Rīga ievieš oficiālu pašvaldības nopūtu, lai uzlabotu sabiedrisko komunikāciju efektivitāti

RĪGA — To, ko pilsētas vadība dēvē par ilgi gaidītu pašvaldības pārvaldes modernizāciju, otrdien Rīgas dome atklāja — valsts pirmo oficiāli atzīto pašvaldības nopūtu, rūpīgi kalibrētu izelpu, kas paredzēta, lai vienkāršotu komunikāciju starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.

Skaņa, ko žurnālistiem demonstrēja pilsētas domes marmora vestibilā, ilga 2,4 sekundes un reglamentā tika raksturota kā "dzirdama, nogurusi, bet ne naidīga." Pēc Administratīvās valodas departamenta sniegtās informācijas, nopūta tagad drīkst aizstāt vairākas ierastas frāzes, tostarp "mēs pārskatām jūsu iesniegumu", "sistēma pagaidām nav pieejama" un "lūdzu, atgriezieties ar citu zīmogu."

Pilsoniskā tona un atmosfēras priekšsēdētājas vietniece Ilze Bērziņa sacīja, ka iniciatīva radusies sešu mēnešu pilotprogrammas Pļavniekos rezultātā, kur iedzīvotāji uz neverbālu vilšanos reaģēja pozitīvāk nekā uz rakstiskiem skaidrojumiem. "Cilvēki ir aizņemti. Viņiem ne vienmēr ir laiks izlasīt septiņu lapu paziņojumu, kas paskaidro, kāpēc viņu velosipēdu šķūnīša atļauja ir aizkavēta kopš 2021. gada," Bērziņa sacīja Jūrmalas Telegrafam. "Bet, kad ierēdnis paskatās pa logu uz novembra debesi un izdara vienu mērītu nopūtu, visi uzreiz saprot, kur stāv."

Pilsēta pasūtīja Latvijas Akustiskās pārvaldības akadēmijai skaņas izstrādi, testējot 87 prototipus pašvaldību apkalpošanas centros visā Rīgā. Agrīnie varianti tika noraidīti kā pārāk optimistiski, pārāk dramatiski vai, vienā gadījumā, "aizdomīgi lietuvīgi." Galīgā nopūta tika izvēlēta pēc akla testēšanas, kurā 68% respondentu to pareizi identificēja kā nozīmējumu "ne šodien," kamēr 21% to saprata kā "varbūt pēc Jāņiem," ko pētnieki arī atzina par pieņemamu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem publisko iestāžu darbiniekiem jāiziet divu dienu sertifikācijas seminārs, kurā apgūst krūtīs stājas pozu, deguna aizturēšanu un atšķirību starp standarta pilsonisko nopūtu un premium birokrātisko nopūtu, kas rezervēta mantojuma strīdiem un sūdzībām par autostāvvietu, kas skar vācu automašīnas.

Iedzīvotāji līdz šim reaģējuši piesardzīgi atbalstoši. Pie kāda mikrorajona apkalpošanas centra Āgenskalnā pensijā esošais Valdis Kārkliņš sacīja, ka politika vienkārši formalizē jau pastāvošu nacionālu resursu. "Mans tēvs tā sazinājās, mans vectēvs tā sazinājās, un jau 19 gadus mans zobārsts tā sazinās," viņš sacīja. "Godīgi sakot, ir labi, ka pilsēta beidzot tam liek struktūru apakšā."

Ne visi ir pārliecināti. Oppozīcijas deputāts Mārtiņš Ozols kritizēja ieviešanu kā steidzīgu, brīdinot, ka lauku pašvaldībām var nebūt elpošanas kapacitātes, lai īstenotu līdzīgus sistēmas risinājumus. "Rīga rīkojas tā, it kā tā būtu izgudrojusi emocionālo nogurumu," viņš teica. "Vai viņi vispār ir runājuši ar kādu Jelgavā?"

Uzņēmēju grupas arī paudušas bažas, ka pašvaldības nopūta varētu izlīst privātajā sektorā, radot neskaidrības kafejnīcās, aptiekās un kopstrādes telpās, kur latvieši jau darbojas tuvu maksimālajam neverbālajam kapacitātes līmenim. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pieprasījusi, lai jebkura nopūta, kas pārsniedz trīs sekundes, tiktu aplikta ar nodokli kā profesionāla konsultācija.

Tomēr agrīnie dati liecina, ka reforma dod izmērāmas sekas. Kopš pirmdienas vidējā gaidīšanas telpas satraukuma līmeņa pazemināšanās ir 11%, savukārt atkārtotas vizītes Zemesgrāmatā ir strauji sarukušas, galvenokārt tāpēc, ka iedzīvotāji tagad dodas prom ar "skaidrāku emocionālu izpratni par situāciju," liecina iekšējie memoriāli.

Pilsētas amatpersonas saka, ka nākamajā posmā varētu ietvert pilotprogrammu oficiālai pašvaldības uzacu paceļšanai, lai gan plānotāji atzīst, ka tās vienmērīga ieviešana visā Rīgā varētu izrādīties sarežģīta. "Nopūta bija viegla," sacīja Bērziņa, īsi aizdomājoties, pirms piedāvāja mācību grāmatas piemēru jaunajam standartam. "Uzacis nes politikas risku."