Rīgas dzīvokļu biedrība uzstāda pasīvi-agresīvu soli, lai samazinātu pārmērīgu sveicināšanos pagalmā
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Piecu ēku daudzdzīvokļu kompleksa Purvciemā iedzīvotāji ziņo, ka nesen uzstādītais pašvaldības tipa sols jau samazinājis nevajadzīgu sociālo mijiedarbību par 37%. Sols, nedaudz novirzīts prom no visām ieejām un novietots tieši vēja koridorā starp divām garāžām, tiek slavēts kā pavērsiens Baltijas privātuma saglabāšanā.
RĪGA — To, ko vietējie ierēdņi sauc par nozīmīgu soli pilsētas robežlīniju pārvaldībā, šonedēļ Dzērveņu ielas dzīvokļu biedrība atklāja īpaši izstrādātu pagalma soli, kas domāts, lai atturētu no ilgstošām sveicināšanām, nejaušām sarunām un citām izvairāmām kaimiņmīlības izpausmēm.
Sols, kas finansēts, izmantojot rezerves fondu kombināciju, ES mikronoturības grantu un vienu aploksni neskaidras izcelsmes, atstātu nama kantora pastkastītē, oficiāli tika atklāts otrdien īsā ceremonijā, kuras laikā neviens neskatījās acīs. Novietots 14 metru attālumā no tuvākajām durvīm, ar skatu uz krūmu un ieberztu vecas ledus sloksnes plankumu, sols ir inženierizēts tā, lai radītu to, ko plānotāji raksturo kā “cieņpilnu, bet stingru noslēguma noskaņu.”
“Mēs pamanījām, ka iedzīvotāji pavadīja līdz 11 sekundēm, sakot labdien, īpaši brīvdienās,” sacīja dzīvokļu biedrības priekšsēdētāja Inese Znotiņa, stāvot blakus solam ar izteiksmi kā cilvēks, kam autobuss kavējas personiski. “Tas radīja aizkavēšanos atkritumu izvedē, suņu iziešanā un privātā vīšanās procesā. Jaunais sēdēšanas risinājums dod cilvēkiem vietu apsēsties, neradot cerību, ka sēdēšana būs patīkama.”
Saskaņā ar biedrības iekšējiem datiem, vidējā pagalma mijiedarbība C ēku grupā pirmajās 48 stundās pēc uzstādīšanas samazinājusies no 2,7 frāzēm uz 1,4 uzsākumu. Sveicieni, piemēram, “Labvakar”, bija samazinājušies par 22%, kamēr neitrālās zoda pacelšanas izmantošana strauji palielinājusies vīriešu vidū, kas vecāki par 53 gadiem. Viens iedzīvotājs tika novērots, uzsākot sarunu par sēņu stāvokli Siguldā, pirms abi sarunu dalībnieki atcerējās soli un klusi aizgāja.
Pašu konstrukciju izstrādāja pašvaldības apakšuzņēmējs SIA Urbānā Atturība, kas specializējas tā sauktajā “sociāli noskaidrojošajā ielu mēbelē.” Vadošais dizainers Artis Laganovskis sacīja, ka sols ietver vairākus smalkus atturēšanas elementus, tostarp sēdekļa dziļumu — vien 11 centimetri, vienu nedaudz īsāku kāju, lai radītu eksistenciālu nedrošību, un piemiņas plāksnīti ar uzrakstu “Sēdies, ja nepieciešams.”
“Mēs pētījām vecākus padomju laikmeta piemērus veiksmīgai emocionālai apspiešanai,” Laganovskis skaidroja. “Bet mēs vēlējāmies arī mūsdienīgu pieskārienu, tāpēc pievienojām roku balstus, novietotus tieši tur, kur ziemas mētelis dabiski paplašinās. Rezultāts ir sols, kas saka: ‘Tu vari atpūsties, bet ne pilnībā, un noteikti ne kopā.’”
Ne visi iedzīvotāji ir pret. Pensionētais tramvaja elektriķis Valdis Kreipāns, 68, nosauca projektu par “saprotamāko lietu, ko šis pagalms redzējis kopš dekoratīvā riepu gulbja noņemšanas 2019. gadā.” Kreipāns sacīja, ka jau trīs reizes izmantojis solu, lai izvairītos no ielūguma uz kaimiņa virtuvi kafijai. “Tagad es varu apsēsties, izskatīties auksts, un cilvēki uzreiz saprot, ka man nav laika stāstiem,” viņš teica.
Jaunieki ir vairāk sašķēlušies. “Sākumā domāju, ka tas ir ironiski,” sacīja jurista studente Elīna Mežs, 24. “Tad es apsēdos un izjutu kaunu iemeslu dēļ, ko vēl joprojām nespēju identificēt. Tāpēc šajā ziņā jā, tas ir ļoti latviski.”
Rīgas pilsētas attīstības departaments ir pamanījis iniciatīvu. Ceturtdien izdotā paziņojumā ierēdņi apstiprināja, ka monitorē Purvciema pilotprojektu un izskata līdzīgas uzstādīšanas iespējas Teikā, Āgenskalnā un atlasītās Jūrmalas vietās, kur vasaras viesi novēroti sarunājoties “neierasti daudz.” Agrīnie koncepti ietver autobusa pieturas nojumi, kas maigi pastiprina nopūtas, un bērnu rotaļu laukuma karuseli, kas noregulēts tā, lai dzimšanas dienas svinības beigtos par 18 minūtēm agrāk.
Kad trešdienas vakarā pagalmā sāka līt smalks lietus, sols lielākoties stāvēja tukšs — izņemot vienu atkārtoti lietojamu iepirkumu maisu un vīrieti, kurš šķita gaida neko īpašu. Iedzīvotāji garām gāja gandrīz pilnīgā klusumā, vien īsi apstājoties, lai atzītu to, ko daudzi dēvēja par retu pilsonisku sasniegumu: publisko infrastruktūru, kas beidzot viņus saprot.