Jūrmala ievieš Klusā aplausu nodokli pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējušies, ka plaukšķināšana pazemina īpašumu vērtības
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas amatpersonas apstiprinājušas Latvijas pirmo pašvaldības nodokli par “rekreācijas rakstura roku radītu troksni”, mērķējot uz aplausiem koncertos, kāzās un emocionāli veiksmīgos grila pasākumos. Pilsētas vadība norāda, ka mērs saglabās kūrortpilsētas akustisko cienīgumu, vienlaikus vācot līdzekļus pilotprojektam, kas apmācīs kaijas negavilēt pēc pulksten 22.
JŪRMALA — Pārvēršot to par mēru, ko vietējie amatpersonas raksturojušas kā “fiskāli elegantu un garīgi piejūras”, Jūrmalas domes sēdē otrdienas vakarā tika nobalstots Klusā aplausu nodoklis, kas pieprasa iedzīvotājiem un viesiem maksāt nelielu maksu ikreiz, kad viņi publiski plaukšķina ar mērāmu entuziasmu.
Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā 1. jūnijā, attiecas uz visu aplausu, kas pārsniedz to, ko pašvaldības dokumenti sauc par “pieklājīgā Baltijas atzinības sliekšņa”. Saskaņā ar 38 lappušu rīkojumu cilvēki joprojām var bez maksas izrādīt piekrišanu, mājot ar galvu, īsi paceļot uzaci vai ar vienu izelpu caur nāsi. Pilnas plaukstas plaukšķi gan tagad maksās €0,14 par incidentu, bet pensionāriem ar derīgu Klusuma karti — €0,09.
Deputāte mēre Ilze Treifelde sacīja, ka politika ir nepieciešama iejaukšanās pilsētā, kur “skaņas inflācija” sasniegusi nepieņemamu līmeni.
“Jūrmala nav celta, lai tiktu izbiedēta,” Treifelde žurnālistiem ārpus Dzintaru koncertzāles teica piesardzīgā tonī, kādu parasti lieto neuzsprāgušu ierīču tuvumā. “Pārāk ilgi iedzīvotāji cieš no pēkšņiem atzinības uzliesmojumiem. Mēs esam redzējuši agresīvas ovācijas, bisu (encore) histēriju un vienā dokumentētā gadījumā — ritmisku atbalstu pie dzīvojamā žoga. Tas nav ilgtspējīga piejūras pārvaldība.”
Pilsētas dati, šķiet, šo bažu apstiprina. Pašvaldības akustiskais pārskats atklāj, ka aplausu vidējā intensitāte centrālajā Jūrmalā pieauga par 11,6% no 2021. līdz 2024. gadam, ko lielākoties ietekmēja vasaras festivāli, kāzu sezona un tas, ko plānotāji sauca par “nereglamentētu saulrietu apbrīnošanu”. Prestižajā Bulduru rajonā, kur daudzos mājokļos ir ievests akmens un iedzīvotāji sevi iepazīstina tikai ar uzvārdu iniciāļiem, nekustamā īpašuma aģenti ziņoja, ka asi plaukšķi var samazināt pircēja emocionālo īpašuma novērtējumu pat par €4 000.
Nodokli uzraudzīs jauna, 26 inspektoru komanda, kas pazīstama kā Pilsoniskās rezonanses vienība, kura patrulēs riska zonās, nēsājot decibelmetrus un rokas karšu lasītājus. Iedzīvotāji var arī iegādāties gada aplausu atļaujas: €39 “vieglai kultūras piekrišanai”, €74 “sporta entuziasmam” un €119 neierobežotai kāzu izmantošanai, neiekļaujot tautu deju noslēgumus.
Daži viesmīlības nozares pārstāvji uzņēma skaidrību ar atvieglinātu nopūtu. “Līdz šim viesi nezināja, kā uzvesties,” teica viesnīcas Amber Dune Wellness Residence pārvaldnieks Māris Vītols. “Viena vācu ģimene plaukšķināja zupa demonstrācijai gandrīz četrdesmit sekundes. Visa vestibilā iestājās emocionāla nestabilitāte. Ar pienācīgu cenu noteikšanu cilvēki beidzot var svinēt disciplīnā.”
Ne visi ir pārliecināti. Koncertpianiste Elīna Kļaviņa nodēvēja nodokli par “administratīvu uzbrukumu pamatcilvēciskajai reakcijai”, piebilstot, ka viņas koncertu auditorija jau sliecas pret rezervi. “Pagājušajā rudenī es spēlēju Rahmaninovu Dzintaros, un viens vīrs vienkārši paskatījās uz mani ar to, ko varu raksturot tikai kā apliekamu cieņu,” viņa teica. “Ja tā turpināsies, māksliniekiem neatliks nekas cits kā ļoti, ļoti optimistiski interpretēt klusumu.”
Arī tūristi ir sajaukti. Pie Majoru stacijas lietuvietis Paulius Žemaitis atzina, ka nejauši pārkāpis rīkojumu pēc tam, kad ielas mūziķis atskaņoja akordeona versiju “Despacito” “tehniski lieliskā skaļumā”. Viņam uz vietas piešķīra €1,68 sodu par 12 neatļautiem plaukšķiem.
“Es domāju, Latvija taču ir Eiropā,” Žemaitis teica, turot kvīti. “Bet, acīmredzot, šeit emocijas ir luksuspakalpojums.”
Amatpersonas uzsver, ka politika nav vērsta pret prieku. Sagaidāms, ka nodoklis radīs €2,3 miljonus gadā, līdzekļiem jāiet uz trokšņus mīkstinošu priedes mizu, pārdomātām promenādes informatīvām zīmēm un pilsētas eksperimentālo Kaiju deeskalācijas iniciatīvu. Sākotnējie pilotpārbaudes dati liecina, ka kaiju kliedzienu apjoms samazinājies par 3% pēc tam, kad treneri putniem sākuši rādīt arhīva materiālus ar vīlušiem bibliotekāriem.
Otrdienas domes sēdē mērs tika pieņemts ar 11:4 balsīm pēc īslaicīgas satricināšanas, ko izraisīja spontāns aplausi no diviem atbalstītājiem — abiem tūlīt izrakstot rēķinus.