Rīga ievieš oficiālu pašvaldības Klusuma stundu pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka pilsētas putni „uzstājas pārlieku pārliecināti”
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pēc mēnešiem ilgušām petīcijām no daudzdzīvokļu biedrībām un vismaz vienas pensionētas fagota skolotājas Rīgas dome apstiprinājusi ikdienas pašvaldības Klusuma stundu, kas paredzēta, lai samazinātu to, ko iedzīvotāji raksturojuši kā „emocionāli iejaukjošu putnu darbību.” Ierēdņi saka, ka pasākums atjaunos akustisko līdzsvaru galvaspilsētā, nesamazinot tūrismu vai putnu tiesības uz pašizpausmi.
RĪGA — Lēmumā, ko pilsētplānotāji nodēvējuši par „dziļi latvisku gan ambīcijās, gan pasīvā agresijā”, Rīgas dome otrdienas vakarā nobalsoja par oficiālas pašvaldības Klusuma stundas izveidi no pulksten 13:00 līdz 14:00, laikā, kad pilsētas putni tiks „maigi atturēti” no dziedāšanas skaļumā, ko darba dienai uzskatāms par pārmērīgu.
Politika, kas stāsies spēkā 1. maijā, tika ieviesta pēc sūdzību pieplūduma no Āgenskalna, Mežaparka un centra iedzīvotājiem, kuri apgalvoja, ka melnstrazdi, kaijas un viens „aizdomīgi teatrāls” strazds sākuši vokalizēt ar to, ko petīciju autori nodēvēja par „nevajadzīgu personīgo pārliecību”.
Saskaņā ar Pilsoniskās saskaņas un sezonālās kairināšanas departamenta pasūtījumu sagatavotu 47 lappušu ziņojumu, putnu dziesma vairākos rajonos šajā pavasarī pieaugusi par 18%, savukārt tolerance pret prieku kritusies par 26%, īpaši attālināti strādājošo budžeta sapulču dalībnieku vidū, kuri sapulces seko no virtuvēm, kas vērstas uz pagalmiem.
"Mēs neesam pret putniem," domes priekšsēdētājas vietniece Linda Vīksna sacīja žurnālistiem, stāvot blakus laminētam grafikam ar uzrakstu "Pilsētas čivināšanas sliekšņi". "Rīga turpina būt apņēmusies bioloģiskajai daudzveidībai, protams, ja tā saprot robežas. Melnstrazds var dziedāt. Kaija drīkst īsi sevi izteikt. Bet nevienai sugai nevajadzētu uzvesties tā, it kā tā personīgi būtu atklājusi saules starus."
Saskaņā ar pilotprogrammu īpaši apmācīti pašvaldības mediatori bēšās vējjakās cirkulēs pa parkiem un dzīvojamo kvartālu pagalmiem, nēsājot apstiprinātas deeskalācijas ierīces, tostarp mīkstas plakšķenes, atstarojošas lentes un Bluetooth skaļruni, kas izstaro zema intensitātes birokrātiskus murmulējumus. Rajonos ar atkārtotu putnu entuziasmu pilsēta varēs izvietot to, ko ierēdņi dēvē par „administratīvo klātbūtni”, kas ietver pagarinātu acu kontaktu un, smagos gadījumos, izdrukātu paziņojumu piekāršanu pie kokiem.
Ideja radās no Vecpilsētas pagalmu saglabāšanas biedrības, kuras priekšsēdētāja, 68 gadus vecā bijusī fagota skolotāja Maija Druva, sacīja, ka rīti kļuvuši "akustiski beznormatīvi".
"Atvēru logu pulksten 6:12 un bija tā, it kā trīs sturni mēģinātu dibināt start-up," Druva teica. "Viens no tiem bija ar tādu enerģiju, kā vīrietis, kas skaidro dabīgo vīnu. Tieši tāpēc mēs neesam šos pagalmus saglabājuši."
Ne visi iedzīvotāji atbalsta šo pasākumu. Pirmdienas publiskajā uzklausē vairāki jaunāki Rīgas iedzīvotāji apsūdzēja domi putnu mērķēšanā par to, ka tie izrāda optimismu, kāds īsti vairs nav pieejams īrniekiem. Cits jautāja, vai pilsētai vispār ir juridiska vara regulēt zvirbuļus.
Latvijas Universitātes konstitucionālā tiesību lektors Artis Cepurnieks sacīja, ka lieta vēl nav skaidra. "Satversme nepavisam nerunā tieši par baložiem, lai gan Satversmes gars tos noteikti bija paredzējis," viņš teica. "Ja tas tiktu pārsūdzēts, tiesas, visticamāk, atšķirtu aizsargātas dziedāšanas un provokatīvus akcentus."
Jūrmalas uzņēmēju grupa jau izskata, vai klusuma koncepciju varētu pielāgot vasarai. Asociācija "Mērenā piejūras atpūta" ir piedāvājusi noteikt "klusos smilšu intervālus", kuru laikā bērniem būtu ieteikts veidot smilšu pilis „iekšēji”.
Tikmēr ornitologi brīdina, ka plānu var būt grūti īstenot. Dr. Elza Kalniņa no Latvijas Praktiskās Putnzinātnes biedrības sacīja, ka lielākā daļa pilsētas putnu sugu nav īpaši ieinteresētas atzīt pašvaldības autoritāti.
"Jūs varat izdot visus paziņojumus, kādus vēlaties," sacīja Kalniņa. "Kaija, kas nolaupījusi čebureku no pieauguša vīrieša pie Rīgas Centrāltirgus, neuzskata, ka viņai ir jāpievienojas sociālajam līgumam."
Pat tādā gadījumā pilsēta joprojām ir optimistiska. Ierēdņi lēš, ka programma pirmajā gadā izmaksās 214 000 €, ieskaitot personāla apmācību, lenti iepirkumu un vadlīniju tulkošanu "valodā, piemērotā gulbjiem." Ja tā izrādīsies veiksmīga, Klusuma stunda varētu tikt paplašināta, lai iekļautu lapu pūtējus, vecpuišu ballītes uz elektriskajiem skūteriem un vienu saksofonistu pie Brīvības pieminekļa, kuru domes locekļi atteicās identificēt, taču aprakstīja kā "mūs pazīstamu."
Līdz trešdienas rītam īstenošana jau sastapusi pirmo šķērsli, kad Grīziņkalna vārna, kā ziņots, paņēmusi izdrukātu brīdinājumu, aizlidojusi līdz tramvaja pieturai un iemetes to tieši vīrieša kafijā. Pilsētas ierēdņi notikumu nosauca par "žēlīgu, bet nepretrunājošu ar ieinteresēto pušu atgriezenisko saiti."