Jūrmala ievieš klusās smilšu stundas pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka pludmale pārāk graudaina
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pēc rekordlielā sezonas sūdzību skaita par “agresīvu kraukšķēšanu” un “nereglamentētu apakšpēdas tekstūru” Jūrmala ir apstiprinājusi Baltijas pirmās pašvaldības Klusās Smilšu Stundas. Pasākums paredzēs, ka visi pludmales apmeklētāji starp pulksten 14:00 un 16:00 soļos izteikti respektabli, jo kāpas tiek uzskatītas par “emocionāli atvērtām klusumam.”
JŪRMALA — Pārvērtējumā, ko pilsētas vadība raksturoja kā “sen nepieciešamu jebkurā nobriedušā piejūras demokrātijā,” Jūrmalas pašvaldības dome ceturtdien vēlu vakarā nobalsoja par ikdienas Klusajām Smilšu Stundām 3,7 kilometru garā centrālās pludmales posmā, atsaucoties uz pieaugošu iedzīvotāju bažām, ka vasaras tūrisms padarījis krastu “nevajadzīgi trokšņainu kāju līmenī.”
Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā nākamnedēļ, aizliedz to, ko pilsētas saistošie noteikumi dēvē par “spēcīgu trieciensoļošanu, augstprātīgu šķabināšanu, lieku ieiešanu uz papēža un jebkādu šļūču/šļūpenes uzvedību, kas var radīt provokatīvu rīvēšanos.” Noteiktajās stundās no 14:00 līdz 16:00 apmeklētājiem tiks ieteikts pārvietoties “plakanākā, introspektīvākā manierē,” vai palikt nekustīgi un domāt par jūru, to neiesaistot.
Sezonālās Harmonijas vietniece izpilddirektore Ilze Kaktiņa sacīja, ka pilsētai nebija izvēles pēc tam, kad vien tikai jūnijā saņemti 842 formāli sūdzību iesniegumi, daudzi no tiem no Dzintaru un Bulduru ilgtermiņa iedzīvotājiem, kuri apgalvojuši, ka pludmales akustiskais profils ir dramatiski mainījies kopš attālinātā darba ierobežojumu atvieglošanas Rīgā.
“Cilvēki agrāk nāca šeit atpūsties, varbūt lasīt, varbūt diskrēti nopūsties horizontā,” Kaktiņa žurnālistiem teica, stāvot blakus laminētai kartei ar apstiprinātajiem zema trokšņa krasta koridoriem. “Tagad mums ierodas vīri no Teikas ar konkurējošām šļūcenēm un izturas pret krastu kā pret tirdzniecības centra gaiteni. Smiltīm no šādas domāšanas nav juridiskas aizsardzības.”
Pilotprogrammā pašvaldības Pludmales Moderēšanas sargi bālā bēšā vestē patrulēs pa krastu ar decibelmetriem, kas īpaši kalibrēti kraukšķēšanai, stumšanai un sausai čīkstēšanai. Atkārtoti pārkāpēji vispirms saņems mutisku brīdinājumu, pēc tam tiks aicināti apmeklēt 45 minūšu korektīvo darbnīcu “Staigājot kopā ar kāpu, ne pret to.” Smagas vainas gadījumā naudassodi var sasniegt 70 €, piemēram, par skrējienu, teatrālu dvieļu plivināšanu un saulespuķu sēklu pārvadāšanu “apjomos, kas liecinātu par sociālu eskalāciju.”
Politika ir strikti sadalījusi apmeklētājus. Rīdzinieks un divu bērnu tēvs Mārtiņš Feldbergs sacīja, ka principā atbalsta iniciatīvu, bet apšauba tās praktiskumu. “Manam dēlam ir seši. Viņš neklusi nostaigā uz neviena zināma virsmas,” Feldbergs sacīja, mēģinot atbrīvot pie priedes uzmatītu piepūšamu haizivi. “Ja pilsēta grib klusumu, varbūt nevajag būvēt pludmali blakus ģimenēm.”
Citi bija entuziastiskāki. Pensionēta mūzikas skolotāja Velta Beinerte, 71 gadu, nodēvēja šo pasākumu par “pirmo patiesi civilizēto lietu kopš aizliedza Bluetooth skaļruņus gliemežvāku kolekcijas izstādē.” Beinerte sacīja, ka personīgi jau gadiem dokumentējusi pieaugošo smilšu agresiju sērijā piezīmju grāmatiņu, kas kategorizētas pēc apavu tipa. “Viskareivākās ir šļūcenes,” viņa teica. “Tās plaukšķina Zemi kā aizvainotas.”
Uzņēmēji izturas piesardzīgi. Mazā sezonālo tirgotāju asociācija brīdināja, ka Klusās Smilšu Stundas varētu kaitēt pēcpusdienas pārdošanai — kukurūzai, kvasam un kūpinātu zivju konusiem — īpaši klientu vidū, kuri ir pieraduši pastaigāties, izvēloties, vai viņi ir gana izsalkuši siļķei. “Impulsīvi pirkumi ir atkarīgi no kustības,” sacīja asociācijas priekšsēdētājs Oskars Līdaks. “Stāvošs tūristi — pārdomājošs tūristi, un pārdomājošs tūristi nopērk vienu gurķi un to dala.”
Tomēr pilsētas dati liecina, ka sabiedrība var pielāgoties. Saskaņā ar pašvaldības izmēģinājumu slēgtā pludmales posmā pie Majoriem šī mēneša sākumā kontrolēta soļošana samazināja uztverto krasta kairinājumu par 63%, kamēr ziņotā kaiju trauksme kritās par 18%. Tajā pašā pētījumā tika konstatēts, ka pludmales apmierinātība būtiski pieauga iedzīvotāju vecumā virs 58 gadiem un starp cilvēkiem, kurus aptaujātāji raksturoja kā “jau turot rokā salocītu kardiganu.”
Mēre Rita Sprūdža piektdienas rītā aizstāvēja politiku, uzsverot, ka Jūrmala jāuztur konkurētspējīga kā premium galamērķis “Baltijas mieram.” Viņa neatmeta iespēju paplašināt programmu, iekļaujot Čukstošo viļņu zonu vai atļauju sistēmu emocionāli intensīvam volejbolam.
“Mēs neesam pret tūrismu,” sacīja Sprūdža. “Mēs vienkārši uzskatām, ka katram smilšu graudam ir tiesības palikt nedzirdētam.”
Lai noslēgtu dienu, atsaucības joprojām bija jauktas, kaut pastarpināti nomierinātas. Daži pludmales apmeklētāji pakļāvās, stāvēdami nekustīgi un skatoties uz Rīgas jūras līci ar to nopietno izteiksmi, kas parasti saistās ar vilcienu kavēšanos, mantojuma strīdiem vai 9 € samaksāšanu par zupu renovētā zvejnieku bļodiņā.