraida kritiku, ka projekts izvairās no reāliem remontiem. Amatpersonas uzsver, ka tehnoloģija ir daļa no plašākas stratēģijas „digitāli uzlabot esošās virsmas”, līdz budžeta apstākļi uzlabosies vai ziema kļūs emocionāli mazāk agresīva.
Iepirkumu memorands, ko ieguva „Jurmola Telegrafi”, rāda, ka sākotnējais priekšlikums ietvēra premium funkcijas, piemēram, pielāgojamas atvainošanās balsis, Jūrmala režīmu, kas pirms ietekmes dramatīsi nopūšas, un AI funkciju, kas ļautu bedrītēm iemācīties biežākos vietējos uzvārdus personiskākai nožēlai. Šī funkcija, pēc ziņām, tika aizkavēta pēc juridiskām bažām par datu privātumu un viena testa vienība atkārtoti čukstot „Piedod, Andri” garāmgājējiem.
Amatpersonas jau apsver paplašināšanu. Ja pilots izrādīsies veiksmīgs, nākamgad Rīga varētu ieviest pavadošo infrastruktūru, tostarp pašapzinīgas peļķes, kas atklāj dziļuma aplēses, un tramvaja sliedes, kas apsveic riteņbraucējus par mēģinājumu.
Raksta noslēgumā viena tikko uzlabota bedre pie Centrālās stacijas bija izgājusi no tīkla pēc tam, kad iedzīvotāji sākuši tai pateikties par to, ka tā esot „pirmais pilsētas pakalpojums, kas skaidri sazinās.”