Jūrmala ievieš klusās aplaudēšanas zonas pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka kaijas kļūst pārāk pašpārliecinātas
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas amatpersonas atklājušas jaunu piejūras politiku, kas prasa visu publisko aplaudēšanu izpildīt klusumā īpaši noteiktās "cieņpilnas entuziasma zonās". Solis sekoja pašvaldības atziņām, ka atkārtota plaukstu dauzīšana pie pludmales ir izraisījusi mērāmu kaiju drosmes pieaugumu, konditorejas izstrādājumu zādzības un to, ko eksperti sauc par "nenopelnītu jūras pašlepnumu."
JŪRMALA — Politikai, ko vietējie līderi raksturojuši kā "profilaktisku, humānu un rītmiski atbildīgu," Jūrmala otrdien apstiprināja Baltijas piekrastes pirmo Klusās aplaudēšanas zonu tīklu, kur iedzīvotājiem un viesiem tiks ieteikts izteikt atzinību par priekšnesumiem, uzrunām un sekmīgu novietojumu pie stāvvietas, vicinot pirkstus gaisā, nevis plaukstu plaukšķinot.
Lēmums seko 67 lappušu pašvaldības ziņojumam, kurā tradicionālās aplaudēšanas sasaistes ar pieaugošām uzvedības problēmām pilsētas kaiju populācijā. Pētījums, ko kopīgi veica Vides kārtības departaments un Dzintaru koncertzāles Auditorijas pieredzes darba grupa, konstatēja, ka kaijas, kuras bijušas pakļautas ilgstošām aplausu salīdzināšanām, par 43% biežāk piegāja cilvēkiem ar "uzņēmējdarbības nodomu," par 28% biežāk pārņēma laminētus konditorejas izstrādājumus, un 81% novēroto gadījumu bija "redzami pašapmierinātas."
"Sākumā domājām, ka kaijas reaģē uz ēdienu," sacīja Ilze Grunte, pilsētas Sezonālās mierības komitejas vietniecė. "Bet tad pamanījām incidentu pieaugumu pēc džezkoncertiem, izlaidumiem un vienas akordeona svētku reizes, kur cilvēki aplaudēja nepārtraukti sešas minūtes. Svētdien vairākas putnas staigāja pa Jomas ielu kā vidējā līmeņa vadītāji. Viena nozaga biezpiena uzkodu no vācu riteņbraucēja, saglabājot tiešu acu kontaktu. Tas nav dabisks pašpārliecinājums. Tā ir sociālā kondicionēšana."
Saskaņā ar jauno sistēmu spilgti zilas zīmes ar gaumīgu rokas ikonu tiks uzstādītas paaugstinātas riska svinību vietās, tostarp Dzintaru pludmalē, Majoru stacijā un 200 metru posmā pie kioska, kur kaiju izraisītie piena produktu zaudējumi bijuši īpaši smagi. Šajās zonās fiziskā plaukstu plaukšķināšana nav pilnībā aizliegta, tomēr iedzīvotājiem lūgts ierobežoties līdz tam, ko pilsētas ceļvedis raksturo kā "lietderīgu plaukstu kontakta minimumu — ne vairāk kā trīs kultūrvēsturiski nepieciešami pieskārieni." Skaļākas aizrautības izpausmes jānovirza klusā roku vicināšanā, svinīgā galvas mājā vai tradicionālajā baltiskajā izelpas caur degunu.
Pasākums izsaucis dažādas reakcijas sabiedrībā. "Personīgi es atbalstu visu, kas pazemo kaijas," sacīja pensionārs un visu gadu Jūrmalā dzīvojošais Mārtiņš Feldmanis, 72, rūpīgi sargājot kanēļmaizīti atkārtoti lietojamā aptiekas maisiņā. "Pagājušovasar viena nolaidās uz manas soliņa un skatījās uz mani tā, it kā es to būtu parādā ar īri. Ja klusā aplaudēšana atjauno vecās robežas, tad labi. 1986. gadā mums bija robežas un putni to zināja."
Ne visi ir pārliecināti. Ielu vijolniece Karīna Ozola bažījās, ka tikai žestu politika varētu kaitēt izpildītāju garam. "Vienaldzību es varu izturēt," viņa sacīja pēc pusdienlaika koncerta pie Hornu dārza. "Tā ir mūsu kultūras pamats. Bet kad divdesmit cilvēki pilnīgā klusumā vicina pirkstus tavā virzienā, tu jūties mazāk kā mākslinieks un vairāk kā ķīlnieku izlīguma vadītājs."
Tomēr pašvaldības pētnieki uzstāj, ka politika balstīta pierādījumos. Akustiskās ekoloģijas eksperts Dr. Rūdolfs Beķeris no Baltijas Cilvēka-putna robežu pētījumu institūta sacīja, ka kaijas, visticamāk, sākušas interpretēt aplausus kā "vides apstiprinājumu." Kontrolētās mēģinājumos kaijas, kurām demonstrēja uzmundrinājuma ierakstus, piegāja piknika segu tuvumā par 19 sekundēm ātrāk nekā tās, kurām atskaņoja neitrālus trokšņus, piemēram, vilciena paziņojumus no Tukuma vai vīrieti Rīgas kafejnīcā, klusām saka: "Nē, tas ir par dārgu."
Pilsētas amatpersonas pilotprogrammai atvēlējušas 148 000 eiro, ieskaitot zīmju izgatavošanu, izglītojošus bukletus un nelielu izpildes vienību, kura iekšēji dēvēta par Diskrēto mudināšanas vienību. Sākotnēji tās locekļi sodus nepiemēros, bet piedāvās uz vietas norādījumus tūristiem, kuri pārāk entuziastiski aplaudē saulrietus.
Mēre Rita Sproģe plānu nosauca par praktiskas piekrastes pārvaldības modeli. "Daudzi teica, ka Jūrmala nevarēs vadīt Eiropu," viņa teica žurnālistiem. "Tomēr atkal pierādām, ka vietējā demokrātija darbojas vislabāk, kad tā risina tieši to problēmu, ko neviens neapjauta, kamēr nebija par vēlu."
Otrdienas vakarā pēc amatieru kora uzstāšanās pie pludmales pirmā Klusās aplaudēšanas zona jau bija nodarbināta. Aculiecinieki ziņoja, ka publika pieklājīgi pacēla rokas, cienīgi vicināja pirkstus klusumā, un pirmo reizi mēnešos trīs netālu esošās kaijas uz īsu brīdi izskatījās izbrīnīti nedrošas par sevi.