Jūrmala ievieš 'klusuma maksu' pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka tūristi pie priedēm smejas pārāk skaļi
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas amatpersonas apstiprinājušas sezonālu klusuma maksu, kas paredzēta tam, ko tās dēvē par pilsētas “akustisko kāpu mantojumu” saglabāšanai. Apmeklētājiem, kuru sarunu skaļums pārsniedz apstiprinātos piejūras maiguma standartus, tagad var tikt uzlikta maksa līdz €14,50, bet recidīvistiem jāapsēžas uz soliņa un klusumā pārdomāt priedi.
JŪRMALA — Pārvērtējumā, ko pašvaldības vadītāji raksturoja kā “ilgstoši nepieciešamu un garīgi acīmredzamu”, Jūrmalas domes deputāti otrdien ar balsu attiecību 11–4 nobalsoja par Latvijas pirmās klusuma maksas ieviešanu — mērķtiecīgu nodevu tūristiem, kuri norādītajās Klusuma piekrastes saglabāšanas zonās tiek pieķerti runājam, smejamies vai reaģējam pārāk enerģiski.
Polise, kas stāsies spēkā 1. jūnijā, attieksies uz apmeklētājiem centrālajā Jūrmalā, pie Dzintaru pludmales pieejām un vairākos priedes tuvumā esošos gājēju koridoros, kur vietējie iedzīvotāji iepriekšējās vasarās ziņojuši par “ilgstošiem dzirdamiem prieka uzplaiksnījumiem”. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jebkurš nepastāvīgais iedzīvotājs, kas no pulksten 10:00 līdz 19:00 rada vairāk nekā 47 decibelus “atpūtas trokšņa”, var tikt saukts pie vietas samaksāt no €3 par “asu sandales izsaucienu” līdz €14,50 par “nepārtrauktu grupas smiešanos bez skaidri redzama medicīniska iemesla”.
Vides klusuma vicemēre Inga Liepiņa sacīja, ka maksa nav pret tūrisma attieksmi, bet gan “par cieņu.”
“Mēs uzņemam viesus,” Liepiņa žurnālistiem teica, stāvot blakus laminētai kartei ar apstiprinātajiem čukstēšanas maršrutiem. “Bet Jūrmala nebija domāta izturēt trīsdesmit septiņiem iekšzemes viesiem vienlaikus sakot ‘wow’ saulrietā. Mūsu priedes absorbē tikai tik daudz.”
Šis mērs seko 126 lappušu vasaras ziņojumam no Pašvaldības atmosfēras un sociālā klusuma institūta, kurā konstatēts, ka vidējā tūristu saruna Majoros kopš 2021. gada kļuvusi par 18% gaišāka toņa ziņā. Pētījuma autori arī secināja, ka viena skaļa puišu ballīte pie Bulduri pagājušā jūlijā piespieda divus pensionārus atteikties no visa vakara, kas bija paredzēts par piekrastes pasīvu vērošanu.
Lai uzraudzītu jaunos noteikumus, pilsēta pieņēma darbā 42 sezonārus akustikas inspektorus, aprīkotus ar decibelmetriem, bēšām vējjakām un diskrecionāru pilnvaru noteikt, vai personas smiekli ir “kultūras”, “nervozitātes” vai “tiešām pārmērīgi”. Programmas pilotversija klusi tika izmēģināta Lieldienu brīvdienās, kas noslēdzās ar 63 brīdinājumiem, 14 naudassodiem un vienu izglītojošu semināru ģimenei no Jelgavas pēc tam, kad viņu bērns jautāja “Vai varam dabūt saldējumu?” skaļumā, ko amatpersonas vēlāk raksturoja kā “bradāšanas līmeni.”
Ne visi iedzīvotāji uzskata, ka politika iet gana tālu. 68 gadus vecais pensijā esošais zobu tehniķis no Mellužiem Ilmārs Graudums sacīja, ka pilsētas vadība ignorējusi visnopietnāko draudu.
“Ripojošu koferu riteņi,” Graudums teica, skatoties tālumā. “Tas ir īstais iebrukums. Tu dzirdi tos uz dēļiem, tuk-tuk-tuk, it kā kāds vilktu modernitāti pāri bērzu saknēm. Nodokli tam pirmajam.”
Uzņēmēji gan bažījas par īstenošanu. Kafejnīcas pārziniece Elza Kļaviņa, kuras āra terasē pasniedz smiltsērkšķu eklērus un likumīgi mērenus kapučīno, sacīja, ka atbalsta mierizlīgumu, bet bažījas par ārzemju apmeklētāju apjukumu.
“Kā man vāciešiem izskaidrot, ka viņi drīkst apspriest konditorejas izstrādājumus, bet tikai horizontālā emocionālā reģistrā?” Kļaviņa vaicāja. “Viņi novērtē noteikumus, jā, bet viņiem arī patīk pilnīgi skaidri noteikumi.”
Pilsēta mēģinājusi risināt šādas bažas, uzstādot daudzvalodu norādes. Jaunos paziņojumus pie pludmales ieejām lasāmi: “Izbaudi prieku sevī,” “Lūdzu, cieniet vēsturisko klusumu,” un vienā apstrīdētā lietuviešu tulkojumā — “Neemocionējiet gaisu.”
Reģionālie ekonomisti lēš, ka klusuma maksa vasaras sezonā varētu ienest līdz €280 000, līdzekļus, kurus dome plāno reinvestēt kāpu nostiprināšanā, soliņu lakošanā un jaunā pašvaldības lietotnē, kas ļaus iedzīvotājiem ziņot par “akustiskiem incidentiem” izvēloties kategorijas, tostarp ķiķināšana, nevajadzīga saukšana un publiska pārsteigšanās.
Rīgas centrālajā stacijā ceļotāju reakcija bija jaukta. Igaunu dienas ceļotāju grupa, kas tika intervēta, gaidot pēcpusdienas vilcienu uz Dubultiem, izrādīja piesardzīgu optimisms.
“Mēs jau plānojām teikt ārkārtīgi maz,” pēc gara pauzes teica apmeklētājs Marts Saar. “Tātad mums tas vairāk ir atlaide.”
Vēlā trešdienā pašvaldības amatpersonas apstiprināja, ka arī izskata ziemas pilotprogrammu, kas sodītu sniega gājējus par to zābaku radīto “agresīvo kraukšķēšanu.”