Rīga ievieš oficiālās pašvaldības klusuma stundas pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējušies, ka pilsētas domas kļuvušas pārāk skaļas

RĪGA — Pēc gadu ilgiem sūdzībām par satiksmi, būvniecību un arvien konfrontējošāko kafijas vietu klaviatūru rakstīšanas toni Rīgas amatpersonas identifikējušas to, ko tagad uzskata par pilsētas nopietnāko trokšņa problēmu: domāšanu.

Steidzamā sēdē, kas notika konferenču telpā, ko klātesošie raksturoja kā 'saspringtu, bet akustiski pieklājīgu,' Rīgas dome šonedēļ nobalsoja par ikdienas pašvaldības klusuma stundu izveidi — likumiski definētu divu stundu periodu, kurā iedzīvotāji tiek aicināti turēt savas pārdomas 'īsas, lokālas un netraucējošas.' Jaunais noteikums, kas stājas spēkā 1. septembrī, attiecas uz visiem sešiem galvaspilsētas rajoniem un paredz naudassodus līdz 70 € par 'ilgstošu spekulatīvu darbību, kas dzirdama kopīgajā civiltelpā.'

Īres un iekšējā laika komitejas vietniece Ilze Priedīte sacīja, ka mērs sekoja pilotprogrammai Āgenskalnā, kur brīvprātīgie iedzīvotāji piekrita samazināt ārēji pamanāmu pārdomāšanu trīs nedēļas nogales pēc kārtas.

"Rezultāti bija tūlītēji," Priedīte žurnālistiem stāstīja, stāvot blakus laminētai pieņemamās sejas nekustības diagrammai. "Ielu sasprindzinājums samazinājās par 18 procentiem, tramvaja pasažieri pārstāja viens otru preventīvi nepatikt, un viens vīrietis Nometņu ielā, pēc ziņām, sēdēja uz soliņa 43 minūtes, neatgriežoties pie sarunas no 2017. gada. Godīgi sakot, tieši šādam progresam Eiropas finansējums ir domāts."

Pēc pašvaldības pasūtījuma un Baltijas Pilsoniskās Klusuma institūta sagatavotā 64 lappušu ietekmes novērtējuma centrālā Rīga pašlaik rada aptuveni 11,4 miljonus nevajadzīgu domu katrā darba dienā, ar pīķiem lietainās pirmdienās un jebkuras pieminēšanas par stāvvietu reformu laikā. Ziņojums konstatēja, ka skaļākās kognitīvās formas ietver garīgi sastādīt pārāk labas e-pasta vēstules, iztēloties, kā pārkārtotu visu valsti, ja to jautātu, un klusībā tiesāt tūristus par to, ka viņi ģērbjas bēšā laikā, kas 'acīmredzami nav bēšs laiks.'

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotājiem joprojām būs atļauta ierobežota administratīva domāšana, tostarp iepirkumu saraksta uzturēšana, tramvaja pieturas atpazīšana un īsa vilšanās. Tomēr sarežģītāka mentālā darbība — piemēram, hipotētiskas dāčas renovācijas, pēc-strīda juridiskas analīzes un klusais niknums par e-skrejriteņiem, kas novietoti pa diagonāli — būs jāatliek līdz pēc plkst. 16:00 vai jānovieto īpaši noteiktajās Pārdomu zonās pie Mežaparka malas.

Reakcijas galvaspilsētā ir dažādas. Pie Rīgas Centrālās tirgus 52 gadus vecais zivju tirgotājs Māris Lapsa sacīja, ka izmaiņas sveicina. "Līdz 15:00 katru dienu es dzirdu, kā cilvēki iekšēji sagrūst no trim letes attāluma," viņš teica, kārtojot kūpinātu karūsu ar liecinieku aprakstīto atjaunojošu precizitāti. "Sākumā to nepamana, bet pēc brīža viss paviljons šķiet tāds, it kā kāds skaļi atcerētos nodokļu kļūdu."

Citi paliek skeptiski. Teikas grafiskā dizainere Elīna Ozola apšaubīja, kā pilsēta plāno īstenot policiju. "Ko viņi darīs — sūtīs inspektorus uz manu dzīvokli, jo es pārdzīvoju nelielu apmaiņu Rimi?" viņa jautāja. "Un arī — no 14:00 līdz 16:00 man vislabāk izdodas katastrofisku scenāriju prognozēšana."

Pašvaldības policija uzstāj, ka izpilde būs 'mērķēta un cilvēcīga.' Pārstāvis Renārs Vītols sacīja, ka inspektori pabeiguši trīs dienu apmācību kursu nelegālas pārdomāšanas atklāšanā, tostarp moduļos par acu šauruma ilgumu, pieres saspiestību un atšķirību starp ierasto Baltijas rezervi un 'apzinātu psihisku traucējumu.' Sākotnējā izpilde koncentrēsies uz brīdinājumiem, lai gan atkārtotāji var tikt uzskatīti par obligātiem apmeklēt nedēļas nogales semināru Siguldā ar nosaukumu 'Dzīvot bezdomīgāk.'

Jūrmala jau izteikusi interesi nākam vasarā pieņemt jūras versiju ar ierosinājumiem ierobežot dramatisku horizonta skatīšanos tūristu plūsmu stundās. Amatpersonas tur saka, ka pludmales apmeklētāji nesen kļuvuši pārāk intensīvi, īpaši Dzintaros, kur viens glābējs ziņoja par "vairākām ģimenēm, kas tieši Rīgas jūras līcī pārdomā ģenerāciju skumjas."

Ceturtdienas vakarā galvaspilsētā jau bija redzami pirmie pielāgošanās signāli. Biroja darbinieki, iznākot no ēkām Krišjāņa Barona ielā, izskatījās nedroši, bet pamanāmi klusāki — daudzi turēja kafijas krūzes un nopietni centās domāt tikai pašvaldības apstiprinātas domas, piemēram 'maize,' 'tramvajs' un 'vēlāk.' Pilsētas vadība nodēvēja ieviešanu par iedrošinošu, tomēr brīdināja, ka rudens vēl var būt grūts, it īpaši, tiklīdz lapas sāks rosīt viedokļus.