Jūrmala ievieš kaijām Kluso stundu pēc iedzīvotāju sūdzībām par 'emocionāli sarežģītu kliegšanu' pirms pulksten 7
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas pašvaldības amatpersonas ir apstiprinājušas Latvijas pirmo likumiski atzīto Kluso stundu kaijām pēc iedzīvotāju sūdzību viļņa, kuri saka, ka putnu rīta vokalizācijas kļuvušas 'arvien personiskākas.' Vides eksperti norāda, ka izpilde būs atkarīga no brīvprātīgas ievērošanas un stratēģiskas siļķu mānekļu izvietošanas.
JŪRMALA — Pilsētas vadītāju dēvētā par gan inovatīvu, gan “dziļi baltisku” gājienu, Jūrmalas domes sēde otrdien nobalsoja 11 pret 4 par ikdienas Kluso stundu kaijām no pulksten 6:00 līdz 7:00, norādot uz taustāmu sabiedrības morāles kritumu un strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu, kuri stāv uz balkoniem halātos un lūdz debesīm 'lūdzu, pārtrauciet apspriest mani.'
Šis saistošais noteikums, kas stāsies spēkā 1. maijā, attiecas uz pilsētas centrālo pludmales zonu, Dzintaru promenādi un vairākiem iekšpagalmiem, kur, pēc ziņojumiem, kaiju aktivitāte ir pārgājusi no izdevīgas knābāšanas uz, kā domes memorands raksta, 'mērķtiecīgu akustisko dominēšanu.'
Pašvaldības dati liecina, ka 2025. gadā Jūrmala saņēma 1 842 oficiālas sūdzības par putniem — par 63% vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tām 71% minēja agrīno rīta kliegšanu, 18% — nozagtas smalkmaizītes, un 9% vienkārši saturēja frāzi VIŅI ZINA, KUR ES DZĪVOJU rakstītu ar lielajiem burtiem.
'Mēs neesam pretputnu,' sacīja domes priekšsēdētājas vietniece Inese Vītola preses konferencē blakus laminētam grafikam ar nosaukumu Kaiju eskalācijas ceļš. 'Bet robežām jābūt. Ģimenei jābūt iespējai atvērt logu pulksten 6:15 bez tā, lai no gaisa viņu dvēselē tiktu izpildīta neveiksmīga operas uzklausīšana.'
Saskaņā ar jauno politiku pašvaldība uzstādīs 47 zilbalti karogiem līdzīgus ceļazīmes ar pārsvītrotas kaijas attēlu un uzrakstu latviski, angliski un piktogrammu formā: PLEASE POSTPONE EXISTENTIAL SHRIEKING. Pilsēta gan atzīst, ka pagaidām nav iespējams tieši piemērot naudas sodus pret putniem; pilotprojekta ievērošanas stratēģijā iekļauti arī tā sauktie 'mierīgo zivju sektori,' kas tiks izvietoti tālāk pludmalē, lai novirzītu rīta uzbudinājumu.
Vadošais ornitoloģiskais konsultants Dr. Mārtiņš Strazds no Baltijas Pilsētplaukšanas institūta teica, ka plāns var izdoties, ja tas tiks ieviests ar cieņu. 'Kaijas ir ārkārtīgi inteliģentas piekrastes oportunistes,' viņš sacīja. 'Ja putni uztvers politiku kā savstarpēju sociālu līgumu, tās var samazināt vokālo aktivitāti līdz pat 12%. Ja tās sajutīs vājumu, tās noteikti eskalēs.'
Ne visi iedzīvotāji ir pārliecināti. Majoru pensionāre Valentina Ozola, 74, sacīja, ka putni jau ir kļuvuši pārāk drosmīgi, lai tos nedaudz simboliski disciplinētu. 'Pagājušajā nedēļā viena uzkāpa uz mana dārza krēsla un kliedza, līdz mans vīrs sāka atvainoties par kaut ko no 1989. gada,' viņa stāstīja. 'Ar tādu pārliecības līmeni nevar nekā sarunāt.'
Vietējie uzņēmēji reaģēja piesardzīgi. Kafejnīcas Pie Vilņa īpašnieks Artis Krūmiņš sacīja, ka atbalsta noteikumu, taču baidās no atriebības tūrisma sezonā. 'Jūlijā viena kaija no vācu vīrieša nozaga visu kūpināta siļķīša rulli, un pēc tam vēl skatījās uz čeku,' Krūmiņš teica. 'Tie nav nejauši radījumi. Tām ir izpratne par laiku, kaunu un āra sēdvietu.'
Iniciatīve piesaistījusi starptautisku interesi pēc tam, kad Liepājas, Pērnavas un Klaipēdas amatpersonas pieprasīja politikas shēmas kopijas. Rīgas pilsētas administrācijas pārstāvis apstiprināja, ka galvaspilsēta seko līdzi notikumiem, taču tās pašreizējā prioritāte joprojām ir baloži, 'kas rīkojas organizētos pulkos pie Origo.'
Trešdienas rītā pašvaldības darbinieki Dzintaru koncertzāles apkārtnē veica programmas mīksto palaišanu, atskaņojot zemu skaļumu meža ambientu un izvietojot vairākas diplomātiskas kvalitātes zivju galvas cieņpilnā attālumā no dzīvojamajām ēkām. Sākotnējie rezultāti bija jaukti. Līdz pulksten 6:40 viena kaija bija nomierinājusies, trīs bija pārvietojušās, bet cita, pēc ziņām, sešas minūtes nepārtraukti kliegusi tieši uz ceļazīmi.
Tomēr domes locekļi paliek optimistiski. 'Latvija ir risinājusi sarežģītākas lietas,' sacīja Vītola. 'Mēs izdzīvojām inflāciju, melno ledu un divus gadu desmitus dekoratīvu pelēkā bruģa lēmumu. Ja mums izdosies iemācīt pat vienai kaijai ciest klusi tāpat kā pārējiem no mums, šī politika būs bijusi tā vērta.'