Rīga ievieš oficiālās klusuma stundas, lai iedzīvotāji beidzot varētu sadzirdēt, vai tuvojas tramvajs Nr. 6
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Kā pilsētas vadība to nosauca gan par kultūras saglabāšanu, gan par vienkāršu izdzīvošanu, Rīga apstiprinājusi ikdienas “Oficiālās klusuma stundas” no 14:00 līdz 16:00. Šajā laikā tiks pagaidām apturēti lapu pūtēji, agresīvās kafijas dzirnaviņas un visi publiskie strīdi par stāvvietām Āgenskalnā, lai pilsoņi var atplest ausis un noklausīties tālas mehāniskas sabiedriskā transporta brīdināšanas zīmes.
RĪGA — Rīgas dome vēlu otrdien nobalsoja par galvaspilsētas pirmo municipāli īstenoto “Oficiālo klusuma stundu” izveidi — divu stundu pēcpusdienas periodu, kura laikā iedzīvotāji tiek aicināti pārtraukt nevajadzīgu troksni un, ja iespējams, stāvēt ļoti klusi pie krustojumiem, lai noskaidrotu, vai tramvajs Nr. 6 patiešām tuvojas.
Jaunā politika, kas septembrī sāksies kā sešu mēnešu pilots, tika apstiprināta ar 38–19 balsīm pēc tam, kad transporta plānotāji prezentēja 214 lappušu ziņojumu, kurā secināts, ka 71% rīdzinieku “orientējas pa pilsētu ne tik daudz pēc sarakstiem, cik pēc garīgās akustikas”. Ziņojumā arī teikts, ka daudzi braucēji vairs neuzticas oficiālajai tramvaja aplikācijai, kuru viens respondents raksturojis kā “optimistisku tādā veidā, kas šķiet personisks”.
Saskaņā ar plānu, darbi ar urbi, dekoratīvi akordeona priekšnesumi uz ielas un “emocionāli pārspīlētas” espresso mašīnas būs aizliegtas darba dienās no 14:00 līdz 16:00. Dzīvokļu iedzīvotāji centrālajos rajonos arī tiks aicināti atlikt strīdus par mantojumu, radiatoriem vai par to, vai onkulis no Cēsīm sēnes bija pareizi uzglabājis.
Deputātmēre Linda Ozoliņa nosauca šo pasākumu par “praktisku ieguldījumu pilsētas klausīšanās spējā”. Runājot ar žurnālistiem pie Rātsnama, viņa sacīja, ka klusuma logs palīdzēs iedzīvotājiem uztvert smalkas, bet vitāli svarīgas transporta kustības pazīmes, tostarp “tramvaja metālisko nopūtumu, kad tas griežas pie Barona ielas, trolejbusa aizdomīgo zūdoņu, kas mēģina izlikties par punktuālu, un unikālo bremzēšanas kliedzienu, kas katram latvietim saka, ka pēcpusdienas plāni beigušies.”
Priekšlikumu plaši atbalstījuši vecāka gadagājuma iedzīvotāji, daudzi apgalvo, ka klusuma bāzētu satiksmes prognozēšanu neoficiāli praktizē kopš 1980. gadu beigām. “Jaunie skatās aplikācijās. Es klausos sliedēs,” sacīja 74 gadus vecais Teikas iedzīvotājs Aivars Bērziņš, kurš apgalvo, ka spēj identificēt visas sešas centrālās tramvaja līnijas pēc vibrācijām vien. “11. līnijai ir pārliecināts skanējums. Tramvajs Nr. 6 pienāk kā cilvēks, kurš aizmirsis, kāpēc viņš ienāca istabā.”
Ne visi ir sajūsmā. Latvijas Mazo Kafejnīcu Kafijas Aparātu Īpašnieku asociācija brīdināja, ka ierobežojumi var kaitēt pilsētas augošajam speciālās kafijas sektoram. “Mūsu dzirnaviņas ir Rīgas identitātes daļa,” sacīja asociācijas vadītāja Elīna Dreimane, stāvot blakus mašīnai, ko viņa raksturoja kā “meistardarbu, bet niknu”. “Ja mēs izņemsim pilsētas kafejnīcu troksni, ko tad mēs saglabājam? Akmens bruģi un trauksmi?”
Biznesa īpašnieki Jūrmalā arī izteikuši bažas, ka programma var izplatīties uz rietumiem. Jūras restorānu saimnieku koalīcija izdeva paziņojumu, ka noteikts klusums radītu “bīstamas situācijas, kurās apmeklētāji var sākt pamanīt reālas cenas.”
Tomēr pašvaldības pārstāvji uzsver, ka politika balstīta pierādījumos. Šovasar pašvaldības sensori, izvietoti 43 krustojumos, konstatēja, ka relatīva klusuma brīžos vidējā braucēju pārliecība pieauga par 18%, kamēr gadījumu skaits, kad cilvēki izgāja uz ielas murminot “tam te jābūt tagad”, saruka gandrīz par trešdaļu. Vienā kontrolētā testā pie Centrālā tirgus klusums ļāva divpadsmitiem atsevišķu gājēju pareizi identificēt tuvojošos tramvaju no 600 metru attāluma, lai gan vēlāk tika noskaidrots, ka divi reaģējuši uz piegādes furgonu un viens — uz “atmiņu no Padomju bērnības”.
Transporta sociologs Mārtiņš Grava no Baltijas Pilsētas Ritma institūta sacīja, ka iniciatīva atspoguļo dziļāku reģionālu patiesību. “Latvijā publiskais klusums nav tukšums,” viņš skaidroja. “Tas ir infrastruktūra. Tā mēs mērām laiku, aizdomas un to, vai ziema emocionāli ir sākusies.”
Ja pilots izrādīsies veiksmīgs, amatpersonas saka, ka nākamajos posmos varētu iekļaut “Klusās svētdienas” Vecrīgā un līdzfinansētu pašvaldības klausīšanās soliņu pie Nacionālā teātra. Līdz tam iedzīvotāji tiek aicināti sadarboties, samazināt balsis un izvairīties no nevajadzīgas skaņas pieplūduma, piemēram, motoru rūkoņa.
“Sākumā tas var šķist nepierasti,” sacīja Ozoliņa. “Bet ja šī pilsēta var izturēt piecus mēnešus putru, trīs gadus ceļu remontu un katru sarunu, kas sākas ar ‘Es zinu īsinājumu’, tā var izturēt divas klusuma stundas dienā.”