Jūrmala ievieš 'Pieklājīgo smilšu' pilotprogrammu pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka pludmale viņiem tuvojas pārāk agresīvi

JŪRMALA — To, ko pilsētas vadība sauc par 'nepieciešamu piekrastes modernizāciju', otrdien Jūrmalas pašvaldība uzsāka Pieklājīgo smilšu pilotprogrammas pirmo posmu — 2,8 miljonu eiro projektu, kura mērķis ir samazināt neaicinātas graudainas saskares starp pilsētas pludmalēm un sabiedrību.

Saskaņā ar programmu 1,4 kilometru garā krasta posmā starp Dzintariem un Bulduriem uzstādītas maigas uzvedības norādes, vēja atbaidīšanas žogi un izveidota pašvaldības 'smilšu mediāciju' komanda, apmācīta deeskalēt konfliktus starp atpūtniekiem un to, ko iekšējie dokumenti apraksta kā 'pārāk pazīstamas smilšu masas'.

'Pārāk ilgi iedzīvotāji pieņēma kultūru, kurā smiltis vienkārši parādās, kur vien tām gribas,' preses konferencē, kas notika uz platformas, kas tika rūpīgi sūkāta ik pēc vienpadsmit minūtēm, sacīja Jūras piekrastes pielāgošanas direktora vietniece Elīna Priedola. 'Somās, sendvičos, mašīnās, dzīvokļos trīs tramvaju pieturas no jūras. Tas nav brīvība. Tā ir pārvietošanās izraisīta iebiedēšana.'

Pilsēta ziņo, ka pagājušajā gadā no maija līdz augustam saņemti 18 442 ar smiltīm saistīti sūdzību, kas ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Starp ziņotajiem incidentiem bija pensionārs, kurš atradis pludmales nogulumu aiztaisītā termosā, lietuviešu tūrists, kurš apgalvoja, ka smiltis 'viņam enerģētiski sekoja', un Rīgas ģimene, kas atrada tik daudz graudiņu savā hečbekā, ka varēja to neformāli klasificēt kā kāpu.

Lai risinātu problēmu, ik pēc 50 metriem gar pludmali tagad izvietotas īpaši izstrādātas zīmes ar skaidrām divvalodu instrukcijām, piemēram, 'Lūdzam palikt savā piešķirtajā zonā' un 'Ievērojiet personīgo telpu'. Sarežģītākos posmos no slēptiem skaļruņiem skan maigus atgādinājumus latviešu, krievu valodā un, kā pašvaldība to raksturo, 'stingras, bet neagresīvas vēja skaņas'.

Projektu konsultēja uzvedības ģeogrāfs Mārtiņš Zālītis no privāta domnīcas Ādažos, kurš sacīja, ka iniciatīva balstīta uz veiksmīgiem Skandināvijas piekrastes etiķetes modeļiem. 'Cilvēki domā, ka smiltis nevar iemācīties, bet tas ir novecojis 20. gadsimta domāšanas veids,' viņš teica, norādot uz laminētu shēmu, kas rāda samazinātu uzkrāšanos pie potītēm testgrupās. 'Mūsu marta simulācijās paklausīgās smiltis pēc robežorientētas ziņojumu iedarbības 62% retāk iekļuva biksu aprocēs.'

Ne visi ir pārliecināti. Vietējā iedzīvotāja un visu gadu jūrmalā pastaigājošā Ilze Mežmale sacīja, ka pašvaldība ignorē dziļāku problēmu. 'Problēma nav smiltīs,' viņa teica. 'Problēma ir tā, ka katru gadu cilvēki ierodas ģērbti tā, it kā sarunātos ar dīvānu. Protams, pludmale uz to reaģē.'

Tomēr daudzi iedzīvotāji šo soli atbalstīja. Kafejnīcas īpašnieks Guntars Ozoliņš, kura sezonālā terase vērsta pret jūru, sacīja, ka iepriekšējās vasaras kļuvušas neizturamas. 'Jūlijā klienti pasūtīja kapučīno un nejauši saņēma tiramisu,' viņš teica. 'Jābūt robežām. Es atbalstu jebkādas reformas, kas uztur piekrasti demokrātiskās attiecībās ar desertiem.'

Pilotā iekļauts arī jauns Smilšu Atsauksmju tālrunis, kur zvanu autori var ziņot par graudiņiem, kas izrāda uzbāzīgu, pieķerošu vai pasīvi-agresīvu uzvedību. Kopš pirmdienas rīta atvēršanas līnija saņēmusi 611 zvanu, tostarp 49 atzīmētus kā steidzamus un viens no vīrieša, kas čukstēja: 'Tagad tas ir olīvās.'

Ja programma izrādīsies veiksmīga, Jūrmala plāno nākamgad paplašināt to ar Cieņpilnu oļu stratēģiju un sabiedrības informēšanas kampaņu, kas atgādinās apmeklētājiem neeskalēt spriedzi, kratot dvieļus 'provokatīvā veidā'.

Otrdienas saulrietā vairāki pludmales apmeklētāji pamanīja, ka smiltis šķiet klusākas, lai gan daži brīdināja, ka tās varētu vienkārši tēlot. Vakaram pienākot, pašvaldības brigādes apstiprināja pilotprojekta pirmo izmērāmo panākumu: vienam mazulim izdevās atstāt pludmali, pie viņa pielipis tikai 14% no krasta, kas ir krietni zem reģionālā vidējā.