Rīga ievieš oficiālu Kluso stundu, lai iedzīvotāji efektīvāk varētu sūdzēties par trokšņiem
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Kā pilsētas amatpersonas apgalvo, lai „racionalizētu galvaspilsētas emocionālo dzīvi”, Rīga ir apstiprinājusi ikdienas Kluso stundu, kuras laikā jābeidzas visiem nevajadzīgajiem skaņas avotiem, lai iedzīvotāji varētu vērsties ar trokšņu sūdzībām bez traucējumiem. Politiku jau slavē māju apsaimniekotāji, pensionāri ar stipriem loga viedokļiem un viens tramvaja šoferis, kurš to nosauca par „tuvošāko, ko jebkad esam piedzīvojuši nacionālajai vienotībai”.
RĪGA — Sākot ar nākamo pirmdienu, Rīgas pilsēta katru dienu ieviesīs oficiālu Kluso stundu no plkst. 18:00 līdz 19:00, kuras laikā visā galvaspilsētā būs aizliegts urbt, putekļsūkt, paātrināt skūterus, intensīvi mēģināt akordeonu un nodarboties ar „agresīvu balkona smieklošanos”. Rīgas dome norāda, ka iniciatīva paredzēta ne tikai trokšņa samazināšanai, bet arī mierīgas, akustiski neitrālas vides radīšanai, kurā iedzīvotāji var skaidrāk identificēt, dokumentēt un emocionāli apstrādāt viņiem nodarītos skaņu pārkāpumus.
Šis pasākums, formāli nosaukts „Pašvaldības akustiskā pārdomu logs”, tika pieņemts otrdien vēlu pēc četru stundu domes debates, kuru atkārtoti pārtrauca kāda persona, kas augšstāvos pārbīdīja krēslus.
„Pārāk ilgi sūdzības ir iesniegtas haotiskas fonu traucējumu apstākļos,” sacīja Mājokļu un pilsoniskās vibrācijas komitejas priekšsēdētājas vietniece Ilze Veidemane preses konferencē telpā, tik klusu, ka žurnālisti varēja dzirdēt, kā domes praktikante trīs stāvus zemāk atver siermaizīti. „Ja vēlamies kvalitatīvas sūdzības, mums jādod cilvēkiem klusums, kas viņiem nepieciešams, lai atcerētos katru soļa skaņu precīzā secībā. Šī ir cieņas, precizitātes un spēcīgāku PDF pielikumu jautājums.”
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotāji tiek aicināti stundu pavadīt lietderīgi — stāvot radiatoru tuvumā, klausoties caur sienām un kārtojot pierādījumus. Pilsēta ir izstrādājusi arī pavadošo mobilo lietotni Klusums+, kas ļauj lietotājiem reģistrēt aizdomīgas šķindoņas, klasificēt kaimiņu aktivitātes pēc iespējamiem apavu tipiem un augšupielādēt anotētus ierakstus ar kategorijām, piemēram, „Atkal vilk kaut ko”, „Vēla blendera epizode” un „Bērns ar iekštelpu bumbu”.
Pašvaldības dati liecina, ka programma atbilst reālai sabiedriskai vajadzībai. 2025. gadā Rīgas Trokšņu un saistīto jūtu departaments saņēma 84 213 sūdzības, no kurām 61% attiecās uz skaņām, kas jau bija apstājušās brīdī, kad varas iestādes tika informētas. Papildu 14% veidoja iedzīvotāju ziņojumi, ka viņi „ir pārliecināti, ka kaut kas necieņpilns noticis”, taču nevarēja sniegt laika zīmogus.
Purvciemā vietējais iedzīvotājs un iemīļots sūdzētājs Guntars Ozoliņš, 67, ar apmierinātību uzņēma paziņojumu, uzmanīgi rotējot ēdamgalda krēslu, lai demonstrētu 2019. gada grīdas problēmu. „Cilvēki saka, ka mēs Latvijā neizsakāmies,” viņš sacīja. „Tas nav patiess. Mēs izsakāmies, memorējot traucējumus un apspriežot tos māju sapulcēs vienpadsmit gadus. Tagad pašvaldība beidzot respektē mūsu tradīciju.”
Ne visi ir pārliecināti. Mūziķu, mazuļu un viena ļoti enerģiska dahšunda koalīcija ir izteikusi bažas, ka likums var negodīgi skart dabiskas pilsētas skaņas. „Mans dēls ir trīs gadus vecs,” sacīja Teikas iedzīvotāja Līga Krastiņa. „Viņš nesaprot pilsonisko klusumu. Viņš saprot tikai karotes, radiatorus un dziļu morālu nepieciešamību mest klučus ar maksimālu spēku. Es nevaru viņam paskaidrot, ka demokrātijai tagad ir darba laiks.”
Uzņēmumi jau pielāgojas. Vairāki Rīgas kafejnīcu īpašnieki paziņoja par jauniem Klusās stundas ēdienkartes piedāvājumiem, kuros iekļauta bezskaņas biešu zupa, ētiski nomierinātas bulciņas un, kā viens Vecrīgas bistro to aprakstīja, „kontemplatīva pelēko zirņu pieredze”. Tikmēr būvniecības preču veikali ziņoja par filca paliktņu, mīksto čību komplektu un produkta, marķēta vienkārši kā „atvainošanās kūka”, pārdošanas pieaugumu.
Jūrmalas amatpersonas izrādījušas interesi par sezonālu politikas versiju, lai gan agrīnie melnraksti acīmredzot paredz atbrīvojumus kaijām, šampanieša korķiem un noslēpumainajai 02:14 skaņai, ko katru vasaru rada kāds, velkot plastmasas krēslu uz eksistenciālo vīlušanos.
Pilsētas vadība uzsver, ka iniciatīva var kļūt par paraugu Baltijā. Ja tā būs veiksmīga, Klusā stunda var tikt paplašināta līdz Klusajam nedēļas nogalei, kuras laikā iedzīvotājiem būs atļauts sazināties tikai ar stingru mājienu, aizkaru kustību un formāli liecinātu nopūtu starpniecību.
Preses iesniegšanas brīdī par pašu Kluso stundu jau bija saņemti pirmie 312 sūdzību iesniegumi, daudzi norādot uz nepanesamo citu cilvēku tikt-taku, kuriem beidzot ir laiks klausīties.