Rīga ievieš oficiālu pašvaldības Klusuma stundu pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka pilsētas nopūtas kļuvušas pārāk skaļas
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pēc ilgstošas sabiedrības neapmierinātības ar to, ko amatpersonas raksturo kā “kolektīvu atmosfērisku izmisumu”, Rīgas dome apstiprinājusi ikdienas pašvaldības Klusuma stundu, lai samazinātu sinhronizēto nopūtu skaļumu visā galvaspilsētā. Pārvalde uzskata, ka pasākums atjaunos mieru, uzlabos putnu pašapziņu un novērsīs tālāku padomju laika balkonu strukturālo nogurumu.
RĪGA — Ar 38–17 balsojumu otrdienas vakarā Rīgas dome apstiprināja valsts pirmo oficiāli regulēto pašvaldības Klusuma stundu — ikdienas laika posmu no pulksten 19:00 līdz 20:00, kad iedzīvotāji tiek aicināti atturēties no skaļām nopūtām, mutēšanas “nu jā” vai stāvēšanas pie virtuves logiem un dramatiskas izelpas par stāvokli apkārt.
Jaunais saistošais akts, formāli nosaukts par "Pilsētas akustiskās relaksācijas un mērotās rezignācijas plānu", nāk pēc sešu mēnešu pilotpētījuma, kurā konstatēts, ka vidējā vakara nopūta centrālajā Rīgā kopš pagājušā novembra palielinājusies gan pēc ilguma, gan emocionālās blīvuma. Pilsoniskās atmosfēras departamenta sagatavotajā ziņojumā teikts, ka tikai Purvciema iedzīvotāji naktī rada aptuveni 14 200 litru vīlušā gaisa, īpaši koncentrētas izplūdes notiek pie trolejbusa pieturām, daudzdzīvokļu pagalmiem un Rimi piena preču alejā.
"Mēs necenšamies apspiest nevienu jūtu," reportieriem sacīja Rīgas vicemēre Ilze Dreimane, izklāstot grafiku ar nosaukumu "Sezonālās slodzes indekss". "Bet pienāk brīdis, kad pilsētai jāuzdod jautājums — vai katrs satricinājums prasa pilnu kopīgu izelpu? Mums ir tūristi. Mums ir kaijas. Mums ir veci logi."
Amatpersonas norāda, ka lēmumu daļēji motivējuši infrastruktūras apsvērumi. Rīgas Tehniskās universitātes inženieri nesen konstatēja, ka atkārtotas sinhronizētas nopūtas blīvos dzīvojamajos blokos var veicināt "zemfrekvences morāles vibrācijas", fenomenu, ko tagad aizdomās tur par 312 balkona margu atslābšanu un autobusa nojumes nosvēršanos Āgenskalnā.
Preses konferencē pašvaldības akustikas konsultants Andris Vēveris demonstrēja atšķirību starp pieļaujamu vīlušanos un aizliegto teatrālo izmisumu. Īsa izelpa caur degunu tiek atzīta par pieļaujamu. Gara, sēžot veikta ieelpa, kam seko pieres beršana, tagad prasīs reģistrāciju, ja to veiks vairāk nekā trīs pilngadīgas personas vienā telpā.
"Jābūt robežām," teica Vēveris. "Vīlušs ķiķinājums ir daļa no veselīgas demokrātiskas dzīves. Bet ja seši vīri identiskos jaciņos klusējot skatās uz sarmu un pēc tam nopūšas dilstošā secībā, tas vairs nav privāts izteiksmes veids. Tas ir notikums."
Lai īstenotu politiku, pilsēta izvietos 24 brīvprātīgos Klusuma sargus atstarojošos bēša krāsas vesteņos ar devīzi "Mazāk gaisa, vairāk cerības." Klusuma stundas laikā sargi patrulēs galvenajās izmisuma zonās, tostarp Centrālajā stacijā, Valsts ieņēmumu dienesta foajē un stāvlaukumā Teikā, ko iedzīvotāji raksturo kā "psiholoģiski Baltisku." Pirmoreiz pārkāpēji saņems laipnu laminētu brīdinājuma karti. Atkārtotus pārkāpējus var nosūtīt uz pašvaldības Optimisma darbnīcu, kur viņiem lūgs nosaukt trīs lietas, kas, "objektīvi runājot, nav pats sliktākais."
Reakcija iedzīvotāju vidū ir jaukta. Jūrmalas pensionārs un pusslodzes akordeona remontētājs Modris Bērziņš šo soli nodēvēja par "uzbrukumu mūsu kultūras mantojuma aizsardzībai." Stāvot pie Maxima Zolitūdē, Bērziņš apgalvoja, ka nopūta ir "viena no retajām pieejamajām līdzdalības formām sabiedriskajā dzīvē."
Citi sveica izmaiņas. "Es atbalstu," sacīja 29 gadus vecā biroja administratore Santa Ozoliņa, kura dzīvo pie Brīvības ielas. "Pagājušajā ceturtdienā visa ēka vienlaikus nopūtās, jo lifts apstājās starp stāviem. Mana paparde saliecās uz sāniem. Jāizdara kaut kas."
Vietējie uzņēmumi jau pielāgojas. Vairāki kafejnīcu centri centrā ieviesuši skaņas slāpējošas aizkarus un īpašas zemas ietekmes sarunu ēdienkartes, kamēr viens Vecrīgas bārs sācis pasniegt kokteili "Kontrolētā reakcija", kas tiek piedāvāts ar toniku, dilles zariņu un paliktni, kas atgādina apmeklētājiem izsūkt emocijas iekšēji.
Neskatoties uz kritiku, pilsētas amatpersonas uzsver, ka pasākums ir pagaidu rakstura un tiks pārskatīts pirms pirmajām lielajām rudens lietavām, kad atmosfēriskā pesimisma tradīcijas rod gada maksimumu. Ja programma būs veiksmīga, to varēs paplašināt, iekļaujot kontrolētu uzacu paceļšanu un atļauju sistēmu nozīmīgām pauzēm ģimenes sanākšanās laikā.
Līdz tam iedzīvotājiem tiek ieteikts emocionālo pārplūdi novirzīt klusākos alternatīvos veidos, piemēram, žurnālistikā (domāts žurnālvēstures rakstīšana), pasīvā dārzniecībā vai skatīšanās vidējā attālumā, neiesaistot diafragmu. Kad trešdien pa galvaspilsētu skanēja baznīcu zvani, šķita, ka Rīga lielākoties gatava ievērot noteikumus, uz brīdi apstājoties, pirms izteikt savas bažas ierastajā veidā: neko neteicot vispār, taču ar neapšaubāmu spēku.