2026. g. 1. sept.
Jurmola Telegraphs

Labākais Baltijas satīrisko ziņu avots

Jaunumi·6 min read

Jūrmala ievieš „Klusā pērkona” nodokli pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka turīgie SUV traucē bēšaino žogu garīgo klusumu

⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums

Rakstījusi Laura Kalniņa
Jūrmala ievieš „Klusā pērkona” nodokli pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka turīgie SUV traucē bēšaino žogu garīgo klusumu

Īsumā: Jūrmalas amatpersonas apstiprinājušas jaunu pašvaldības maksu, kas vērsta pret luksus transportlīdzekļiem, kurus atzinuši par «akustiski pārāk pašpārliecinātiem», braucot gar pilsētas vēsturiskajiem priežu birzīm un emocionāli trauslajām īpašuma robežām. Paredzams, ka pasākums gadā ienāks aptuveni 2,4 miljonus eiro, lielāko daļu no tiem no trim ielām un viena zobārsta.

JŪRMALA — Pilsētas vadītāju dēvētā «nepieciešamā piekrastei piedienīgā cienības saglabāšanai» vārdā Jūrmalas dome otrdienas vakarā nobalsoja par jauna Klusā pērkona nodokļa ieviešanu pret augstas klases sporta visurgājējiem, kuru motora rūkoņa, durvju aizvēršanas spēks vai pašnāvīgā ierašanās aura traucē pašvaldības «tradicionālo pieklājīgās aizdomības atmosfēru».

Nodoklis, kas stāsies spēkā 1. oktobrī, attieksies uz transportlīdzekļiem, kuru vērtība pārsniedz 85 000 € un kuri aprīkoti ar domēna nozīmē «sociāli liekām» iezīmēm, tostarp apgaismotas radiatora restes, izvelkami sānu pakāpieni un jebkura skaņas sistēma, kas spēj reproducēt krievu popu skaļumā, kas dzirdams caur dubultstikla villu logiem.

Saskaņā ar 47 lappušu regulu inspektori novērtēs ne tikai decibelus, bet arī to, ko plānotāji dēvē par «sekundārajiem traucējumiem», piemēram, ilgstošu tukšgaitas stāvēšanu pie amatnieku maiznīcām, agresīvas distanču atslēgu pīkstēšanas un «psiholoģisko atbalsi», ko rada, ja matēti melns SUV pārāk lēni pabrauc garām koka vasarnīcai, uzbūvētai 1931. gadā.

«Tas nav karš pret panākumiem,» preses brīfingā blakus dekoratīvam kāpu atjaunošanas projektam sacīja domes priekšsēdētājas vietniece Ilze Vītola. «Jūrmala vienmēr ir sveicinājusi labklājību, ja vien tā izturas tā, it kā pašai būtu mazliet kauns pašai no sevis. Mēs vienkārši lūdzam iedzīvotājus un viesus savus labumus pārvietot maigāk.»

Pilsētas akustikas konsultants Mārtiņš Ābele, kurš sešus mēnešus pētīja transportlīdzekļu trokšņus starp Bulduriem un Melluži, sacīja, ka problēma pārsniedz izmērāmo skaņu. «Šovasar reģistrējām 312 gadījumus, kad transportlīdzeklis tehniski atradās likumīgajos decibelos, taču tomēr ļoti skaidri deva ziņu, ka tā īpašnieks grib tikt pamanīts,» viņš piebilda, rādot karti ar zonām, ko amatpersonas nosaukušas par «akustiskās spriedzes zonām». «Šī ziņa ceļo caur priežu mizām, caur kaltiem vārtiem, caur cilvēka nervu sistēmu.»

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pirmreizēji pārkāpēji samaksās no 180 € līdz 640 €, atkarībā no motora tilpuma un emocionālās agresivitātes. Atkārtotājiem var tikt piespriesta uzstādīšana pašvaldības apstiprinātiem «pazemības slāpētājiem» vai obligāta trīs stundu pāraudzināšanas semināra apgūšana ar nosaukumu «Ierodoties tā, lai tas nebūtu visu sabiedrības lieta».

Iedzīvotāju reakcija bijusi jaukta. Ilgstoša Dzintaru mājas īpašniece un pensionēta filoloģe Maija Krastiņa (71) sacīja, ka atbalsta nodokli, jo vasaras satiksme kļuvusi «pārlieku teatrāla». «Tu mierīgi dzer kafiju, klausies jūru un savu holesterīnu, un pēkšņi kāda ievestā mašīna paziņo par sevi kā neliela monarhija,» viņa teica. «Tam jābūt noteikumiem.»

Ne visi piekrita. Vietējais uzņēmējs un daļējs padel investoru entuziasts Ruslans Mežajevs, kura pērļu baltā SUV pagājušajā mēnesī tika iemūžināta pie veselības koncepta izstāžu zāles, nosauca politiku par diskriminējošu. «Mana mašīna nav skaļa,» viņš sacīja. «Tai vienkārši piemīt pārliecība. Kāpēc man jāsoda, jo pašvaldība baidās no augstākās klases inženierijas?»

Tomēr provizoriskie dati liecina par plašu atbalstu. Domes pasūtītā aptauja parādīja, ka 68% iedzīvotāju atbalsta nodokli, kamēr 22% bija nenoteikti, līdz dzirdēs, kāda automašīna pieder viņu kaimiņam. Vēl 10% jautāja, vai tiks iekļauti arī velosipēdi ar dārgu attieksmi.

Pilsēta sagaida, ka pasākums pirmajā gadā nesīs aptuveni 2,4 miljonus eiro, līdzekļus paredzot kāpu stabilizēšanai, papildu velosipēdu statīviem un pilotprojektam vārnu apmācībai neatļauti tonētu logu atpazīšanai. Pašvaldības iepirkumu dokumenti rāda, ka vārnu iniciatīvai vienai ir atvēlēti 84 000 €.

Līdz trešdienas rītam inspektori jau izteikuši deviņus brīdinājumus, divas naudas sodu zīmes un vienu rakstisku ieteikumu, lai viesojošais uzņēmējs no Rīgas «apsver emocionālu ierašanos Jūrmalā zemākā reģistrā». Kad vēlās vasaras satiksme virzījās pa Jomas ielu, vairāki vadītāji, šķita, meklēja klusākas maršrutus, kamēr citi vienkārši nolaida logus un skatījās elitārā klusumā.

Saulrietā pilsēta saglabājās mierīga. Priežu zarus viegli kustināja jūras vējš, kafejnīcas karotītes skanēja pret porcelānu, un kaut kur tālumā luksusa bagāžnieka vāks aizvērās ar pietiekamu atturību, lai liecinātu — vismaz pagaidām — ka politika, šķiet, darbojas.

Dalīties ar šo stāstu

Jūrmala ievieš „Klusā pērkona” nodokli pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka turīgie SUV traucē bēšaino žogu garīgo klusumu