2026. g. 20. aug.
Jurmola Telegraphs

Labākais Baltijas satīrisko ziņu avots

Zinātne·8 min read

Rīga ievieš „pasīvi-agresīvās klusuma zonas” sabiedriskajā transportā, lai saglabātu nacionālo mērķu mantojumu

⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums

Rakstījis Jānis Liepa
Rīga ievieš „pasīvi-agresīvās klusuma zonas” sabiedriskajā transportā, lai saglabātu nacionālo mērķu mantojumu

Īsumā: Kā solījuši amatpersonas, lai aizsargātu Latvijas „nemateriālās emocionālās tradīcijas”, Rīga ir nosaukusi īpašas klusuma kabīnes tramvajos un autobusos, kur iedzīvotāji drīkst izvairīties no acu kontakta ar paaugstinātu cienīgumu. Satiksmes iestādes uzsver, ka programma nav anti-sociāla, bet gan „strukturēta savstarpējās atturēšanās svinēšana.”

RĪGA — Rīgas uzņēmumu satiksmes pārvalde otrdien atklāja pilotprogrammu, ar kuru noteiktas „pasīvi-agresīvās klusuma zonas” izvēlētiem tramvajiem, trolejbusiem un reģionālajiem autobusiem, institucionalizējot to, ko eksperti raksturo kā vienu no Latvijas stabilākajām civikas praksēm: stāvēt blakus citiem pilnīgā klusumā, klusi nicinot viņu mugursomu.

Saskaņā ar jauno sistēmu 14 tramvaju un 22 autobusu aizmugurējā trešdaļa tiks marķēta ar tumši ziliem uzlīmes uzrakstiem “Cieniet citu klusās neērtības.” Pasažieriem, kas ieiet noteiktajās zonās, aizliegts zvanīt, uzsākt niecīgu sarunu, murmināt vai pirms pulksten 10:00 izrādīt „pārāk ekstravertu sejas sajūsmas” izpausmes. Pārkāpēji vispirms saņems brīdinājumu, bet pēc tam — neapmierinātas skatienus no apmācīta pašvaldības brīvprātīgā, kas pazīstams kā Sociālās atmosfēras uzraugs.

Mobilitātes un emocionālā attāluma vietniece Ilze Videniece sacīja, ka iniciatīva bijusi izstrādē gandrīz divus gadus pēc 2024. gada pārvietotāju aptaujas, kurā 81% Rīgas iedzīvotāju uzskatīja, ka neprašas sarunas sabiedriskajā transportā ir „sliktāk nekā sasalstošs lietus”, bet 46% teica, ka svešinieka startup idejas izklāsts būtu pelnījis valsts kompensāciju.

"Mēs neaizliedzam saziņu," Videniece žurnālistiem sacīja preses konferencē, kas noritēja gandrīz pilnībā/pilnībā pauzēs. "Mēs vienkārši aizsargājam smalku urbāno ekosistēmu, kurā katram pasažierim ir brīvība skatīties vidējā attālumā un privāti spriest par ikviena ziemas apavu izvēli. Tas ir daļa no tā, kas mēs esam."

Klusuma zonās paredzēts arī praktisks aprīkojums. Jauns sēdvietu apšuvums izvēlēts iepirkuma dokumentos dēvētajā „emocionāli matētajā pelēkajā” krāsā, un tramvaju skaļruņi tagad atskaņos klusākas pieturvietu paziņojumus tonī, ko ražotājs raksturo kā „maigi vīlušos”. Lielākajos pārsēšanās mezglos digitālie displeji rādīs tiešsaistes Klusuma integritātes rādītājus, balstoties uz decibelu līmeņiem, acu kontakta incidentiem un dzirdamo nopūtu skaitu minūtē.

Kultūrantropologs Dr. Rūdolfs Pļaviņš no Baltijas Ikdienas pētījumu institūta apsveica lēmumu, saukdams to par „pirmo nozīmīgo ieguldījumu ziemeļu sociālajā realismā kopš tā kafejnīcas Āgenskalnā atjaunošanas, kur neviens nesmaida, bet konditorejas izstrādājumi ir lieliski.” Pļaviņš norādīja, ka Latvija jau sen cieš no skaļāku uzvedības normu nekontrolētas ievešanas caur lētajiem avioreisiem, attālināto darbu un vienu Igaunijas podkāsta vadītāju „kurš smejas pārāk atklāti.”

"Klusums nav tukšums," viņš sacīja. "Klusums ir publiskais pakalpojums. Tas ir veids, kā mēs komunicējam cieņu, nogurumu, laika traumas un vispārēju nevēlēšanos iesaistīties."

Ne visi ir pārliecināti. Studentu Marta Zariņa (22) sacīja, ka atbalsta klusu transportu, bet bažījās, ka pilsēta var aiziet pārāk tālu. "Ja mēs regulēsim klusumu pārāk daudz, tam pastāv risks kļūt performatīvam," viņa teica, gaidot 6. tramvaju. "Īsts latviešu klusums jābūt organisks. Tam jāparādās dabiski no tumsas, graupainā sniega un zemu cerību kombinācijas."

Tikmēr tūrisma operatori jau izpēta, vai konceptu var tirgot ārzemēs. Rīgas tūrisma attīstības birojs apstiprināja, ka testē paketi ar nosaukumu „Autentiskā Baltijas ‘Bez mijiedarbības’ nedēļas nogale”, kurā apmeklētājus nogādā no lidostas, precīzi ignorē un pasniedz zupu darbinieki, kas šķiet nedaudz noraizējušies par to, ka emocionāli ir pārāk daudz atdevuši.

Sākotnējie transporta pilotprogrammas rezultāti izskatās daudzsološs. Divu nedēļu izmēģinājuma laikā ziņoto niecīgo sarunu gadījumu skaits samazinājās par 63%, kamēr pārvietošanās apmierinātība pieauga par 18%, īpaši starp pasažieriem virs 35 gadiem, kuri nēsā atkārtoti lietojamas iepirkumu somas. Viens autobusa maršruts Purvciemā sasniedza perfektu Klusuma integritātes rādītāju četras rītausmas pēc kārtas — sasniegums, ko amatpersonas atzīmēja, nerunājot neko.

Ja programma izrādīsies veiksmīga, pilsētas vadība saka, klusuma zonas varētu drīzumā paplašināt uz pašvaldības gaiteņiem, Jūrmalas pludmales pirtīm un vienu stāvu Nacionālajā bibliotēkā, rezervētu tikai cilvēkiem, kuri vēlas izskatīties aizņemti, apstrādājot vispārēju vilšanos. Amatpersonas tomēr uzsvēra, ka politika paliks elastīga.

"Mēs joprojām atļaujam vienu čukstētu sūdzību par laiku," sacīja Videniece. "Mēs neesam ekstrēmisti."

Dalīties ar šo stāstu

Rīga ievieš „pasīvi-agresīvās klusuma zonas” sabiedriskajā transportā, lai saglabātu nacionālo mērķu mantojumu