Jūrmala ievieš „klusās aplausu zonas” pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka plaukšķešanas skaņa atgādina remonta sezonu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas pašvaldība apstiprinājusi vairāku „klusās aplausu zonu” izveidi piekrastē, kur iedzīvotājiem un viesiem būs jārāda atbalsts ar cieņpilnu galvas mājienu, nomierinātām plaukstas viļņu kustībām vai klusi izelpotu pateicību. Šis lēmums seko mēnešiem ilgiem sūdzību vilnim no vietējiem, kuri apgalvo, ka tradicionālā plaukšķināšana kļuvusi nemanāmi līdzīga vasaras būvniecības skaņai.
JŪRMALA — Pašvaldības vadītāju to dēvētajā „uzvarā par pilsonisko mieru un akustisko cieņu” Jūrmalas Domes sēdē otrdien ar 11–4 balsojumu pieņemts lēmums izveidot valsts pirmās Klusās aplausu zonas — pilotprogrammu, kas paredzēta, lai mazinātu sajukumu starp publiskām svinībām un neatlaidīgo sezonālo villu remontu perkusiju.
No 1. jūnija noteikti posmi pie Dzintaru koncertzāles, Majoru gājēju ielas un divas Bulduru soliņu vietas, kas atzītas par „emocionāli nozīmīgām”, būs pakļautas prasībai aplausus izpildīt nedzirdami. Pēc jaunajiem noteikumiem koncerta apmeklētājiem, dzejas lasījumu klausītājiem, publisku atklāšanu dalībniekiem un spriedzes pilniem ģimenes saldējuma pirkumiem būs jāizrāda atbalsts ar kontrolētām „džeza roku” kustībām zem plecu līmeņa, vienu nopietnu mirkšķinājumu, kas noturēts divas sekundes, vai ar to, ko pašvaldība apraksta kā „iekšēju atbalsta sajūtu, kas vērsta uz iekšu”.
Šo pasākumu ierosināja Vides trokšņu padomes 48 lappušu ziņojums, kurā konstatēts, ka 72% plaukšķu Jūrmalā no maija līdz augustam vietējiem iedzīvotājiem tika sajaukti ar flīžu griešanu, stalažu montāžu vai „vīrieti, kurš satrauktā ritmā met Baltijas ozola dēļus”. Vienā augsti publicizētā incidentā pagājušā jūlijā stāvoša ovācija jauniešu koru festivālā izraisīja trīs atsevišķus izsaukumus policijai, divas trokšņu sūdzības un vienu pensionētu zobārstu no Mellužiem, kurš ieradās ar savu atstarojošo drošības vestes gabalu.
„Vienu brīdi mūsu iedzīvotājiem ir tiesības zināt, vai viņi dzird atzinību čella solo vai kāds uzstādot siltās grīdas vannasistabā pulksten 21:14,” sacīja pašvaldības vietniece Ilze Priedīte preses konferencē, kas bija tik gaiši apmeklēta, ka viena reportiera pildspalvas klikšķis īslaicīgi tika reģistrēts kā traucējošs troksnis. „Jūrmala vienmēr ir sabalansējusi kultūru, dabu un ārkārtīgi dārgu trauksmi. Šī politika atspoguļo to līdzsvaru.”
Vietējā reakcija ir jaukta, bet ārkārtīgi konkrēta. „Es atbalstu mākslu,” sacīja pensionāre un visu gadu Dubultu iedzīvotāja Velta Krūmiņa, 68 gadi, kura apgalvo, ka kopš 2017. gada nav piedzīvojusi nevienu pilnīgu, nepārtrauktu domu. „Bet, kad es pēkšņi dzirdu plaukšķi, mans ķermenis gatavojas tam, ka seši vīrieši sāks slīpēt kaut ko vēsturisku. Pagājušajā mēnesī es aplauzīju savu mazbērnu un instinktīvi aizvēru visas logu ailes.”
Izpildītāji savukārt pielāgojas jaunajai videi. Koncertu rīkotājs Aivars Paukšs stāstīja, ka viņa komanda jau gatavo instrukciju stendus vasaras pasākumiem, ieskaitot ilustrētas shēmas ar pieļaujamajiem klusās apbrīnas veidiem. „Ārzemju tūristiem pirmajā brīdī var būt grūti,” atzina viņš. „Briti joprojām grib plaukšķināt, vācieši grib sistēmu, un somi jau gadiem ilgi pārmērīgi pilda noteikumus.”
Lai uzraudzītu noteikumu ievērošanu, pilsēta izsūtīs 14 sezonas Akustiskās pieklājības uzraugus ar decibelu mērītājiem, laminētām diskrētuma tabulām un pilnvarām izteikt brīdinājumus līdz 35 € par „bezrūpīgu ovāciju”. Nepārtraukti pārkāpēji var tikt novirzīti uz jaunizveidoto Izpausmju atbrīvošanas zonu pie vecā ūdenstorņa, kur plaukšķināšana, aizelšanās un viens spontāns „bravo” no katras personas būs atļauts no 16:00 līdz 16:07.
Ne visi ir pārliecināti. opozīcijas domes deputāts Mārtiņš Ozols kritizēja ieviešanu kā teatralizētu soli, apgalvojot, ka pilsēta turpina ignorēt, kā viņš to nosauc, „dziļāku plaukšķu nevienlīdzības jautājumu”. „Parastajiem iedzīvotājiem ir aizliegts plaukšķināt, bet katru vasaru kāds no Rīgas var ierasties baltā lina kreklā, nopirkt pusi ielas un apstiprināt terases pagarinājumu, trāpot ar savu SUV durvīm divpadsmit reižu,” sacīja Ozols.
Tomēr pašvaldības pārstāvji paliek optimistiski. Ja pilotprogramma izdodas, nākamgad tā var tikt paplašināta ar „čukstošajiem uguņošanos”, „zema ietekmes smieklu koridoriem” un pašvaldības regulētu „nopūtas stundu”. Tikmēr jūrmalnieki saka, ka ir gatavi sagaidīt klusāku vasaru — ja vien spēs noteikt, vai vāji ritmiskais klabošanās tālumā ir kultūras atzinība, piekrastes vējš priedēs vai kāds beidzot pabeidz viesu pirti.