Jūrmala ievieš klusuma stundas kaijām pēc tam, kad iedzīvotāji ziņoja par «agresīvu motivējošu kliegšanu» plkst. 4:37
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas pašvaldības ierēdņi apstiprinājuši Latvijas pirmās tiesiski izpildāmajās klusuma stundas kaijām, pēc gadiem ilgiem iedzīvotāju sūdzībām, kuri apgalvo, ka putni tagad sāk savu ikrīta šļaušanu ar valsts ierēdņu disciplīnu. Vides eksperti brīdina, ka izpilde var būt sarežģīta, jo lielākā daļa kaiju atsakās reģistrēt oficiālu dzīvesvietu.
JŪRMALA — Pārvienošanās, ko vietējie vadītāji raksturojuši kā «sabalansētu, humānu un tikai nedaudz simbolisku», otrdien Jūrmalas domē apstiprināja jaunu saistošo noteikumu, kas nosaka klusuma stundas kaijām no plkst. 23:00 līdz 7:00, ar īpašu izpildes uzmanību reputablam pirmsrīta posmam no 4:37 līdz 5:12, kad iedzīvotāji saka, ka putni sasniedz to, ko viens ziņojums nodēvēja par «eksistenciālā skaļuma maksimumu».
Šis pasākums, oficiāli nosaukts par Krasta akustiskās pieklājības pilotprogrammu, tika pieņemts ar 12–3 pēc vairāku mēnešu sabiedriskās apspriešanas, 417 rakstiskām sūdzībām un vienas emocionālas uzstāšanās no Dzintaru pensionāres, kura atskaņoja 14 minūšu garu ierakstu tam, kas viņasprāt «nav daba, bet mērķēta uzmākšanās».
Pašvaldības datu vērtējumā sūdzības par kaiju troksni pēdējos trīs vasarā pieaugušas par 68%, apsteidzot lapu pūtēju strīdus, neatļautas akordeona mēģināšanas un ilgstošo problēmu ar «aizdomīgi pašpārliecinātajiem ezīšiem» Majoros. Vides kārtības dienests apgalvo, ka atklājis vismaz septiņus aktīvas darbības kaiju koridorus, kas stiepjas starp pludmales kioskiem, dzelzceļa peroniem un āra galdiņiem cilvēkiem, kuri «naivi ticēja, ka biezpiena smalkmaizi var apēst mierā».
Domes priekšsēdētājas vietniece Ilze Priedīte uzsvēra, ka noteikums nav paredzēts kā pretputnu likumdošana. «Jūrmala paliek pilnībā ieinteresēta bioloģiskajā daudzveidībā,» viņa žurnālistiem pie domes sacīja. «Bet bioloģiskajai daudzveidībai jāsaprot, ka dažu iedzīvotāju asinsspiediens pastāv. Mēs neaizliedzam izpausmi. Mēs vienkārši lūdzam krasta putnus atlikt savas spēcīgākās domas līdz pēc brokastīm.»
Saskaņā ar noteikumiem pašvaldības inspektori veiks rīta patrulējumus, aprīkoti ar decibelmetriem, atstarojošajām vestēm un laminētām kartītēm ar uzrakstu LŪDZU, NOMIERINĀJIETIES. Putni, kas tiks atzīti par atkārtotiem pārkāpējiem, var tikt pakļauti «nekonfrontējošai krasta novirzīšanai» — termins, ko pilsētas dokumenti definē kā divus praktikantus, kas lēnām iet pretī un nopūšas.
Iedzīvotāju reakcijas ir jauktas. «Sākumā domāju, ka kliegšana ir mana sirdsapziņa,» sacīja 43 gadus vecais Bulduru iedzīvotājs Andris Kalniņš, kurš dzīvo blakus atkritumu tvertnei sezonālas kafejnīcas aizmugurē. «Tad atvēru aizkarus un ieraudzīju vienpadsmit kaijas stāvam puslokā ap nokritušu desas bulciņu, it kā tās vadītu darba sarunas.»
Ne visi atbalsta politiku. Ornitoloģe un daļlaika džeza klarineta spēlētāja Dr. Marta Zālīte no Baltijas pilsētfaunas institūta brīdināja, ka dome var nepareizi interpretēt parastu kaiju uzvedību. «To, ko cilvēki dzird kā kliegšanu, bieži vien ir niansēta teritoriāla paziņojuma forma,» viņa teica. «Vienā man piegādātā ierakstā šķiet, ka pieauguša mātīte skaidri saka: ‘Šī cepe ir mana, un jūsu dzimta ir vāja.’ Tas ir rupji, jā, bet bioloģiskā nozīmē ne nelikumīgi.»
Uzņēmēji Jomas ielas garumā arī izrādījuši bažas, ka stingrāka trokšņu pārvaldība varētu izjaukt vietējo tūrisma, uzkodu un vieglas panikas ekosistēmu. Kafejnīcas vadītājs Renārs Bērziņš sacīja, ka kaijas, lai arī problemātiskas, ir daļa no kūrorta identitātes. «Vācu tūristi gaida autentiskumu,» viņš paskaidroja. «Priežu koki, jūras gaiss un viena putna mēģinājums nozagt pankūku tieši no bērna. Ja viss paliks pārāk kārtīgs, viņi varēs braukt uz Igauniju.»
Lai pārbaudītu alternatīvas, pašvaldība pagājušajā mēnesī īstenoja ierobežotu pilotprogrammu ar noteiktām «kliegšanas zonām» pie mazāk apdzīvotām kāpām. Iniciatīva izgāzās pēc tam, kad kaijas ignorēja zīmes un viena zīme tika nozagta aržainu vārnu. Vēlāks mēģinājums atskaņot nomierinošu kokles mūziku saullēktā, pēc ziņām, «neatstāja izmērāmu ietekmi», lai gan vairāki iedzīvotāji raksturoja rītus kā «emocionāli sarežģītākus».
Sākoties trešdienas pēcpusdienai, izpilde joprojām bija neskaidra. Pilsētas amatpersonas atzina, ka neviena kaija vēl nav piekritusi apmeklēt obligāto ieinteresēto pušu apaļā galda diskusiju, un uz pludmalē atstāts memorands tūlīt tika izknābāts gabalos.
Tomēr dome uzstāj, ka noteikums sūta svarīgu vēstījumu. «Jūrmala ir mūsdienīga Eiropas pilsēta,» sacīja priekšsēdētājas vietniece Priedīte. «Ja mēs spējam reglamentēt skūteru novietošanu, terases sildītājus un spontānos saksofonus, tad vismaz varam sākt sarunu ar putniem.»
Preses sagatavošanas laikā šī saruna izskatījās vienapusēja, jo liela kaija pie stacijas, pēc ziņām, bija nokoduši veselu stāvvietas čeku un kliedza tieši Baltijas vējam.