2026. g. 25. maijs
Jurmola Telegraphs

Labākais Baltijas satīrisko ziņu avots

Viedoklis·10 min read

Jūrmala ievieš „klusās aplausu zonas” pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka plaukšķināšana pārāk līdzinās būvsezonai

⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums

Rakstījusi Marina Ozola
Jūrmala ievieš „klusās aplausu zonas” pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka plaukšķināšana pārāk līdzinās būvsezonai

Īsumā: Jūrmalas pašvaldība atklājusi Latvijas pirmo municipāli regulēto klusās aplausu zonu — pateicību pieļauj tikai maiga galvas mājiena, atturīga uzacis pacelšana vai diskrēta čībiņu saskrāpēšana.

JŪRMALA — Pāreju, ko vietējās varas iestādes raksturojušas kā “pateicības nepieciešamo modernizāciju”, šonedēļ Jūrmalas dome apstiprināja pilotprogrammu, kas izveido vietas ar noteiktu klusās aplausu režīmu gar Dzintaru koncertzāli, Jomas ielu un vairākām augstas jutības dzīvojamajām ielām, kur spontāna plaukšķināšana, kā ziņots, reizēm tiek sajaukta ar sezonālajiem remontdarbiem.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā 1. jūnijā, nosaka pakāpotu auditorijas reakciju sistēmu, balstītu uz decibelu līmeni un emocionālo steidzamību. Saskaņā ar vadlīnijām iedzīvotāji un apmeklētāji drīkst izrādīt atzinību, izmantojot tādas metodes kā īslaicīga plakstiņu aizvēršana, viens nozīmīgs ieelpas vilciens, divpirkstu atzinība vai tas, ko pilsētas kultūras nodaļa nosaukusi par “ierobežotu plaukstu tuvināšanu”, kad rokas simboliski tiek pietuvinātas bez pieskāriena.

“Mēs neaizliedzam prieku,” preses konferencē, kas notika aiz akustiskā vēju slāpētāja pie pludmales, sacīja Pilsoniskās saskaņas vietniece Ilze Vītola. “Mēs vienkārši lūdzam prieku uzvesties tā, lai tas būtu savietojams ar Jūrmalas arhitektūras mantojumu, kūrorta klientūru un migrējošo putnu gaitām.”

Saskaņā ar 48 lappušu pašvaldības ziņojumu tradicionālais plaukšķinājums pagājušā vasarā pieauga par 17% pēc virknes āra džezsēriju, izlaidumu ceremoniju un neparasti emocionāla leļļu festivāla. Tajā pašā periodā pilsēta saņēmusi 312 formālas sūdzības no iedzīvotājiem, kuri uzskatīja, ka kaimiņu īpašumos atkal atsākušies nelikumīgi terases pagarinājumi.

“Vienu nakti es dzirdēju ritmiskas triecienu sērijas gandrīz sešas minūtes,” sacīja Majoru iedzīvotāja un pensionēta dermatoloģe Aina Celmiņa, 74. “Es uzvilku ortopēdiskās čības, sazvanīju informatīvo līniju un gatavojos dokumentēt svaigu betonu. Izrādījās — čella atkāpšanās. Tā vairs nevar turpināties civilizētā kūrortpilsētā.”

Lai atbalstītu pāreju, pašvaldība uzsākusi sabiedrības izglītošanas kampaņu ar nosaukumu “Jūti stipri, reaģē saudzīgi.” Plakāti, kas tagad izvietoti stacijās un kafejnīcās, demonstrē atļautās atzinības žestus ar skaidrām ilustrācijām, kur atsevišķi parādīts “pieklājīgas nāsis paplašināšanās” un “agresīva smēķēšana” atšķirība — pēdējais joprojām sodāms saskaņā ar esošajiem sabiedriskās kārtības likumiem.

Uzņēmēji izrāda piesardzīgu atbalstu. Dzintaru koncertzāles vadītājs Mārtiņš Pētersons sacīja, ka izpildītāji sākotnēji bija skeptiski, taču sākuši pielāgoties. “Sākumā daži viesmākslinieki domāja, ka viņi ir katastrofāli izgāzušies,” viņš teica. “Tagad mēs aizkulisēs dodam interpretācijas lapu. Trīs sinhronizētas mājienu nozīmē ‘izcili’. Skatīties uz kurpēm un izelpot nozīmē ‘tehniski iespaidīgi, bet pārāk gari.’ ”

Pilsēta ir arī pilnvarojusi apmācītus aplausu maršalus patrulēt lielos pasākumos, ģērbtiem bēšos lina vestēs un nēsājot filca plakānus. Viņu uzdevums būs deeskalēt neatļotu entuziasmu, pirms tas izplatās. Pirmā pārkāpuma gadījumā tiks izteikta brīdinājuma un izsniegts buklets. Atkārtoti pārkāpēji var tikt pārvietoti uz speciālu Izteiksmības Koridoru pie Lielupes stāvlaukuma, kur mērena plaukšķināšana atļauta no pulksten 14:00 līdz 16:00, ja ļauj laika apstākļi.

Ne visi ir pārliecināti. Neliela, taču enerģiska advokātu grupa “Free Hands Latvia” otrdien sapulcējās pie domes ēkas, lai rīkotu to, ko organizatori sauca par “pilna apjoma demokrātisku ovāciju.” Protests ilga 11 sekundes, pirms dalībnieki tika pieklājīgi ieslēgti tuvējā krūmā ar pasākuma prižiņiem.

Kultūras sociologs Dr. Edgars Rubenis no Baltijas Sociālās Atmosfēras institūta sacīja, ka politika atspoguļo plašākas reģionālās vērtības. “Lielākajā daļā Eiropas aplausi ir vienkārša reakcija,” viņš paskaidroja. “Latvijā, īpaši kūrortpilsētās, tas ir arī zemes izmantošanas jautājums, atmiņa par padomju radiātoriem un personiskās robežas.”

Neskatoties uz kritikām, pilsētas vadība paliek optimistiska. Ja pilots izrādīsies veiksmīgs, to varēs paplašināt uz kāzu pieņemšanām, dzejas lasījumiem un ģimenes salidojumiem, kurus atzīs par akustiski ievainojamiem. Iestādes jau pētot, vai līdzīgi noteikumi varētu attiekties arī uz smiekliem, kas pārsniedz plecu līmeni.

Ceturtdienas pēcpusdienā reakcijas centrālajā Jūrmalā šķita nomierinātas, bet pozitīvas. Pēc neliela kamermūzikas koncerta apmeklētāji iznāca priedes piepildītajā gaisā, pieklājīgi aizmirka viens uz otru un izklīda gandrīz pilnīgā klusumā — augstākajā šobrīd pieejamajā atzinības formā.

Dalīties ar šo stāstu

Jūrmala ievieš „klusās aplausu zonas” pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka plaukšķināšana pārāk līdzinās būvsezonai