Rīga ievieš „pasīvi agresīvas klusuma zonas" sabiedriskajā transportā, lai saglabātu nacionālo mantojumu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Kā solījumu, ko amatpersonas sauc par Latvijas visapdraudētākā kultūras resursa aizsardzību, Rīga sākusi iezīmēt īpašus klusos vagonus, kur pasažieri drīkst izrādīt neapmierinātību tikai ar nopūtām, skatīšanos logā un diskrētu somas pārlikšanu. Pilotprogrammu eksperti jau nosaukuši par „emocionāli izteiksmīgāko publisko politiku gadu desmitos”
RĪGA — Otrdien Rīgas Satiksme atklāja jaunu iniciatīvu, kuras mērķis esot saglabāt to, ko tā dēvēja par „tradicionālajām pilsētas emocionālajām praksēm”, ieviešot pasīvi agresīvas klusuma zonas autobusos, tramvajos un trolejbusu maršrutos visā galvaspilsētā.
Saskaņā ar programmu katrā transportlīdzeklī sešas sēdvietas tiks atzīmētas ar bāli pelēku uzlīmi ar uzrakstu: „Lūdzu, cieniet citus — paužiet savu neapmierinātību neverbāli.” Šajās zonās pasažieriem būs aizliegts runāt skaļāk par čukstu, uzturēt tiešu acu kontaktu ilgāk par divām sekundēm vai atklāti norādīt, ka kāds uzvedas dīvaini.
Pašvaldības amatpersonas pauda, ka pasākums ir ilgi gaidīta reakcija uz skaļāku Eiropas ieradumu ietekmi, tostarp neformālu smaidīšanu, lieku mazsociālo sarunu uzsākšanu un „verbālu konfliktu risināšanu”, kas, kā brīdināja pilsētas ziņojums, var destabilizēt Rīgas rūpīgi līdzsvaroto ikdienas pasažieru ekosistēmu.
„Gadu paaudzēs iedzīvotāji sarežģītas sociālās mijiedarbības ir risinājuši caur klusumu, pozām un ļoti niansētām izelpu shēmām,” preses konferencē pie nekustīga troļļebusa Brīvības ielā sacīja Ilze Strautmane, Nemateriālā ikdienas pasažieru mantojuma departamenta vietniece. „Taču globalizācija ir likusi šai senajai sistēmai izturēties. Tagad mēs redzam cilvēkus, kas pilnā balsī saka „atvainojiet”. Atklāti sakot — tas nav ilgtspējīgi.”
Pēc pilsētas pasūtītā un Baltijas Atturīgās Uzvedības institūta veiktā 47 lappušu pētījuma, 82% Rīgas pasažieru tiešu konfrontāciju uzskata par „psiholoģiski ekstravagantu”, bet 64% ziņoja, ka stratēģiski laikota nopūta joprojām ir viņu priekšroka, risinot strīdus par mugursomām. Vēl 11% atzina, ka tehniski joprojām nav piedevis svešiniekam no 2019. gada.
Ziņojums arī atklāja, ka Jūrmalas iedzīvotāji vasaras vilcienu reisos demonstrēja īpaši attīstītas neverbālas sūdzību tehnikas, tostarp teatrālu šalles sakārtošanu, nozīmīgu priežu skatīšanos un to, ko pētnieki klasificēja kā „sēdošu morālu nosodījumu pret mitriem tūristiem.”
7. tramvajā, kur klusuma zonas testēja trīs nedēļas, ievērošanu uzraudzīja nesen apmācīti transporta noskaņu uzraugi. Tērpti tumši zilos formas tērpos un nēsājot mapes, uzraugi vēroja pārkāpumus, piemēram, priecīgus sveicienus, pārāk detalizētu skaidrošanu un to, ko viens iekšējs mems sauca par „pārmērīgu emocionālu caurspīdīgumu.”
„Vakar man nācās brīdināt vīrieti, jo viņš teica ‘Nav problēmu’ acīmredzami siltā tonī,” sacīja uzraugs Mārtiņš Veinbergs, 33 gadi. „Mēs nemēģinām sodīt cilvēkus. Mēs mēģinām viņus virzīt atpakaļ uz kultūrai atbilstošu emocionālu daudznozīmību.”
Pasažieru reakcija bijusi pārliecinoši remdena. Biroja darbiniece Līga Ozoliņa, 41 gads, sacīja, ka zonas būtiski uzlabojušas viņas ikdienas braucienu, formalizējot uzvedību, kas iepriekš atradās juridiskā pelēkajā zonā. „Agrāk, ja kāds atskaņoja video skaļi, man bija jāizvēlas starp klusām ciešanām vai tik spēcīgu pārvietošanos sēdeklī, lai nodotu ziņojumu,” viņa sacīja, skatoties apņēmīgi gar reportiera plecu. „Tagad ir struktūra. Vakar vesela autobusa daļa kopā nosodīja zvana signālu, un neviens neko neteica. Tas šķita vienojoši.”
Ne visi ir pārliecināti. Spontāni Draudzīgo Latviešu asociācija, kurai tiek piešķirts aptuvens deviņu biedru sastāvs, brīdināja pilsētu neaizstāt vārdisku laipnību ar stigmatizāciju. Priekšsēdētāja Evita Pukste sacīja, ka publiskajā dzīvē tomēr jāpaliek vietai īslaicīgai cilvēka siltumam, īpaši decembrī. Viņas paziņojumu uzņēma ar bažām.
Neskatoties uz kritiku, Rīgas amatpersonas paziņo, ka programma tiks paplašināta šoruden, ar plāniem par starppilsētu klusuma koridoriem un mobilo lietotni, kas ļaus braucējiem novērtēt viens otra neverbālo neapmierinātību. Premium abonements vēlāk varētu piedāvāt personalizētu nopūtu analītiku.
Ja tas izrādīsies veiksmīgi, pilsēta cer, ka modeli varēs eksportēt uz ārzemēm kā unikālu latviešu ieguldījumu ilgtspējīgā pilsētvidē: transporta sistēmu, kurā visi ir dziļi neapmierināti, pilnībā saprasti un nekad netiek aicināti par to runāt.