Rīga ievieš 'pasīvi agresīvās klusuma zonas' sabiedriskajā transportā, lai saglabātu nacionālo mantojumu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Amatpersonas to sauc par lielu uzvaru kultūras saglabāšanā — Rīga ir izveidojusi īpašas “pasīvi agresīvās klusuma zonas” tramvajos, trolejbusos un atlasītos reģionālajos autobusos. Iniciatīvas mērķis ir pasargāt tradicionālo Baltijas praksi izteikt maigu neapmierinātību caur ilgstošu klusumu, mērķtiecīgu skatienu pa logu un vienu skaļu nopūtu ik pēc četriem pieturpunktiem.
RĪGA — No pirmdienas Rīgas sabiedriskā transporta pasažieri varēs ceļot pa jaunām marķētām “pasīvi agresīvām klusuma zonām” — pašvaldības programmu, kas izstrādāta, lai sargātu to, ko pilsētas vadītāji raksturo kā “vienu no Latvijas visneaizsargātākajām, tomēr noturīgākajām sociālās komunikācijas formām.”
Pārbaudes shēma, ko Rīgas dome apstiprināja ar 38–17 balsojumu pēc trim stundu ilgām piesardzīgām murmināšanām, attiecas uz 27 tramvaju, 14 trolejbusu un viena uz Ķengaragu kursējoša emocionāli sarežģīta mikroautobusa vidusdaļām. Zonu iekšienē pasažieriem lūgts izvairīties no skaļām sarunām, priecīgām sveicināšanām un “nevajadzīgiem optimisma izpaudumiem”, vienlaikus saglabājot pieņemamu vietējo uzvedību, piemēram, aizsargājoši satvert auduma maisiņu, ar privātu vilšanos skatīties uz garāmbraucošajiem kioskiem un skaļi izelpot, kad kāds iekāpj ar mugursomu.
Mobilitātes un kultūras atmiņas vietniece Ilze Priedīte skaidroja, ka politikas mērķis nav ierobežot personisko brīvību, bet gan nodrošināt, ka nākamās paaudzes var pieredzēt autentisku pilsētas neērtsajūtu kontrolētā vidē.
„Gadu gaitā mēs esam vērojuši, kā ievestas paražas apdraud mūsu vietējās tradīcijas,” Priedīte sacīja preses konferencē blakus 6. maršruta tramvajam, kur neviens neskatījās viens otram acīs. „Cilvēki tagad autobusos smaida. Daži pat pilnās teikumos apspriež nedēļas nogales plānus. Ja mēs neko nedarīsim, līdz 2030. gadam Rīga riskē kļūt emocionāli salasāma.”
Pēc pašvaldības pasūtītā 47 lappušu ziņojuma, ko sagatavoja Pielietotās atturības institūts, neformēts klusums publiskajās vietās centrālajā Rīgā kopš 2019. gada ir samazinājies par 18%, savukārt nevajadzīga draudzīguma izpausmes ievērojami pieaugušas pie renovētiem kafejnīcu logiem un visur, kur pārdod pistāciju kruasānus. Tajā pašā ziņojumā konstatēts, ka 63% iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem spēj atšķirt septiņas neapmierinātas klusuma kategorijas, salīdzinot ar tikai 22% 18–24 gadus veco respondentu.
„Tas ir katastrofāls pārmantošanas sabrukums,” brīdināja vadošais pētnieks Dr. Mārtiņš Svilāns. „Jaunie tomēr saprot pamata klusumu, protams. Bet niansētākas formas — piemēram, klusums, kas nozīmē 'es redzēju, ka tu apsēdies pirms vecākas sievietes, bet es esmu pārāk kultūras noguris, lai iejauktos' — pazūd.”
Lai standartizētu praksi, jaunas zīmes norādīs pieņemamu uzvedību ar piktogrammām, kur redzams nolādēts pasažieris, sakrustotas rokas un telefons pastāvīgi iestatīts uz austiņu režīmu. Sudraba līmeņa pārkāpums, piemēram, smiekli virs sarunu murmulējuma, var izraisīt vadītāja brīdinājumu. Zelta līmeņa pārkāpumi — tostarp FaceTime zvans krievu pludmales kostīmā vai svešinieka jautāšana, vai šis sēdeklis ir brīvs, kad skaidri redzams, ka vairāki ir — var novest pie pārvietošanas uz „Ekspresīvo vagonu”, prototipa sadaļu, kas pašlaik tiek izmēģināta nedēļas nogales reisos uz Jūrmalu.
Pasažieru reakcijas bijušas piesardzīgi atbalstošas, kaut arī ne tādā veidā, kas mudinātu uz papildjautājumiem. „Tas ir labi,” pēc gariem klusuma brīžiem teica 58 gadus vecais grāmatvedis Andris Ozoliņš. „Reizēm cilvēks grib nobraukt 23 minūtes pilnīgā psiholoģiskā laikapstākļā. Ne katram ir jādzird, ka kāda brālēns mācas spēlēt paddle tenisu.”
Ne visi iedzīvotāji atbalsta šo pasākumu. Apmaiņas studente Klāra Mēnijē no Lionas stāstīja, ka viņa nejauši iekļuvusi Klusuma zonā 11. tramvajā un sešas pieturas domājusi, ka ir izdarījusi neattaisnojamu noziegumu. „Vīrietis paskatījās uz mani, tad uz manu atkārtoti lietojamo kafijas krūzi, tad ārā pa logu tā, it kā vēsture būtu viņu pievīlusi,” viņa sacīja. „Esmu nekad nejutusies tik specifiski nevēlama.”
Neskatoties uz kritiku, pilsētas amatpersonas saka, ka programma var tikt paplašināta, ja tā izrādīsies veiksmīga. Agrīnie priekšlikumi ietver „ceremoniālos rindas spriedzes koridorus” lielveikalos un aizsargātu mantojuma rajonu Rīgas centrā, kur iedzīvotāji var turpināt tēlot, ka nepazīst paziņas no 30 metru attāluma.
Raksta publicēšanas brīdī Tallina jau bija atzinusi iniciatīvu par „interesantu, bet nedaudz skaļu”, savukārt Viļņa paziņoja plānus savā transporta reformā koncentrēties uz stratēģisku uzacu kustību.