Jūrmala ievieš klusās aplausu zonēšanu pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējušies — plaukšķošana esot “pārāk Rīga”
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas pašvaldība apstiprinājusi Latvijas pirmo Kluso aplausu zonēšanas plānu, ierobežojot entuziastisku plaukšķināšanu tikai noteiktos koridoros pie koncertzāles un vienā pašvaldības stāvlaukumā. Iedzīvotāji saka, ka pasākums saglabās pilsētas vēsturisko atmosfēru — gaumīgas apstiprināšanas un zema riska emociju vidi.
JŪRMALA — Pilsētplānotāji šo lēmumu raksturoja kā «ilgi gaidītu pie jūrmalas pašvaldībai ar izsmalcinātām akustiskajām ekspektācijām», un Jūrmalas dome otrdien nobalsoja par publiskās plaukšķošanas regulēšanu jaunā zonēšanas ietvarā, kura mērķis ir samazināt to, ko amatpersonas dēvēja par «nesakārtotu roku radītu troksni».
Klusās aplausu zonēšanas plāns, kas pieņemts ar 11–4 pēc divu stundu procedurāla strīda par to, vai viegla pirkstu tapsināšana skaitās uz ovācijām attiecināma darbība, ierobežos skaļus aplausus trīs apstiprinātajās teritorijās: Dzintaru koncertzāles tiešā tuvumā, 40 metrus plašā kultūras buferzonā pie Turaidas ielas un Autostāvvietā C aiz pašvaldības bibliotēkas, kur iedzīvotāji drīkst aplaudēt «īslaicīgi un emocionālā atturībā» darba dienās no plkst. 18:00 līdz 20:00.
Politiika seko mēnešiem ilgiem sūdzību vilnī no ilglaicīgiem iedzīvotājiem, kuri stāsta, ka spontānas entuziasma izpausmes ir krietni skaļākas kopš tam, kad attālinātie darbinieki no Rīgas sākuši Jūrmalu uzskatīt par «vietu, kur katram espresso pienākas stāvoša reakcija». Pašvaldības aptaujā ar 1 200 respondentiem 68% sacīja, ka aplausu līmenis ir kļuvis «pilsētnisks», 21% apgalvoja, ka bija dzirdējuši vismaz vienu plaukšķi, ko uzskatīja par «agresīvu», bet 7% ziņoja, ka tika izbiedēti par to, kas vēlāk izrādījās – apbrīna pret džeza trio.
«Mēs neesam pretkultūras,» sacīja domes priekšsēdētājas vietniece Ilze Vītoliņa, blakus laminētai apstiprināto atzinības zonu kartei. «Mēs vienkārši sakām, ka Jūrmalā pateicībai jāceļas ne ātrāk par jūras gaisu. Gadsimtiem ilgi šī pilsēta prieku ir izrādījusi ar cienījamu galvas mājienu, vieglu izelpu vai izņēmuma gadījumos — ar otro galvas mājienu.»
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem koncertu apmeklētājiem, bērnu recitālu klausītājiem un veiksmīgu restorānu atklāšanu apmeklētājiem tiks ieteikts izmantot alternatīvas atgriezeniskās saites metodes, tostarp uzacu pacelšanu, diskretu dūraiņu saskari ziemas mēnešos un jaunizveidoto standartizēto «Baltijas plaukstas gaisā» — kad klātesošie nedaudz paceļ plaukstas un domās izsaka atbalstu. Viesnīcas, kuras mudinās ārvalstu viesus plaukšķināt «it kā Barselonā», var tikt sodītas ar naudas sodu līdz 350 € vai piespiedu dalībai pašvaldības seminārā «Klausies apkārtni pirms tā kļūst par problēmu».
Ne visi atbalsta šo pasākumu. Vietējais saksofonists un kultūras organizators Mārtiņš Liepa sacīja, ka māksliniekiem ir grūti pielāgoties uzstāšanās videi, kurā skatītāji atzinību izrāda, vienkārši koriģējot pozu. «Pēdējā setā man šķita, ka esmu pilnīgi izgāzies,» teica Liepa. «Pēc tam trīs cilvēki man atklāja, ka otrajā numurā viņi apbrīnā bija sašaurinājuši acis. Viena kundze teica, ka gandrīz pasmaidījusi.»
Uzņēmēji ir šķirti. Kafejnīcas «Terase» īpašniece Sanita Ozola, kuras terase atrodas tieši ārpus apstiprinātā aplausu koridora, sacīja, ka viņai jau divreiz nācies iejaukties. «Pie mums pie galda sēdēja Rīgas arhitektūras studenti, kuri sāka plaukšķināt pēc perfektas napoleona kūkas gabala,» viņa stāstīja. «Man nācās rādīt viņiem pašvaldības karti un nogādāt uz norādīto reakcijas zonu pie šķirošanas konteineriem.»
Pilsētas akustikas konsultants Andris Kļaviņš aizstāvēja plānu ar 47 lappušu ziņojumu, kurā secināts, ka aplausi Jūrmalā atbalsojas citādi sakarā ar priežu blīvumu, kāpu pieticību un «vasaras lina psiholoģisko plaknību». Viņa komanda pagājušās sezonas kūrorta laikā izmērīja maksimālo plaukšķu intensitāti 83 decibelos, kas, pēc Kļaviņa vārdiem, aptuveni atbilst «viena emocionāli nestabilā kofera riteņa skaņai uz koka dēļiem».
Pašvaldības vadītāji uzsver, ka politika ir tikai sākums. Nākamajā mēnesī tiks izmēģināta pilotprogramma, lai pārbaudītu, vai saulrieta laikā izskanīgām sajūsmas aizelšanās jāpieprasa atļaujas dzīvojamajās zonās uz rietumiem no Bulduriem. Tikmēr dome seko līdzi arī atsevišķam negaidītā smieklu pieaugumam pie pludmales kafejnīcām.
«Kā kūrortpilsētai mums jāpaliek atvērtai, kultūrīgai un mierīgai,» sacīja Vītoliņa. «Cilvēkiem joprojām šeit ir brīvība kaut ko izjust. Mēs tikai lūdzam, lai viņi to dara pareizajā zonā.»