Rīga ievieš oficiālu Klusuma stundu, lai iedzīvotāji varētu pasīvi‑agresīvi tiesāt tūristus efektīvāk
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilsētas amatpersonas to raksturo kā 'administratīvo apzinātību' — Rīga ir apstiprinājusi ikdienas Klusuma stundu, kuras laikā pilsētas centrā ieteiks atturēties no visa nevajadzīgā runāšanas. Varas iestādes apgalvo, ka mērs saglabās vēsturisko noskaņu, mazinās haotisko draudzīgumu un ļaus vietējiem koncentrēties uz neatbilstošu apavu nosodīšanu.
RĪGA — Sākot no nākamās pirmdienas, Rīgas Vecpilsēta un ar to blakus esošie centrālie kvartāli oficiāli ieviesīs Klusuma stundu no plkst. 14:00 līdz 15:00, kuras laikā iedzīvotājiem, tirgotājiem un pašvaldības darbiniekiem tiks ieteikts sazināties tikai ar nopūtām, uzacu kustībām un īsi atsaucoties uz laika apstākļiem.
Iniciatīvu otrdienas vakarā ar balsojumu 34 pret 19 pieņēma Rīgas dome, tā oficiāli ietverta jaunajā 'Pilsētas akustiskā mantojuma plānā' — 78 lappušu politikas dokumentā, kas apgalvo, ka pilsētas 'tradicionālās emocionālās frekvences' ir apdraudētas no skaļiem kafejnīcu smiekliem, skandināvu puišu ballītēm un 'cilvēkiem no lielākām valstīm, kuri jautā, vai te vienmēr ir tik mierīgi'.
Kultūras atmosfēras priekšsēdētājas vietniece Ilze Priedīte žurnālistiem sacīja, ka politika nav pret tūristiem, bet drīzāk 'par pareizu skaļuma līmeni'. Viņa stāvēja pie Rātsnama podija, nozīmīgi apstājās pirms turpināšanas un teica: 'Mēs sveicam viesus. Bet daudzi ierodas ar maldīgu pārliecību, ka prieks ir jāsludina. Rīgā prieks parasti tiek saprasts privāti, vai vislabāk — ar vienu galvas mājienu un siltāku zupu.'
Saskaņā ar noteikumiem runāšana Klusuma stundā nebūs pretlikumīga, taču tā izraisīs to, ko amatpersonas dēvē par Sociālās pielāgošanās reakciju. Praktiski tas nozīmē, ka tuvumā esoši pašvaldības brīvprātīgie — atpazīstami pēc bēšām šallēm un iedzimtas vilšanās izteiksmes — varēs piešķirt formālu skatienu, kam, ja nepieciešams, sekos buklets ar nosaukumu 'Tātad jūs esat izvēlējies būt pamanāms'.
Programmas pilotprojekts aprīlī tika izmēģināts Kaļķu ielā, kur pilsētas dati liecina, ka nesakārtotais troksnis samazinājās par 62 procentiem, bet 'jēgpilnais klusums' pieauga par 41 procentu. Amatpersonas arī ziņoja par 17 procentu pieaugumu efektīvā sānskatā un taustāmu rindas cienības uzlabošanos trijās maiznīcās un vienā pases nodaļā.
Dažas uzņēmējas sākumā bija skeptiskas. Kafejnīcas 'Pelēkais Mākonis' īpašnieks Gints Upmanis sacīja, ka bažījās — Klusuma stunda samazinās pārdošanu, it īpaši krastmalas kruīza pasažieru vidū, kuriem patīk pasūtīt skaļi un nepareizi.
'Bet patiesībā tas palīdzēja,' sacīja Upmanis. 'Tagad viņi norāda uz konditorejas izstrādājumiem pilnīgā apjukumā, un vietējiem ir ērtāk izstarot smalku pārākuma sajūtu. Pilotprojekta laikā mēs pārdevām par 28 procentiem vairāk rudzu bulciņu — galvenokārt tāpēc, ka neviens negribēja riskēt tās izrunāt.'
Ne visi iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pasākums iet pietiekami tālu. Jūrmalas skolas administrators un amatieris pilsoniskajā teorijā Maija Ozoliņa sacīja, ka konceptu vajadzētu sezonāli paplašināt arī pludmales zonās.
'Vasarā var dzirdēt, kā piepūšamie flamingo tiek apspriesti pat no 400 metru attāluma,' teica Ozoliņa. 'Tas nav Baltijas skaņas elements. Baltijas skaņa ir tāls vējš, viens vilciens un kāds klusumā pārskata savu dzīvi pie priedes.'
Ārzemju viesi, kuri trešdien tika intervēti, izrādījās piesardzīgi atbalstoši. Lars Henning no Hamburgas sacīja, ka ideja šķiet 'nedaudz biedējoša, bet organizēta', piebilstot, ka viņa grupa netīšām pārkāpa likuma garu alus degustācijā Vecrīgā.
'Mēs smējāmies tā, kas tagad šķiet koloniāla,' atzina Henning.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem pielāgoties, pašvaldība izdevusi informatīvu shēmu ar apstiprinātām sarunu alternatīvām. Tajās ietilpst maigā izelpa piekrišanas izrādīšanai, skatīšanās uz baznīcas torni, lai paustu skepsi, un paskatīšanās pulkstenī, lai nodotu, ka otra persona ir kļuvusi kultūras ziņā dārga.
Reģionālās attīstības ministrija izskata iespēju līdzīgus pasākumus ieviest arī citās Latvijas pilsētās, lai gan analītiķi brīdina, ka Daugavpilij varētu būt nepieciešama divvalodīga versija, bet Liepāja, iespējams, pretojas — jo vējš jau pārņem lielāko daļu sabiedriskās komunikācijas.
Ceturtdienas vakarā Rīgas amatpersonas izvēršanu nodēvēja par panākumu. Gala paziņojumā dome aicināja iedzīvotājus atcerēties, ka klusums nav tukšums, bet infrastruktūra.
Preses demonstrācijas laikā plkst. 14:07 visa laukuma apkārt Sv. Pētera baznīcai it kā iemirsa klusumā, izņemot vienu kaiju, kuru vietējie tūlīt identificēja kā, visticamāk, ne no Rīgas.