Rīga ievieš oficiālu pasīvi‑agresīvo soliņu programmu, lai uzlabotu publisko komunikāciju
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Rīgas pašvaldības amatpersonas atklājušas 47 jaunas oficiāli apstiprinātas soliņu vienības, kas paredzētas, lai ikvienam, kas uz tām apsēžas, piegādātu smalku emocionālu kritiku. Iniciatīvu, kuru pilsētplānotāji slavē kā „dziļi latvisku”, sagaida samazinās tiešu konfrontāciju par 63% vienlaikus ar piesātinātu nopūtu pieaugumu galvaspilsētā.
RĪGA — Solī, ko vietējās varas iestādes sauc par kvantumsprungu pilsētas dizainā, Rīgas dome šonedēļ palaida jauno Pasīvi‑agresīvo soliņu programmu — pilsētvides infrastruktūras iniciatīvu, kas paredzēta, lai iedzīvotāji varētu izteikt viens otram vilšanos bez paša sarunas neērtības.
Pirmās 47 soliņu vienības pirmdien uzstādīja centrālajā Rīgā, Mežaparkā, Āgenskalnā un vienā īpaši spriedzes pilnā tramvaja pieturā Purvciemā. Pirmajā ieskatā soliņi izskatās pēc ierastajiem: koka dēļi, metāla roku balsti, pieklājīgs tumši zaļš tonis. Taču katra sēdekļa apakšā iebūvēts tas, ko pašvaldība sauc par "zema intensitātes interpretatīvās atgriezeniskās saites moduli", kas rada rūpīgi kalibrētas reakcijas atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks sēž, vai viņš ir atsaucis līdzi pārlieku skaļu Bluetooth skaļruni un vai viņš šķiet pārāk acīmredzami izklaidējamies.
"Ja kāds sēž klusi, soliņš izdod cieņpilnu šņukstu," skaidroja pilsētas atmosfēras vietniece Ilze Dreimane, stāvot blakus prototipam pie Brīvības pieminekļa. "Ja viņš sabiedriskā transporta tuvumā atver zivju iepakojumu, soliņš izsviedz nosodošu nopūtu. Ja sāk videozvanu skaļrunī, zem viena augšstilba kļūst nedaudz vēsāk. Tas nav sods. Tā ir norāde."
Saskaņā ar 64 lappušu pašvaldības ziņojumu ar nosaukumu "Klusa spriedze kā kopīgs resurss", 81% rīdzinieku uzskata, ka svešiniekiem kaut kādā veidā jāizprot — bez tiešas paziņošanas —, ka viņi uzvedas nepareizi. Vēl 72% sacīja, ka labprātāk saņemtu kritiku no ielas mēbeles nekā no cita cilvēka, kamēr 14% atzina, ka tā jau saņem.
Soliņus izstrādāja sadarbībā ar Latvijas Sociālās Klusēšanas institūtu un mazu Cēsu start‑apu IntrovertTech, kuras iepriekšējie izgudrojumi ietver "durvis, kas pašas aizveras" biroja virtuvei, un lietotni, kas vārdu "interesanti" tulko deviņos personiskās neapmierinātības līmeņos.
Iedzīvotāji atsaucās entuziastiski. "Es apsēdos uz desmit minūtēm ar kanēļa bulciņu, un soliņš izdzinēja skaņu tieši tādu, kāda ir mana tante, kad viņa redz manus dzīves izvēļu rezultātus," teica 34 gadus vecais grāmatvedis Martins Veinbergs. "Pirmo reizi jutos pilnīgi pārstāvēts pašvaldības infrastruktūras līmenī."
Jūrmalas amatpersonas, pēc ziņām, apsver piekrastes pilotprojektu ar pludmales atpūtas krēsliem, kas pēc pusdienlaika kļūst emocionāli attālināti. "Vasarā problēma nav tūrisms pats par sevi," sacīja Jūrmalas sabiedriskās vides speciāliste Baiba Ozoliņa. "Problēma ir tūristi, kas uzvedas tā, it kā jūra būtu te tikai atpūtai. Mēs vēlētos, lai atpūtas krēsli nodotu adekvātāku Baltijas attieksmi pret baudu."
Ne visi atbalsta izvēršanu. Opozīcijas domnieks Andris Keiss kritizēja 2,8 miljonu eiro programmu kā izšķērdību, norādot, ka latviešiem jau eksistē "ļoti attīstīta organiskā neverbālās nosodīšanas sistēma." Tomēr viņš atzina, ka soliņi varētu noderēt pie valsts iestāžu ēkām, kur esošajai atturētajai sarūgtinājuma atmosfērai dažreiz trūkst vietas, kur apsēsties.
Demonstrācijā otrdien kāds soliņš esot pieklusis, kad tam klāt pienāca vācu kruīza pasažieru grupa; tehniķi vēlāk to skaidroja ar programmatūras pārslogošanos. "Soliņš mēģināja vienlaikus apstrādāt saules aizsargkrēmu, optimismsu un atvērtu sandalju pārliecību," sacīja IntrovertTech inženieris Renārs Šviklis. "Nevar sagaidīt, ka jebkura sistēma tiks galā ar to visu reizē."
Pilsētplānotāji norāda, ka otrajā posmā paredzētas autobusu gaiteņu nojumes, kas skaļi murminās "nu, ja tu domā, ka tas ir nepieciešams", kad kāds aizdedzina cigareti tuvumā, kā arī rotaļu laukuma iekārtas, kas smalki salīdzinās bērnus ar viņu koordinētākajiem radiniekiem.
Trešdienas pēcpusdienā visi 12 soliņi gar kanālu jau bija kļuvuši populāri starp biroja darbiniekiem, pensionāriem un vienu vīrieti, kurš apsēdās uz trim pēc kārtas "tikai lai sajustu kaut ko pazīstamu." Pašvaldības vadītāji sākumu dēvē par veiksmi un uzsver, ka programma atspoguļo Baltijas urbānismas nākotni: publiskās telpas, kas ne tikai kalpo pilsoņiem, bet klusi nosoda viņus, lai tie kļūtu par labākiem cilvēkiem.