2026. g. 19. nov.
Jurmola Telegraphs

Labākais Baltijas satīrisko ziņu avots

Kultūra·7 min read

Jūrmala ievieš „Klusās smilšu stundas” pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējās, ka jūra ierodas pārāk skaļi

⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums

Rakstījusi Kristīne Ozoliņa
Jūrmala ievieš „Klusās smilšu stundas” pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējās, ka jūra ierodas pārāk skaļi

Īsumā: Jūrmalas amatpersonas apstiprinājušas pilotprojektu, kas prasa Baltijas jūrai samazināt viļņu radīto troksni no plkst. 14:00 līdz 16:00, pēc strauja sūdzību pieauguma par „agresīvu krasta entuziasmu”. Pašvaldības vadība norāda, ka pasākums vērsts uz pilsētas vēsturiskā miers saglabāšanu, vienlaikus atļaujot jūrai „kultūras izpausmes saprātīgā apjomā”.

JŪRMALA — Pilsētplānotāji šo lēmumu raksturoja kā „gan simbolisku, gan garu izpildāmu”, kad otrdien Jūrmalas dome nobalsoja 11 pret 4 par ikdienas Klusajām smilšu stundām — pašvaldības iniciatīvu, kas paredz samazināt Baltijas jūras akustisko ietekmi dienas noguruma jutīgākajā stundā.

Sākot ar nākamo pirmdienu, Majori, Dzintari un Bulduri pludmalēs tiks izvietotas norādes latviešu, angļu, krievu valodā un ar saprotamām piktogrammām, kas instruktē ienākošos viļņus turēt trokšņa līmeni zem 38 decibeliem no plkst. 14:00 līdz 16:00. Politika pieņemta pēc 67 lappušu vides ziņojuma, kas pasūtīts pēc 312 formālām sūdzībām pagājušajā vasarā, kurās apgalvots, ka jūra kopš pandēmijas beigām kļuvusi „pamanāmi pieredzīgu viedokļu pilna”.

„Cilvēki nebrauc uz Jūrmalu, lai pēkšņi tiktu konfrontēti ar atkārtotu ūdeni,” sacīja piekrastes harmonijas vietniece izpilddirektore Ilze Graudiņa, stāvot blakus prototipa zīmei ar viļņa attēlu, kuram pie mutes turot pirkstu. „Mēs atbalstām jūras aktivitātes. Vienkārši uzskatām, ka tās jāizpauž ar lielāku pašapziņu.”

Ziņojuma dati liecina, ka siltās jūlija sestdienās vidējais laušanās troksnis pie populārām sauļošanās zonām sasniedza 52 decibelus, ar izolētiem „entuziasma uzliesmojumiem” līdz 61 decibelam bērnu metamu akmeņu tuvumā. Pārejas akustikas Baltijas institūta pētnieki secināja, ka, lai gan jūra joprojām ir „svarīgs reģionālais ieinteresētais”, tās pašreizējais skaņas profils vairs var neatspoguļot Jūrmalas vēlamo identitāti — vietu, kur turīgi cilvēki var dzirdēt, kā viņi atkopjas.

Priekšlikumu stingri atbalstīja vietējie iedzīvotāji klusākajās villas rajonos, daudzi norādot, ka jūras ritms kļuvis mazāk izsmalcināts. „Agrāk tā maigi ierosināja sevi fonā,” sacīja pensionētais zobārsts un visu gadu Dzintaros dzīvojošais Guntars Veldre, 71 gadu. „Tagad līdz 15:30 tā atkal un atkal izdara to pašu šļakstu, it kā neviens to nebūtu sapratis pirmajās 400 reizēs.”

Ne visi ir pārliecināti. Pludmales tirgotāji brīdinājuši, ka samazināts viļņu troksnis var ietekmēt kūpinātu zivju, kafijas un „avārijas džemperu” pārdošanu. „Jūras skaņa sedz daudz svarīgu patiesību par cenu noteikšanu,” sacīja kioska īpašniece Marina Bērziņa, kas vada sezonas stendu pie koncertzāles. „Ja pludmale kļūs pārāk klusa, cilvēki sāks prātot, kāpēc vafele maksā 9,50 €.”

Lai risinātu uzraudzības jautājumus, pašvaldība atvēlējusi 184 000 € Piekrastes pieklājības uzdevumu grupai, kurā ietilpst divi krasta mediatoru amata pienākumi, viens pusslodzes hidrogrāfijas konsultants un ceremoniela svilpe, kas tiks izmantota pārmērīgas laušanās gadījumos. Amatpersonas uzsvēra, ka sods sākotnēji būs izglītojošs. „Šis nav sodīšanas akts Baltijai,” sacīja domes priekšsēdētājs Aivars Lācis. „Tas ir dialogs ar to, vēlams tāds, kurā tā arī ieklausās.”

Šī mēneša agrīnās pārbaudes, kā ziņots, parādījušas dažādus rezultātus. 90 minūšu testā pie Mellužiem brīvprātīgie stāvēja, raugoties uz ūdeni, un katru reizi, kad vilnis pārsniedza ieteikto emocionālo intensitāti, pacēla dzeltenas kartītes. Lai gan vairāki dalībnieki vingrinājumu raksturoja kā „dziedinošu”, pati jūra maz mērāmi pakļāvās un vienā brīdī iestiepās vairākus metrus uz priekšu, nepiedodot prasīto atzīšanās veidlapu.

Vides grupas kritizējušas programmu kā virspusēju, norādot, ka piekrastes eroze, lietusūdeņu nosusināšana un klimata noturība joprojām nav atrisināti jautājumi. Pilsētas amatpersonas atrunājās, ka klusās stundas ir tikai Pirmais posms plašākai stratēģijai attiecībās ar dabu. Nākotnē apsverami pasākumi ietver noteiktas „zemu nopūtu” priežu zonas, saulrietus rezervējošu sistēmu un pilotprojektu, kurā kaijas lūgtu sadalīt savus kliedzienus darbdienu un nedēļas nogales kategorijās.

Otrdienas vakarā darbinieki jau sāka uzstādīt pirmās informatīvās plāksnes. Viena, izteikti novietota pie pludmales ieejas Majoros, vēsta: „Paldies, ka izvēlējāties Jūrmalu. Lūdzu, izbaudiet jūru atbildīgi.”

Dalīties ar šo stāstu