Jūrmala ievieš «klusuma nodokli» tūristiem, kuri priežu stundās runā skaļāk par čukstu
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pašvaldības amatpersonas Jūrmalā apstiprinājušas jaunu sezonālu klusuma nodokli, kas vērsts pret apmeklētājiem, kuri traucē to, ko varasiestādes dēvē par pilsētas «akustisko mantojumu». Saskaņā ar noteikumiem tūristiem, kuri pie norādītajām priežu birzīm starp plkst. 11 un 16 runā skaļāk nekā diskrēts murminājums, uz vietas var uzlikt līdz €18,50 sodu.
JŪRMALA — To, ko pilsētas vadība sauc par sen ilgi gaidītu «tradicionālās krasta klusuma» aizsardzību, Jūrmalas domes sēdē otrdien apstiprināja pilotprogrammu, kas pilnvaro pašvaldības inspektorus sodīt tūristus, kuri oficiāli klasificētajās Priežu stundu zonās runā sarunas skaļumā.
Šis lēmums, pieņemts ar balsu attiecību 11–4 pēc trim stundām ilgas debates, kas lielākoties noritēja samazinātās balsīs, attiecas uz populārākajiem Dzintaru, Bulduru un daļas Majoru posmiem, kur, domei rakstot, «dabas skaņas profils ir jāļauj saglabāties dominējoši vējam, tālajām vilciena paziņošanām un vienam neatpazītam sunim, kurš kaut kur aiz žoga rej».
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem apmeklētājiem, kuru balss pārsniedz 37 decibelus — aptuveni tas pats, kas «entuziasma pilna, tomēr kultivēta somu tante» — vispirms tiks iedota pieklājības filca paziņa ar uzrakstu «LŪDZAM, IZJŪTIET JŪRMALU IEKŠĒJI». Atkārtoti pārkāpēji var tikt sodīti ar naudas sodiem no €6 par «izvairāmu smīniņu» līdz €18,50 par «grupveida stāstījuma atstāstīšanu», kas galvenokārt domāts vecpuišu ballītēm un Rīgas biroju komandu veselības izbraucieniem.
Sezonālās klusuma vicemēre Inga Mierkalne aizstāvēja politiku, stāvot blakus oficiālajam pašvaldības trokšņu mērītājam, ietītam linsudrā. «Gadu gaitā iedzīvotāji sūdzējās, ka vasaras viesi ierodas ar pilsētas balsīm,» viņa sacīja. «Jūrmala nav tikai kūrorts. Tā ir arī ļoti jutīga klausīšanās vide. Cilvēki nāk šeit, lai dzirdētu priedes, lai dzirdētu savas domas un, ja nepieciešams, lai dzirdētu kādu klusi viņus vērtējam no balkona.»
Pilsētas dati liecina, ka vidējais tūristu skaļums centrālajā Jūrmalā pagājušajā vasarā pieauga par 14%, un straujākais kāpums reģistrēts pie saldējuma stendiem un īres velosipēdu pārpratumu vietās. Maijā publicētais pašvaldības baltais papers ietvēra vairākus trauksmainus piemērus, tostarp «vesela Lietuvas ģimene, kas apspriež stāvvietu tā, it kā stāvvieta tikko būtu izgudrota», un «divi vīri no Oslo, kuri pie kāpas atkārtoti saka bro».
Vietējie iedzīvotāji reaģējuši piesardzīgā optimisms. «Es atbalstu saprātīgu tūrismu, bet pagājušā jūlijā es dzirdēju, kā sieviete atver proteīna batoniņu no 22 metru attāluma,» sacīja pensionēta mūzikas skolotāja Maija Feldmane, 68, no savas Mellužu dārza. «Tas nav atpūta. Tas ir okupācija.»
Daži uzņēmēji tomēr bažījas, ka iniciatīva var apgrūtināt viesu sapratni. Baltic Amber Harmony Spa Café vadītājs Rihards Zeibots teica, ka personāls jau sācis pārmācīt viesmīļus, lai pusdienu piedāvājumus sazinātos, izmantojot uzacu uzsvaru un laminētas norādes kartītes. «Problēma ir borščs,» viņš skaidroja. «Tas nav dabiski klusējoša zupa.»
Pilsēta ir noslēgusi līgumu ar akustikas konsultantiem no Siguldas, kuri patrulēs skartajās zonās, tērpušies bēšos vestēs un ar mīkstiem zolēm apaviem. Inspektori izmantos apstiprinātas decibelu ierīces, kalibrētas atšķirt aizliegtu runu no pieļaujamiem vietējiem trokšņiem, tostarp ratiņu riteņiem uz koka laipām, pasīvi-agresīvas kakla tīrīšanas un frāzes «te agrāk bija patīkamāk», ko izsaka pastāvīgie iedzīvotāji.
Ne visi ir pārliecināti, ka sistēma tiks piemērota godīgi. Rīgas iekšzemes tūristu asociācija izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka galvaspilsētas iedzīvotāji tiek «kultūras profilēti par funkcionējošām plaušām». Organizācija norādīja, ka daudzi rīdzinieki vienkārši neapzinās, ka Jūrmalā teikšana «Kur ir pludmale?» parastā balsī var likumiski tikt uzskatīta par pasākumu.
Amatpersonas apgalvo, ka pilots turpināsies līdz augustam un var tikt paplašināts, ja izrādīsies veiksmīgs. Nākotnes priekšlikumos iekļauti Klusie smilšu koridori, atļauju sistēma skaļajām šļapālēm un pilotprojekts, kurā īpaši skaļie apmeklētāji tiktu novirzīti uz īpašu Izpausmju zonu pie ūdensparka, kur viņi drīkstētu brīvi runāt vējā.
Līdz trešdienas pēcpusdienai pirmais klusuma nodoklis jau bija piespriests vīrietim no Jelgavas, kurš pie priedes tika sadzirdēts skaidrojot kriptovalūtu. Aculiecinieki stāstīja, ka neviens nepiebilst.