2026. g. 5. nov.
Jurmola Telegraphs

Labākais Baltijas satīrisko ziņu avots

Kultūra·5 min read

Rīga ievieš oficiālu pašvaldības klusuma stundu pēc tam, kad iedzīvotāji iesnieguši 14 000 sūdzību par citu cilvēku pārāk lielu priecīgumu

⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums

Rakstījusi Kristīne Ozoliņa
Rīga ievieš oficiālu pašvaldības klusuma stundu pēc tam, kad iedzīvotāji iesnieguši 14 000 sūdzību par citu cilvēku pārāk lielu priecīgumu

Īsumā: Kā pilsētas amatpersonas apgalvo, saglabājot «galvaspilsētas akustisko cieņu», Rīga ir apstiprinājusi ikdienas Pašvaldības klusuma stundu, kuras laikā iedzīvotājiem jāsamazina balss, jāierobežo smiekli un jāizvairās no izteiksmīgas optimismas no plkst. 14:00 līdz 15:00. Atbalstītāji to sauc par praktisku kompromisu starp mūsdienu pilsētas dzīvi un ilggadējo vietējo tieksmi pēc emocionālas atturības kopīgajās telpās.

RĪGA — Pēc sešu mēnešu pilotprogrammas, kuras laikā pie daudzdzīvokļu pagalmiem, trolejbusu pieturvietām un trīs lielveikalu konditorejas nodaļām tika uzstādīti decibelu mērītāji, Rīgas domes deputāti otrdien ar 41–19 balsīm nobalsoja par oficiālas Pašvaldības klusuma stundas ieviešanu, atsaucoties uz «neuzturamu izklaides trokšņa pieaugumu» visā galvaspilsētā.

No nākamās pirmdienas iedzīvotāji katru dienu no plkst. 14:00 līdz 15:00 tiks lūgti minimizēt nereglamentētu sarunu, entuziastiskus sveicienus un «ilgstošas, teatrālas reakcijas uz sīkiem labumiem». Jaunais noteikums attiecas uz sabiedrisko transportu, kāpnēm, aptiekām, pašvaldības iestādēm un jebkuru kafejnīcu 300 metru rādiusā no ūdenstilpes, kur kāds varētu mēģināt skatīties pāri tai ar dziļo izteiksmi.

Saskaņā ar Rīgas Pilsoniskās atmosfēras departamenta pasūtīto 78 lappušu ziņojumu, pagājušajā gadā pilsētā saņemts 14 263 sūdzību nevis par celtniecību, satiksmi vai naktsdzīvi, bet par «neattaisnojamu priecīgumu». No tām 31% bija par to, ko sūdzētāji raksturoja kā «grupveida smiešanās», bet 22% atsaucās uz «agresīvu branča enerģiju», kategoriju, ko pilsēta sāka reģistrēt tikai janvārī.

«Mēs neesam pret prieku,» Rīgas vietniece pilsētvides mieram Ilze Vīksne sacīja žurnālistiem, stāvot blakus diagrammai ar nosaukumu «Pēkšņas prieka emocionālais smagums». «Mēs vienkārši lūdzam, lai laime, ja tā tiek piedzīvota, tiktu apstrādāta telpās un atbildīgā skaļumā. Pilsētai jābūt standartiem.»

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pārkāpēji vispirms saņems rakstisku brīdinājumu un bezmaksas bukletu «Kā savaldīt toni vēsturiskajos rajonos». Repetētājiem var tikt piemērota naudas sods līdz 70 € vai pienākums apmeklēt pašvaldības savaldīšanās darbnīcu, kur dalībnieki praktizēs neitrālas sejas izteiksmes, gaidot dokumentu noformēšanu.

Šis pasākums guvis ievērojamu atbalstu centrālo rajonu iedzīvotāju vidū. «Vakar pie Alberta ielas divi tūristi pateica ‘wow’ piecas reizes mazāk nekā minūtē,» stāstīja 62 gadus vecais Arturs Blūms, kurš iesniedza vienu no oriģinālajām petīcijām. «Tajā brīdī tas vairs nav apskates objekts. Tā ir izrāde.»

Sabiedriskā transporta pārstāvji arī atzinīgi novērtēja izmaiņas, īpaši pēc marta incidenta, kad 6. tramvajā vīrietis draugam tika noklausīts sakām «es patiešām šonedēļ jūtos lieliski», kas lika trim pasažieriem pārvietoties uz citiem sēdekļiem un vienam tik intensīvi skatīties pa logu, ka viņš nokavēja savu pieturu.

Ne visi tomēr ir pārliecināti. Vecpilsētas mazo uzņēmumu īpašnieki brīdina, ka noteikums var kaitēt tirdzniecībai, īpaši iestādēm, kas paļaujas uz redzamu baudījumu. «Mums jau nācās samazināt dzīvā akordeona izpildījumu no dzīvespriecīga uz pārdomātu,» teica kafejnīcas vadītāja Santa Eglīte, kuras upes malas terase divreiz saņēmusi piezīmi par plaudu ilguma pārsniegšanu. «Tagad mums saka, ka kapučīno prieks jāglabā iekšēji. Kā viesmīlība to izdzīvos?»

Lai risinātu bažas, pilsēta izveidojusi īpašas Izteiksmes zonas Esplanādes parkā un vienā nožogotā Lucavsalas teritorijas daļā, kur iedzīvotāji var smieties, runāt aizrautīgi vai svinēt stāvvietas atrašanu līdz 12 minūtēm vienā reizē. Amatpersonas saka, ka zonas tiks uzraudzītas, lai novērstu emocionālo izplūdi ārpus tām.

Tūrisma pārstāvji piesardzīgi atbalstījuši politiku, uzzinot, ka to var pasniegt starptautiski kā «autentisku ziemeļbaltijas klusuma pieredzi», lai gan vairāki atzina privāti, ka koncepta izskaidrošana britu puišu ballītēm var izrādīties sarežģīta.

Līdz otrdienas vakaram pilsēta jau bija publicējusi praktisku ceļvedi iedzīvotājiem, tostarp apstiprinātas zema ietekmes frāzes, piemēram, «tas ir pieņemami», «pietiekami patīkami» un, īpašos gadījumos, «visnotaļ nav slikti». Kā vakars noritēja pār Daugavu, lielākā daļa garāmgājēju izrādījās atbalstoši vai vismaz nevēlējās par to taisīt skandālu.

Dalīties ar šo stāstu