Rīga ievieš dinamisko trotuāru cenu sistēmu, lai samazinātu kavēšanos pie sāļo kliņģeru kioskiem
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilotprogrammā, ko pilsētas amatpersonas dēvē par “mobilitātei orientētu,” Rīga sāka iekasēt mainīgas mikromakas par stāvēšanu augstas pieprasījuma publiskās telpās, īpaši pie Vecrīgas kliņģeru kioskiem un gleznainajām peļķēm. Agrīnie rezultāti rāda 14% pieaugumu mērķtiecīgā gājienā un 63% pieaugumu iedzīvotājos, kuriem izdevīgi izlikties, ka viņi “tāpat jau drīz dosies prom.”
RĪGA — To, ko pilsētplānotāji raksturo kā nepieciešamu pielāgošanos mūsdienu urbānajām slodzēm, Rīgas dome otrdien prezentēja jaunu Dinamisko trotuāru cenu sistēmu, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem un tūristiem tiks iekasētas mikromaksas par to, ka viņi aizņem premium gājēju telpu ilgāk nekā 11 sekundes.
Politika, kas apstiprināta pēc četrām stundām ilgas komitejas sēdes un viena nejauša akordeona priekšnesuma, vispirms attiecas uz vairākām sastrēgumu zonām, tostarp Kaļķu ielu, laukumu pie Brīvības pieminekļa, trim īpaši fotogēniskām bruģa ieliņas stūrēm Vecrīgā un zonu tieši ap kioskiem, kuros pēc plkst. 21 pārdod karstās sāļās kliņģeres.
Pēc Cilvēku plūsmas optimizācijas departamenta teiktā iniciatīva izmanto diskrētus virs galvām izvietotus sensorus, lai noteiktu “stacionārās nodomas.” Kad personas poza liecina, ka viņš vai viņa vairs negājien ar mērķi, bet drīzāk kavējas, apsver, pārvērtē vai gaida draugus, kuri ir “divas minūtes prom,” tarifs automātiski tiek piemērots caur pilsētas Mobilly lietotni.
“Publiskā telpa ir kopīgs resurss, nevis privāta neskaidrību pirts,” sacīja Viedās mobilitātes vietnieks Edgars Putniņš preses konferencē, kurā žurnālistiem lūdza neveidot sarunu grupiņas. “Pārāk ilgi Rīgas stratēģiskās sastrēgumu vietas ir aizņemtas ar cilvēkiem, kas skatās kartes, apspriež, kur paēst, vai stāv plecu pie pleca emocionāli nozīmīgos brīžos. Mēs nedraudam ar slinkošanu. Mēs vienkārši lūdzam slinkotājus beidzot dot savu artavu.”
Saskaņā ar cenu modeli pirmās 11 sekundes stāvēšanas joprojām ir bez maksas. Pēc tam tarifas sākas no 0,07 € par katrām nākamajām 10 sekundēm standarta zonās, pieaugot līdz 0,18 € pie populārajiem kanēļa pīrāgu tirgotājiem un 0,26 € saulrieta stundās uz tiltiem, kur indivīdi mēdz būt īpaši reflektīvi. Apmeklētāji, kas skaļi nopūšas, skatoties uz Daugavu, var tikt ierindoti premium kategorijā.
Pilsēta atsaucās uz nesenu pētījumu, kas rāda, ka 38% no visiem gājēju sastrēgumiem centrālajā Rīgā izraisīja ne kustība, bet tas, ko pētnieki nosauca par “sociāli lipīgu šaubīšanos,” bieži ierosinātu brīdī, kad kāds grupā saka: “Patiesībā, varbūt tas cits vieta.” Vēl 22% tika piedēvēti tūristiem, kas pēkšņi apstājas pēc tam, kad pamanījuši viduslaiku ēku, kuru jau bija nofotografējuši no trim iepriekšējām perspektīvām.
Vietējā reakcija bijusi jaukta. “Sākumā biju dusmīga,” sacīja 34 gadus vecā Agnese Bērziņa, kura sestdien summai 1,84 € nopelnīja, gaidot draugu ārpus kafejnīcas Vecrīgā. “Bet tad sapratu, ka faktiski stāvēju tur 19 minūtes, viegli bloķējot visus apkārt, un tajā laikā nepieņēmām nevienu jēgpilnu lēmumu. Kādā ziņā rēķins bija skaidrojošs.”
Citi saskata ekonomiskas iespējas. Universitātes students un daļējs uzņēmējs Ričards Ozols jau ir uzsācis servisu WalkBuddy+, kur klienti samaksā viņam 4,99 €, lai viņš riņķotu blakus un soļotu kopā ar viņiem, kamēr klienti turpina sarunu, tehniski nekavējoties neuzkrītot. “Mēs to saucam par atbilstošo kavēšanos,” sacīja Ozols. “Tas ir ļoti baltiski. Emocionāli paliec stacionārs, bet fiziski esi kustībā.”
Uzņēmēji pie pilotzonām arī ziņojuši par pārmaiņām. Ilze Skujiņa, kas vada sāļo kliņģeru kiosku pie Sv. Pētera baznīcas, sacīja, ka rindas kustas ātrāk, lai gan klienti tagad baudā uzkodām ar loģistisku steigu. “Agrāk cilvēki stāvēja apkārt, ēda un apsprieda, vai viena kliņģere ir gana,” viņa teica. “Tagad viņi kož ar fokusu. Prieka ir mazāk, bet apgrozījums lielāks.”
Ne visi eksperti ir pārliecināti. Pilsētas sociologs Mārtiņš Veldre brīdināja, ka politika var neproporcionāli ietekmēt pensionārus, smēķētājus, amatieru baložziniekus un vīriešus pār 50, kuri tradicionāli saliek rokas aiz muguras un vēro remontdarbus. “Tie ir trotuāra pamata demogrāfiskie slāņi,” sacīja Veldre. “Ja jūs viņiem uzliekat cenu, kas viņus atstumj, kas tad nodrošinās pilsētai tās atmosfēru?”
Tomēr pilsētas amatpersonas uzstāj, ka pasākums jau dod rezultātus. Pirmās 48 stundas neautorizētās sapulcēšanās kritās par 31%, sastrēgumu blīvums samazinājās par 18%, un vidējais iedzīvotāju kustības ātrums palielinājās līdz tam, ko viens iekšējs ziņojums raksturoja kā “kupls, bet ne aizdomīgs.”
Iedvesmota no pilotprojekta, Rīga, pēc ziņām, apsver otro fāzi: pieaugošās cenas par neizlēmīgu lietussargu izvietošanu un abonēšanas modeli apmaļu piekļuvei cilvēkiem, kuri vēlas skatīties tālumā vieglā snigšanā.
Preses laika brīdī vairāki iedzīvotāji bija sapulcējušies, lai protestētu pret politiku, bet tika spiesti turpināt soļot lēnā taisnstūrī ap Rātsnamu, lai izvairītos no papildu maksu iekasēšanas.